Sadaļas Sadaļas

Pandēmijas laika tautas sporta apskats: Ko paveica labākie Latvijā un ārzemēs?

Kamēr noteiktie ierobežojumi kavē sacensību rīkošanu valstī, ārpus Latvijas pēdējā laikā uzrādīti vairāki vērā ņemami rezultāti, kas iekļauti šajā pandēmijas laika tautas sporta apskatā. Vienlaikus attapīgi vietējo sacensību organizatori piedāvā iespēju mērīties spēkiem savās trasēs, pasākumus nodēvējot par treniņsacensībām. Tikmēr cerību un vienlaikus neziņu saglabā valdības atļauja rīkot sacensības.

 

Īsumā:

 

Ainārs Kumpinš triumfē “Ecotrail Stockholm”

80 kilometru taku skrējienu svētdien, 13. jūnijā latvietis veica 7 stundās un 11 minūtēs (7:11:48), tuvāko konkurentu pārspējot par 17 minūtēm. Stokholmas “Ecotrail” ierobežojumu dēļ šogad saskārās ar saskaņošanas problēmām, tāpēc nenotika skrējiens no punkta A uz punktu B, bet gan piecos 16 kilometru apļos. Katrā distancē dalībnieku skaits bija ierobežots līdz 150, taču visi nestartēja un aptuveni trešdaļa netika līdz finišam.

Zviedrijā dzīvojošais Ainārs Kumpiņš svētdien, 13. jūnijā, trasē jutās kā savā teritorijā, jo daļa trases atradās nepilnus trīs kilometrus no mājām, līdz ar to ik pa laikam šīs takas tiek iekļautas ikdienas treniņos, skrējējs atklāj sarunā ar LSM.lv:

“Dažas dienas pirms starta izskrēju trases apli, un svētdienas sacensību vidējais temps bija ātrāks nekā izlūkskrējienā. Sacensību gars darīja savu, un atzīšos, ka šāds iznākums man emocionāli bija ļoti nepieciešams, jo pēdējo pāris sacensību DNF sāka nedaudz iedragāt manu pārliecību par savām spējām. Ar savu finiša laiku esmu ļoti apmierināts, un 1. vieta, uz kuru pirms starta pat necerēju, bija tikai kā patīkams ķirsītis pa virsu. Acīmredzot konkurence bija maza.” 

Skrējējs atzina, ka, skrienot zināmā vietā, pietrūcis “wow” sajūtas, kāda parasti ir jaunās vietās. Trase gan bijusi interesanta, vietām tehniski sarežģīta, un kopsummā savākti aptuveni 1800 augstummetri. Pirmo pusapli Ainārs Kumpiņš skrēja kopā ar 2. vietas ieguvēju, kurš pēc pirmā dzirdināšanas punkta atpalika, jo saprata, ka iebiedēšanas taktika un aizmukšanas mēģinājumi ir nesekmīgi. Finišā vietējais Šanti Pisto-Forsbergs atzinās arī, ka būtu ātrāk padevies, ja zinātu, ka skrien kopā ar latvieti Kumpiņu, jo viņu bija redzējis arī citās Zviedrijas sacensībās.

Skrējējs plāno jūlijā ierasties dzimtenē, lai startētu ''Rīga–Valmiera'', tomēr vairs nesola rekordu laušanu. Pēc traumas un slimošanas gada sākumā šobrīd kājas gludu asfaltu tikpat kā neredzot, jo tagad skrien tikai pa takām: "Taču skriet un pieskarties kliņķim (Valmieras baznīcas durvju rokturis, pie kā pieskaras katrs Rīga–Valmiera maraonta finišētājs – red.) man ir milzonīga vēlme."

Latvietis nebija vienīgais ārzemnieks sacensībās, dalībnieku vidu bija arī pārstāvji no Lielbritānijas, Beļģijas, Somijas, Francijas, Austrālijas, Austrijas, ASV un Vācijas. Piebilstams, ka 2019. gadā pirms pandēmijas Ainārs Kumpiņš izcīnīja 3. vietu “Ecotrail Oslo”. Savukārt Stokholmā 80 kilometru pamatdistancē līdz šim labākais panākums fiksēts vēl divus gadus iepriekš, kad Sigita Vāce izcīnīja 4. vietu dāmu konkurencē.

Ilze Balode izcīna 2. vietu 925 laivu konkurencē Igaunijā

12. jūnijā ap diviem tūkstošiem laivotāju 925 laivās startēja Igaunijā notiekošajā 16. Vehandu maratonā, kas parasti risinājās aprīļa beigās, bet pagājušajā gadā pandēmijas dēļ pirmo reizi notika septembrī, kad Vehandu upē bija paspējusi nedaudz aizaugt ar ūdenszālēm. 95 kilometru distancē no Voru ezera Latvijas pierobežā līdz Peipusa ezeram otro vietu sīvā konkurencē izcīnīja Ilze Balode tandēmā ar lietuvieti Arūnu Dubausku (8:15:24), finišējot septiņas minūtes aiz vietējo igauņu vīru divnieka, kas uzvarēja absolūtajā vērtējumā.

"Mazliet riskējām, uz maratonu izvēloties jaunu laivu, kurā nebijām ne reizi kopā airējuši, tomēr risks attaisnojās un veiksmīgi aizvadījām sacensības," pēc sacensībām atklāj Ilze Balode, piebilstot, ka "sākotnēji šajā maratonā nebija paredzēts airēt kopā ar Arūnu Dubausku, bet apstākļi sakrita tā, ka izveidojās tieši šāds tandēms."

Par augstākajiem mērķiem liecināja tas, ka lietuvietis ir vairākkārtējs Vehandu maratona uzvarētājs, kā arī Latvijas airētājai veiksmīga sadarbība bijusi iepriekš citās starptautiskās sacensībās, tostarp "Wielka Siła – Cross Maraton na Pilicy" Polijā, kur izcīnīta 2. vieta 115 kilometru distancē absolūtajā vērtējumā un uzvara jaukto dzimumu smaiļu klasē. Kopēja uzvara piedzīvota "Gauja XXL" 310 kilometru distancē un savā laivu klasē trešā vieta bijusi Čehijas sacensībās "Krumlovsky vodacky maraton", kas notiek Čehijā. Pāris reižu startēts arī Baltkrievijā.

Kā ierasts pēdējos gados, maratona sākums arī šoreiz bija pāragrs un mazliet haotisks, kad daļa komandu uzsāk airēt, nesagaidot oficiālo starta šāvienu. Ļoti svarīgi ierindoties pirmajā grupā, lai netraucēti varētu apairēt apkārt ezeram, nedrūzmējoties starp pārējām, bieži vien lēnākām laivām, kuru ezerā ir simtiem. Pirmajos kontrolpunktos līdzās bija ne tikai ātrākie vīru divnieki un solobrucēji, bet arī igauņu vadošais sieviešu divnieks. "Pēc Tamula ezera bijām piektie, un līdz pirmajam kontrolpunktam jeb apnesienam airējām faktiski kopā ar igauņu spēcīgo sieviešu divnieku (Linda Tetsmane/Anete Bauma), tomēr apnesienā bijām ātrāki un otro posmu uzsākām, atstājot spēcīgo sieviešu komandu aiz sevis," drudžaino sākumu rakturo Ilze Balode, piebilstot, ka lielākais rezultātu ietekmējošais faktors arī vasarā ir ūdens līmenis, kas katru gadu ir ļoti mainīgs lielums.

Sacensību vidusdaļā netrūkst dambju, krāču un apnesienu, kur turpmāko cīņu ieskicē pieredzējusī Latvijas airētāja: "Tālāk, otrajā posmā izdevās panākt un apdzīt vēl divas igauņu komandas, tomēr priekšā joprojām bija vēl divas – topošie uzvarētāji, igauņu vīriešu divnieks (Andress Kaju, Indreks Kermons) un viens lietuviešu airētājs Jons Ragausks. Mums nebija iespēju panākt igauņu komandu, tomēr atlikušajos posmos pārbaudījām izturību un taktiku "kurš kuru" ar Lietuvas airētāju. Pirms pēdējā apnesiena Rāpinā (Räpina) bijām izvirzījušies otrajā pozīcijā, kuru noturējām līdz finišam."

Bezkompromisa kaujā par galveno trofeju Ilzes Balodes duets pierādīja sevi ātruma izturībā astoņu stundu garumā un sacensību noslēgumā pakāpās no piektās pozīcijas uz otro, finišā ierodoties piecas minūtes pirms bronzas medaļniekiem. Savā divvietīgo abu dzimumu laivu klasē otrā vieta 106 smaiļu konkurencē tika pārspēta par vairāk nekā stundu.

Arī pērn septembrī izcīnīta uzvara abu dzimumu divvietīgo smaiļu klasē, startējot kopā ar Edgaru Purviņu un izcīnot 4. vietu absolūtajā kopvērtējumā. Taču šoreiz piedzīvots ātrākais finiša laiks starp visiem gadiem, kopš startēts Igaunijā.

Epidemoloģisko ierobežojumu un pasākuma datuma pārbīdes dēļ vienā no lielākajām airēšanas sacensībām pasaulē "Võhandu Marathon" nestartēja visi pieteiktie divarpus tūkstoši dalībnieki no 24 valstīm, kaut arī organizatori bija saņēmuši speciālas atļaujas sacensību rīkošanai. No startam reģistrētajiem 1195 peldlīdzekļiem upē devās 912 un finišu 24 stundās sasniedza 876 laivas un SUP dēļi. No Latvijas starta sarakstā bija 40 dalībnieki, tomēr Igaunijā ieradās mazākā daļa. Ilgadējais dalībnieks Andris Stavro (10:12:01) vieninieku smaiļu klasē ierindojās 12.vietā, bet četras pozīcijas zemāk finišēja Jānis Ezerlīcis (10:28:51).

Pirmo reizi reizē ar airētājiem 95 kilometru skrējienu uzsāka ultragaro distanču speciālists Leivo Seps (8:20:54), kuram tomēr neizdevās pārspēt visas laivas un kurš finišu sasniedza 12 minūtes pēc absolūtajiem uzvarētājiem.

Arī riteņbraucēji startē Igaunijā un gaida pirmās sacensības pašu mājās

Igaunijā notiek ne tikai masu airēšanas sacensības. Ar 14 Latvijas pārstāvju dalību Otepē sestdien, 12. jūnijā, startēja junioru Baltijas čempionāts šosejas riteņbraukšanā, kur 115,8 kilometru grupas braucienā par Latvijas čempionu tika kronēts Pauls Rubenis (2:57:35.46), ātrākajam igaunim zaudējot 21 sekundi.

Latvijā nevienas oficiālas sacensības līdz šim nav notikušas, ja neskaita ''Latvijas Valsts mežu'' MTB maratona individuālo braucienu divus posmus, kuros tika noskaidroti ātrākie braucēji. Maija otrajā pusē Krimuldā vienā no šādām nosacītām sacensībām startēja pat “Tour de France” braucējs Toms Skujiņš.

Šonedēļ beidzot sagaidāmas šīssezonas pirmās oficiālās velosacensības Latvijā. Trešdien, 16. jūnijā, Biķernieku trasē Rīgā visas dienas garumā risināsies nacionālais čempionāts individuālajā riteņbraucienā. Pēc tam nedēļas beigās šosejas riteņbraucēji dažādās vecumgrupās tiksies Igaunijas pilsētā Valgā, taču tuvākajās nedēļās aizsāksies arī masu sacensības, kas būs reģistrētas Riteņbraukšanas federācijas kalendārā.

Taku skrējējs Gvido Kalniņš pārbauda spēkus Spānijas čempionātā

Skrējējiem, lai startētu sacensībās, bija jādodas tālāk par Dienvidigauniju. Taku skrējējs Gvido Kalniņš 5. jūnijā Tenerifē izcīnīja 29. vietu 74 kilometru pārbaudījumā ar 2700 augstummetru summu, "Tenerife Bluetrail" trasē pavadot 7,5 stundas (7:33:15).

Nedaudz tuvāk par Spāniju maija vidū sacensības atrada Uldis Raipalis, 104 kilometru taku skrējienu pieveicot Polijas kalnos un “Beskidzka Toporna” izcīnot 15. vietu 14 stundās un 33 minūtēs (14:33:21).

Dmitrijs Serjogins un Diāna Džaviza tuvu nacionālajiem rekordiem asfalta skrējienos

Augstāko līmeni ārpus Latvijas demonstrēja skriešanas rekordisti un vairākkārtējie čempioni Dmitrijs Serjogins un Diāna Džaviza. Šobrīd vadošais pašmāju gargabalnieks Dmitrijs Serjogins 5. jūnijā bija devies uz Kataloniju, lai startētu pusmaratonā, kur ar jaunu personisko rekordu (1:04:57) izcīnīja sesto vietu, savu iepriekšējo labāko rezultātu labojot par 16 sekundēm. Iepriekš karstajā Dohā maratonu skrējušajam Serjoginam 23 grādu temperatūra Spānijā nebija šķērslis, un rezultāts zem 65 minūtēm ļāva pietuvoties 10 gadus senajam Valērija Žolneroviča nacionālajam rekordam (1:04:43).

Tajā pašā dienā Anglijas otrajā lielākajā pilsētā Birmingemā ar personisko rekordu 10 000 metru skrējienu Eiropas kausā veica Jānis Višķers (0:30:32,65), izcīnot 26. vietu 29 sportistu konkurencē. Savukārt pirms divām nedēļām, maija izskaņā Raivis Zaķis izcīnīja 4. vietu Ziemeļīrijas čempionātā 50 kilometru distancē (3:21:05).

Starp sieviešu rezultātiem izceļams ultragaro distanču rekordistes Diānas Džavizas sniegums pirms mēneša, kad 100 kilometri Austrijā tika pieveikti nedaudz ilgāk par astoņām stundām (8:11:13). Komunikācijas kļūmes dēļ ar savu treneri netika realizēts uzdevums noskriet šo klasisko distanci ātrāk, tā pietuvojoties 2005. gada Svetlanas Ivanovas Latvijas rekordam (8:01:20).

Treniņsacensības ne tikai aizliegtajā periodā, bet arī pēc ierobežojumu mīkstināšanas

Latvijā palikušajiem teju vienīgā iespēja baudīt sacensību atmosfēru līdz šim bija Pierīgas mežos esošās orientēšanās sacensības “Magnēts”, kuras neskāra valdības noteiktie epidemoloģiskie ierobežojumi. Nosaucot tās par treniņiem, rezultāti tika publicēti gan pirms, gan pēc ārkārtas situācijas. Bez rezultātiem ziemā un pavasarī nepalika arī “Vadātājs.lv” sacensības “Ielene”.

Ievērojot piesardzības noteikumus un startējot grupās pa 20 dalībniekiem, pirmie divi posmi kā treniņskrējieni ar rezultātiem aizvadīti arī seriālam “Izskrien Rīgu”.

Lai arī valdība lēma par sacensību atļaušanu līdz 300 dalībniekiem, taču pasākumu rīkotājiem ir vieglāk to nodēvēt par treniņsacensībām, nekā izpildīt visas prasības, piemēram, dažu dienu laikā panākt viņu lolojuma nokļūšanu līdz federācijas oficiālajam kalendāram. Tā, piemēram, 12. jūnijā jau pēc priecīgās vēsts par nelielu sacensību atļaušanu tika aizvadītas “Latvia Trailrace” treniņsacensības Augstrozē, kur startēja pussimts dalībnieku.

Virtuālie izaicinājumi un Stirnubuka stafete “Gaismas ceļš” apkārt Latvijai

Virtuālas sacensības Mežaparkā pirms mēneša piedāvāja “Rimi Rīgas maratons”, neaizmirstot gada divdesmito svētdienu, atzīmējot pirmspandēmijas laikmetā ierasto nedēļas nogali, kas Rīgas ielās pulcēja skrējēju tūkstošus.

Šoreiz sacensību rīkotāji saviem uzticamākajiem dalībniekiem bija sarūpējuši piecu kilometru trasi Mežaparka asfaltētajos celiņos, kuros varēja skriet ar epidemoloģiski drošā veidā iegūtu sacensību numuru un fotografēties Dziesmusvētku estrādē. Lai arī aplis nepilnam tūkstotim dalībnieku bija viens, to varēja skriet nedēļas garumā katram izdevīgā laikā. Tādējādi tika mazināta iespēja pulcēties lielākam skaitam cilvēku vienuviet vienā laikā. Vēl virtuālākas sacensības pavasarī rīkoja “Supervaroņi”, pusotram simtam ultramaratonistu skrienot savā izvēlētā vietā pasaulē popularitāti gūstošo “Backyard Ultra” formātu, par ko iepriekš vēstīja LSM.lv.

Pagājušajā mēnesī valsts svētku garajās brīvdienās trešdaļu no Latvijas perimetra 1836 kilometriem samērā individuālā izaicinājumā veica “apLV” riteņbraucēji. Šonedēļ taku skriešanas seriāla “Stirnubuks” cienītāji dosies stafetē “Gaismas ceļš” apkārt Latvijai. Tāpat kā pagājušajā gadā būs divas komandas, kas nesīs divas lāpas gar robežu nepilnu 107 stundu ilgumā no 16. jūnija rītam līdz 20. jūnija vakaram. Vienīgi, salīdzinot ar pirmo gadu pērn, virziens samainīts pretēji un starts tiks dots Kolkā, bet abu komandu noslēdzošie pārstāvji satiksies Krāslavā.

Iepriekš LSM.lv ziņoja par ''Stirnubuka'' virtuālajiem izaicinājumiem. Atzīmējot 14. augustā gaidāmo Latvijas čempionātu taku skriešanā, šobrīd turpinās spēle “Vilciņam pēdas dzinu”, bet “Vasaras mačus” piedāvā jau pieminētais Rīgas maratons. Savukārt, atzīmējot reģionālo reformu un jaunos 35 novadus, Velomens riteņbraucējiem piedāvā iepazīt dzimto zemi programmā “Iztin Latviju”. Starp citu, līdzīgi kā “Rimi Rīgas maratons” piedāvā programmu “Mans pirmais maratons”, Velomens aizvadītajās brīvdienās, 12. jūnijā, piedāvāja bezmaksas koptreniņu – “Mans pirmais 200nieks un 300nieks”, ar ko braucēji bija itin apmierināti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Tautas sports
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt