Brīvdienās slēpot ar distanču slēpēm. Vai zini kā?

Pirms ķerties pie slēpošanas

Pirms uzsākt slēpot, ir svarīgi saprast, kādā stilā cilvēks vēlas slēpot – klasiskajā solī vai slidsolī. 

“Lai atšķirtu šos divus soļus, jāuzsver, ka klasiskajā stilā atgrūdiens notiek no stāvošas slēpes. Tajā brīdī, kad tiek izpildīts grūdiens, slēpes izliekuma vietā tiek piespiestas pie sniega, un brīdī, kad notiek saskare ar sniegu, tās apstājas,” skaidro Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas zinātņu prorektors Juris Grants. Klasiskajam solim ir svarīgi, lai slēpes nodrošinātu atgrūdienu, bet tas iespējams tikai tad, ja smēres uzklātas pareizi.

Pretstatā klasiskai, slidsolim ir vajadzīga labi sagatavota plata trase. Tas ir ievērojami dinamiskāks stils, atgrūdiens notiek no slīdošas slēpes, un to iemācīties bez labas fiziskās un tehniskās sagatavotības ir sarežģītāk.

Arī bez iesildīšanās iesācējiem nevajadzētu uzreiz kāpt uz trases un laisties kilometriem garā slēpojumā. Netrenētiem un mazkustīgiem cilvēkiem, pirms nāk ziema, vajadzētu fiziski sagatavoties un jau rudenī doties ilgstošās pastaigās. 

“Var sākt vienmērīgi no pusstundas, pakāpeniski palielinot līdz stundas, pusotras stundas pastaigai. Lielākai efektivitātei ieteiktu noteikti paņemt nūjas. Arī traumatisma risks ir mazs, ja vien tas nav augsto sasniegumu sports,” apgalvo Grants.

Cilvēkiem ar nelielām mugurkaula problēmām nav aizliegts doties klasiskajā solī, jo tajā brīdī ar mugurkaulu nenotiek rotējošas kustības, savērpjot slēpi no vienas puses uz otru. Taču slēpošanas instruktors Kalvis Čiekurs brīdina par ko citu: “Klasiskākā trauma slēpošanā ir menisks, ko veicina nepareiza kāju kustība, slodzi liekot uz pēdas priekšējo daļu, nevis uz papēdi. Potītes savukārt tieši pretēji ir nostiprinātas”.

Tehniku apgūt nav grūti

Lai apgūtu slēpošanu, liela uzmanība ir jāpievērš arī kustību koordinācijai: sakoordinēt roku un kāju kustības. Ja tās nesanāk salikt kopā, tad spēks tiek izmantots neefektīvi.

“Pamatsolis slēpošanā ir pārmaiņus divsolis, un divsolis ir tā pati soļošana tikai bez slēpēm un nūjām,” skaidro Grants. Svarīgi ir atcerēties, ka, iekāpjot sliedēs, visu laiku darbojas pretējās rokas. Attiecīgi labajai kājai kreisā roka un otrādi.

 Pārmaiņu divsolis jeb klasiskā soļošana

Pirmās pāris reizes trasē var doties individuāli, lai saprastu slēpošanas būtību, bet trešajā vai ceturtajā reizē ņemt instruktoru, kurš pielabotu kļūdas un parādītu, kā tehniski pareizi darīt.

“Jo cilvēkam lielāka kustību pieredze, jo vieglāk iemācīties slēpot. Reizēm mēdz būt tā, ka cilvēks vienas dienas laikā iemācās to, ko es studentiem mācu divas nedēļas,” pieredzē dalās Čiekurs. Taču tikai tad, kad ir apgūtas pamatprasmes klasiskajos soļos, slēpojot pa sliedi ar pārmaiņus divsoli, var pāriet uz slidsoli, pārnesot svaru no vienas kājas uz otru.

“Dažās valstīs slēpošanas federācijas pat aizliedz rīkot sacensības slidsolī līdz 14 gadiem tikai tādēļ, lai jaunie sportisti pamatā apgūtu klasiskā pamata soļus,” atklāj Grants.

Slidsolim ir vairāki apakšstili – vienlaikus viensoļu slidsolis, vienlaikus divsoļu slidsolis, pārmaiņus divsoļa slidsolis u.c. –, kurus slēpotāji izmanto atkarībā no reljefa, kādā slēpo.

Stilu maiņu slēpojot var novērot arī biatlona sacensībās, kad sportisti pret kalnu slēpo citādāk nekā līdzenumā vai sprintā.

“Cilvēkiem, kas ikdienā neslēpo tik bieži, iemācīties slēpot slidsolī var aizņemt daudz laika. Var gadīties, ka viņš nekad neslēpos ideāli,” atklāj Čiekurs. 

Arī izvēloties slēpes distanču slēpošanai, ir svarīgi saprast, kādā stilā cilvēks slēpos. Katram solim vislabāk iegādāties tam paredzētas slēpes, bet pastāv arī universālās, kas ir piemērotas abiem stiliem. Arī nūju izvēlei ir liela nozīme – klasiskā soļa nūjām jābūt līdz padusēm, savukārt slidsoļa piekritējiem – līdz ausu ļipiņām.

Slēpju garumu var aprēķināt arī atbilstoši formulai: slidsolim – augums x 0,90, savukārt klasiskajam – augums x 0,85. Tagad arī slēpošanas bāzes bieži vien piedāvā slēpošanas inventāra nomu, kas ir iespēja cilvēkiem, kuri grib izmēģināt šo sporta veidu, bet nav pārliecināti, vai tas patiks.

Trase pašiem saviem spēkiem

Slēpošanas entuziastiem Rīgā ir izveidotas arī publiskās distanču slēpošanas trases. Tomēr slēpot var arī citās piemērotās vietās, piemēram, pļavās, ievelkot pašiem savu sliedi.

“Ar slēpēm jāizveido savs aplītis vai jebkādas formas trase, ievelkot pirmās divas sliedes. Nākamajās reizēs attiecīgi jāievelk pa vienai sliedei katrā pusē, izveidojot četras sliedes. Vidējās būs domātas slēpēm, savukārt katra ārējā – nūjām,” skaidro Grants, “turklāt, ja nūjām sliedes netiks ievilktas, tās iegrims sniegā”.

Slidsolim ir vajadzīga labi sagatavota plata trase, kas ir pieejama publiskajās distanču slēpošanas trasēs vai sporta centros. Turklāt publiskajām trasēm pāri pāriet 200–300 cilvēki: katrs pa stundai ir noslēpojis, un trases sniegs ir mīksts, izdangāts. Tādēļ tiek darbināti klāt sniega ruļļi, retraki jeb sniega traktori, kas ātri un efektīvi padara trasi noblīvētu un cietu. Pašu spēkiem bez speciālā aprīkojuma slidsoļa trasi grūti izveidot.

Ja vēlas baudīt slēpošanu un ātrumu, tad sagatavotās trases ir lieliski tam piemērotas, un, ja ir savs inventārs, tad trase būs par velti.

Tomēr tiem, kas grib izbaudīt neskarto dabu, trase īpaši nav jāsagatavo. Iesācējiem būtu ieteicams iebrist dziļi mežā neatkarīgi no tā, vai tur ir krituši koki vai zari, pār kuriem var paklupt. “Cilvēkam ir vajadzīgs neliels izaicinājums – pārvarēt kaut kādus šķēršļus. Līdzko šķērslis ir pārvarēts, mēs gūstam labumu no tā, un labums ir tāds, ka mēs vairāk iemācāmies kustību prasmes,” norāda Čiekurs. Turklāt mežā starp brikšņiem, kad slēpe ir kaut kur ieķērusies, ir vieglāk pierast pie inventāra.