Otro mēnesi izsludināts ārkārtas stāvoklis, kurā aizliegti publiski pasākumi, tostarp visa veida sporta sacensības. Taču ir atļauts kustēties un ventilēt plaušas. Nav atļauta pulcēšanās un koptreniņi ne telpās, ne brīvā dabā, tomēr, sportojot vienatnē vai divatā, ir iespējams pašapliecināties un mērīties ar rezultātiem neklātienē.
- Skrējēju iespētais gada sākumā
- Endomondo izaicinājumi ar pašmāju elites skrējējiem
- Supervaroņu piedāvājums pandēmijas laikā
- Virtuālie maratoni un brīvdienu skrējienu samērīšana
- Velobraukšana un Oskara Cimermaņa triumfs "Ironman"
- Airēšanas un 500 km ultra riteņbraukšanas sezona
- Distancētie koptreniņi un Jāņa Actiņa 50+ pusmaratoni
- Sarunas un podkāsti divu metru attālumā
- Aptauja izturības sporta veida pārstāvjiem
Pandēmija pārsteidza arī skrējējus – marta sākumā Latvijas vadošais garo distanču skrējējs Dmitrijs Serjogins ar jaunu trases rekordu pielika punktu starpsezonā Mežaparkā notiekošajiem treniņskrējieniem “Parkrun 5k”. Tajā pašā nedēļas nogalē ar vadošo orientieristu un taku skrējēju līdzdalību starptautiskajā sieviešu dienā veiksmīgi noslēdzās seriāls “Noskrien ziemu”. Bet jau tuvākajās dienās tapa skaidrs, ka jaunā sezona pēc nedēļas nesāksies, un aptuveni tūkstotis skrējēju neieradās Saldū, lai startētu Rozentāla skriešanas svētkos. Apklusa sarunas par došanos uz pavasara lielajiem Eiropas maratoniem. Vieniem izpalika treniņnometnes, citiem nācās no tām atgriezties ar repatriācijas reisiem.
Ārpus valsts robežām gada pirmajos mēnešos paspēja startēt vien nepilns simts skrējēju aptuveni 20 sacensībās, starp kurām bija maratoni, pusmaratoni un citi skrējieni Maltā, Spānijā, Portugālē, Norvēģijā, Polijā, Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, eksotiskajā Meksikā un latviešu taku skrējēju iecienītajā Grankanārijas salā. Vienas no pēdējām sacensībām risinājās Zviedrijā, kur 80 kilometru taku skrējienā triumfēja pašreizējais Latvijas čempions Ainārs Kumpiņš.
Jaunajā situācijā bija nepieciešami izaicinājumi, kuriem noder tehnoloģiskie risinājumi un interneta sociālie tīkli, piemēram, “Endomondo”, kas līdz zīmīgajam 12. maijam piedāvā noskaidrot ātrākos dažādās distancēs. Starp pusotra simta dalībniekiem 5 un 10 kilometru izaicinājumos līderis ir daudzsološais Uģis Jocis (0:14:48 – 8. aprīlis un 0:29:59 – 1. maijs), kurš pēc studijām ASV atgriezies Kuldīgas pusē un pērnā gada izskaņā laboja valsts rekordu 2000 metros telpās. Savukārt pandēmijas laikā pēc atgriešanās no Katalonijas ātrākais pusmaratons marta izskaņā padevās šīs distances pašreizējam Latvijas čempionam Dmitrijam Serjoginam, noskrienot 21 kilometru (1:07:26) sev ierastajā Mežaparkā un Vecmīlgrāvī.
Sieviešu konkurencē visās trijās distancēs līdere ir Latvijas čempione Karīna Helmane-Soročenkova, kura treniņus veic Tukumā. Ja 19. aprīļa pusmaratons (1:28:53) nepārsteidz, tad nedēļu iepriekš veiktais 10 kilometru soloskrējiens (0:34:50) ar piecu kilometru starprezultātu (0:16:58) ir personīgā rekorda līmenī.
Pieteikšanās Supervaroņu Backyard Ultrai turpinās un dalībnieku skaits lēnām, bet aug. Šodien pat tikām pieminēti Pieci...
Posted by Supervaroņu treniņi on Pirmdiena, 2020. gada 27. aprīlis
Taku skrējēju aktuālais izaicinājums ir 1000 augstummetri Cēsu puses Ozolkalnā, kur pērnruden risinājās sezonas noslēdzošais “Stirnu buka” posms. Netālu dzīvojošais slēpotājs Mārtiņš Niklass savos skriešanas treniņos regulāri iekļauj Ozolkalnu, kurā, uzskrienot 14 reizes, iespējams 12 kilometros savākt 1000 augstummetru summu. Līdz 4. maijam izaicinājumu veikuši 20 skrējēji, no kuriem labākos rezultātus uzrādījuši abi labākie taku skrējēji Andris Ronimoiss (1:03:28) un Anete Švilpe (1:17:29). Taku skriešanas entuziasti un treneri saviem audzēkņiem un citiem interesentiem gatavo vēl vairākus citus izaicinājumus, no kuriem
gaidītākais ir 16.-17. maija “Supervaroņu Backyard ultra”, kurā var reģistrēties līdz 100 dalībniekiem, kas gatavi, atzīmējoties lietotnē “Zoom”, katras stundas sākumā uzsākt pašizvēlētu 6,706 kilometru apli un cīnīties par pēdējo kājās palikušo skrējēju.
Šāda tipa sacensības kļūst aizvien populārākas pasaulē un nav svešas arī Latvijas skrējējiem. Septiņās stundās iespējams sasniegt ultramaratona slieksni (47 km), 12 stundās pieveikt 50 jūdzes (80 km) un diennakts laikā sasniegt 100 jūdzes (160 km).
Salīdzinājumam: aprīļa sākumā kanādiešu rīkotajā vērienīgajā “Quarantine Backyard Ultra” startēja 2400 ultramaratonisti no 55 valstīm un Maikls Vardians (Michael Wardian) triumfēja pēc 63 stundām, pieveicot 262,52 jūdzes jeb 422,3 kilometrus. Cīņā par “apzeltītu” tualetes papīra turētāju, uzvarētāju noteica otrajā vietā palikušā Spartatlona vadošā čehu skrējēja Radeka Brunera (Radek Brunner) skrejceļa kļūme, kas izraisīja plašas diskusijas sociālajos tīklos.
Congratulations to the winner of the Quarantine Backyard Ultra! Mike Wardian finished 63 laps 422.3 km 262.52 miles...
Posted by Personal Peak on Pirmdiena, 2020. gada 6. aprīlis
Piebilstams, ka abi skrējēji trešo diennakti bez gulēšanas gaidīja otra konkurenta izstāšanos, jo pēdējās 16 stundas bija palikuši divatā, kad pēc 46 stundām ar trešo vietu samierinājās zviedriete Anna Karlsone (Ann Carlsson), kura neskrēja savā dzīvoklī vai dārzā, bet gan riņķoja uz aizsaluša ezera, līdz nācās pārtraukt savu nodarbi vētras dēļ. Skrējiena lielākā zvaigzne – pērnā Monblāna skrējiena UTMB uzvarētāja Kortnija Dauvaltere (Courtney Dauwalter) finišēja pēc 24 stundām. Šo tieši 100 virtuālo jūdžu robežu spēja sasniegt vēl 70 skrējēji. Sākotnējā Rīgas maratona izvēlētajā nedēļas nogalē būs iespēja uzzināt, kādas sekmes ir Latvijas skrējējiem. Viens no sacensību organizatoriem – Andris Ronimoiss ir apņēmies pirmo sacensību dienu pavadīt Ozolkalna nogāzē, sakrājot iespaidīgu augstummetru summu. Pusotru nedēļu līdz startam aizpildītas 42 vietas no 100.
Turpinam gatavošanos Backyard ultra skrējienam. Šobrīd dalībnieku skaits strauji tuvojas 50, bet ticam, ka beigās...
Posted by Supervaroņu treniņi on Otrdiena, 2020. gada 5. May
Līdzīgi kā citi sporta klubi un apvienības arī “Supervaroņu treniņi” piedāvā tiešsaistes vingrošanu lietotnes “Zoom” vidē. Pirms ārkārtas stāvokļa izsludināšanas svētdienu rītos skrējēji regulāri tikās Siguldas automašīnu stāvvietā blakus piedzīvojumu parkam “Tarzāns”, savukārt pirmdienu vakaros tikšanās vieta bija Grīziņkalna trepes Rīgā. Pandēmijas laikā tapusi speciāli šim periodam sagatavota taku skriešanas trase Sigulda-Rīga 79 kilometru garumā. Distance nav marķēta, taču to var apskatīt kartē un lejuplādēt viedtālruņos vai sporta pulksteņos (GPX fails).
No pirmajiem četriem distances veicējiem ātrākais bijis Gvido Kalniņš (7:30:44), kurš taku skrējienam izvēlējās 1.maiju. Pirmais trasi noskrējušais bija Guntars Logins 25.aprīlī un šobrīd organizatori nepacietībā gaida pirmo sievieti maršrutā Sigulda-Rīga.
Citviet Eiropā, piemēram, Beļģijā, aizliegtas kādas virtuālas riteņbraukšanas sacensības, jo bija plānotas konkrētā maršrutā, kas var vilināt dalībniekus pārkāpt pulcēšanās ierobežojumus. Latvijas meži nav tik blīvi apdzīvoti, lai vienā trasē skrējēji būtu tuvāk par noteiktajiem diviem metriem. Pie mums iespējams veikt trīs kilometru skrējienu apkārt Bābelītim Juglā vai 7,8 kilometrus Beberbeķu dabas parka takās un dalīties savos iespaidos, cik daudz redzēti suņi vai sasastapti citi cilvēki.
Bez orientēšanās un krosa skriešanas “SK Rekords” ārkārtas stāvokļa laikā piedāvā arī mēroties spēkiem riteņbraukšanā MTB trasē Mežaparkā un šosejas braucienos Biķernieku trasē.
Cita sociālā tīkla “Facebook” domubiedru grupā “Running LV” katru nedēļas nogali piedāvā komentāros fiksēt savus brīvdienu skrējienus, lai pēc tam, saskaitot kopsummu, noskaidrotu uzvarētāju – sestdiena vai svētdiena.
Posted by Maratomanija on Sestdiena, 2020. gada 18. aprīlis
Laikā, kad slēgtas valstu robežas, Lietuvas aktīvisti "Maratonmanija" piedāvāja ņemt dalību “Kemdu-195 PRIEŠ Covid-19”, ko var tulkot kā “nometni pret Covid-19”, kas tika rīkota kā virtuāls maratons karantīnas 42. dienā ar 42, 21, 10 un 5 kilometru distancēm. 26. aprīļa neklātienes pasākumā starp aptveni tūkstoša pieteiktajiem dalībniekiem bija arī 107 Latvijas pārstāvji. Ātrāk par trim stundām maratonu veica ogrēnietis Valdis Ņilovs (2:56:02), bet Dzintra Skārda no Aizkraukles bija tuvu četrām stundām (4:04:58). Pusmaratonā labākos rezultātus uzrādīja mārupietis Gatis Pūcītis (1:34:06) un Gita Muceniece (1:40:28) no Rundāles. Latvijas ātrākie 10 kilometru skrējēji bija kurzemnieki Pēvels Ribakovs (0:47:04) no Ventspils un Sandija Sorokina (0:50:09) no Durbes. Piecos kilometros ātrākie bija jekabpilietis Renārs Vasiļjevs (0:19:58) un daugavpiliete Ludmila Ivanova (0:21:34).
Iedvesmoti no skrējēju aktivitātes, pasākuma organizatori izsludināja otru skrējienu 15. augustā Viļņas Viņģa parkā, kur būs pieejama 5,3 kilometru trase, tādējādi maratonu varēs noskriet astoņos apļos, savukārt pusmaratonu četros apļos.
3. maijā Latvijas skrējēji un pat ģimenes ar bērniem piedalījās globālajā labdarības akcijā “Wings for Life World Run”, ar kuras palīdzību tiek vākti līdzekļi muguras slimību pētniecībai un ārstēšanai. Ja iepriekšējos gados varēja skriet gan ar mobilo lietotni, gan masu pasākumā, līdz ķerājauto panācis katru dalībnieku, tad šoreiz viss notika virtuāli, izņemot pašu skrējienu. No Latvijas skrējējiem labāko sniegumu kārtējo reizi demonstrēja ultramaratoniste Diāna Džaviza, kura martā guva pasaules atzinību pēc noskrietiem 37 kilometriem savā dzīvoklī Austrijas galvaspilsētā Vīnē, kā arī Janis Laurs (42,41 km).
Šoreiz pieveikts nedaudz mazāk – 35 kilometri, taču divreiz ātrāk – nepilnās trijās stundās (2:45:52), izcīnot uzvaru savā vecumgrupā un 47. vietu starp visām sievietēm. Kā pēdējo sievieti virtuālā ķērājautomašīna panāca ASV dzīvojošo Krievijas pārstāvi ar latvisko uzvārdu Ņinu Zariņu, kura pieveica 54,23 kilometrus.
Valsts svētkos 4. maijā skrējienu “Run For Fun” rīkoja apvienība “Ghetto Games”, kuras vadītājs Raimonds Elbakjans savu pirmo maratonu pieveica ātrāk par cerētajām četrām stundām (3:44:05). Līdz ar viņu savus skrējienus reģistrēja vēl vairāki simti skrējēju.
No 1. līdz 17. maijam iespējams noskriet 38. Tartu meža maratonu, kas parasti Dienvidigaunijā risinājās maija otrajā svētdienā, apvienojot dabā pavadīto laiku ar Mātes dienas atzīmēšanu. Arī virtuālajā skrējiena versijā iespējams reģistrēt 42, 24, 10 un 5 kilometru individuālos skrējienus, starp kuriem minams Valda Ņilova 3. maija taku maratons (3:03:11) Ogres Zilajos kalnos. Igauņi dalības maksu noteikuši 15-20 eiro, kas ietver rezultātu publicēšanu un reālu medaļu, kamēr Latvijā visbiežāk organizatori to sola nosūtīt pa pastu par divreiz mazāku samaksu, savukārt tiem, kuriem medaļa nav vajadzīga, rezultāti tiek fiksēti bez maksas.
“Stirnubuka” komandas galvenais trašu marķētājs un iekārtotājs Gints Konošonoks aprīļa beigās pamanījās piepildīt savu sapni – 6 stundās un 6 minūtēs pieveica Vilkaču maratona 13 apļu distanci ar 2000 augstummetriem.
Viens no šī gada mērķiem izpildīts. Atliek gatavoties nākamajam. Un cerēt,ka 20.jūnija skrējiens netiks atcelts. Milzīgs...
Posted by Gints Konošonoks on Sestdiena, 2020. gada 25. aprīlis
Lai celtu motivāciju, no 5. maija atjaunoti otrdienu skriešanas koptreniņi Liepājā, kas 250. reizi atzīmēja distancētā formātā, izmantojot atzīmēšanos ar QR kodu palīdzību.
Gada 20. nedēļa ir tā, kad retais sacensību rīkotājs plāno savu tautas sporta pasākumu, jo teju visu prātus nodarbina Rīgas maratons. Šopavasar zelta līmeņa pasākuma treneru korpuss vairākas reizes nedēļā aicina uz individuāliem koptreniņiem, kuros var nopelnīt virtuālos zīmogus, lai tiktu pie dažāda līmeņa lojalitātes programmām. 17. maija rītā “Rimi Rīgas maratons” aicina vienā laikā sākt virtuālo skrējienu #RunYourVirtualGold.
Posted by Rimi Riga Marathon on Piektdiena, 2020. gada 24. aprīlis
Sacensību rīkotāji aicina neskriet pa iepriekš publicēto jauno trases maršrutu, taču sociālajos tīklos redzēti ieraksti, kas liecina, ka kāds nav nocieties un jau paspējis ar velo izbraukt trasi, un publiski izteikt savu viedokli par to.
Virtuālo treniņu noslēdzošā nedēļa ir klāt! Turpinām trenēties My virtual Rimi Riga Marathon 2020 ar RIGA RUNNERS un...
Posted by Rimi Riga Marathon on Otrdiena, 2020. gada 5. May
Tikmēr pustūkstotis dalībnieku paspējuši pietekties “Virtuālajam maratonam 2020”, kas risināsies no 15. līdz 17. maijam un piedāvā dalībniekiem startēt sešu dažādu garumu distancēs.
Riteņbraucējiem parasti sezona pavasarī sākās nedaudz vēlāk, taču sacensību kalendāri tāpat tika izjaukti, pārplānoti un vēl vairākas reizes pārskatīti, sacensībām tā arī nesākoties. Latvijas vadošie profesionāļi paspējuši atzīstami startēt virtuālās sacīkstēs pasaules mērogā, taču trešdienas, 6. maija, vakarā veikals “Veloprofs” piedāvāja tiešsaistes sacensības platformā “Zwift” ar tai saderīgu velotrenažieri. 70 ritēnbraucēju konkurencē uzvaras laurus plūca
kuldīdznieks Krists Neilands, aiz sevis atstājot Tomu Skujiņu un Mārtiņu Blūmu.
Favorītu vidū bija arī Emīls Liepiņš, Māris Bogdanovičs, Andžs Flaksis un Oskars Muižnieks.
Piebilstams, ka pēc Lieldienām riteņbraucējiem bija iespēja startēt arī šī paša veikala rīkotajā “Virtuālajā Vivus.lv MTB maratonā 2020”, ar lietotnes “Rouvy” palīdzību neklātienē izbraucot 2018. gada sezonas Tukuma trasi.
Globālais triatlona zīmols “Ironman” pandēmijas laikā atcēlis neskaitāmas sacensības visos kontinentos un kļuvis par virtuālu duatlonu, katru nedēļas nogali piedāvājot trijās dienās veikt īsāku skrējienu peldēšanas vietā ar sekojošu velo braucienu un garāku skrējienu sev ērtā vietā un laikā.
Īpaši veiksmīgs šajā izaicinājumā ir bijis smiltenietis Oskars Cimermanis, kurš varētu būt lielākais Latvijas vārda nesējs pasaulē ārkārtas stāvokļa laikā.
Pirmajā “Ironman VR1” aprīļa sākumā 5 kilometru skrējienam, 90 kilometru velobraucienam un pusmaratonam, ko nosacīti varētu pielīdzināt “Ironman Half” jeb “Ironman 70.3”, pieteicās 11 047 triatlonisti, no kuriem ar uzdevumu tika galā 6698 sporta veida piekritēji.
Oskars Cimermanis triumfēja ne tikai savā V35-39 vecumgrupā, bet arī absolūtajā kopvērtējumā, 5 kilometrus noskrienot 17 minūtēs un 23 sekundēs, 90 kilometrus uz velotrenažiera bez gaisa pretestības veicot nepilnās divās stundās (1:47:20) un dienu pirms savas dzimšanas dienas pusmaratonu noskrienot pa Siguldas šoseju ātrāk par 80 minūtēm (1:18:45). Trīs individuālo treniņu koprezultāts (3:23:28) bija par vairāk nekā septiņām minūtēm labāks par tuvākajiem konkurentiem.
Veiksmīgs bija turpinājums arī īsākās virtuālās sacīkstēs - “Ironman VR3”, kas pielīdzināms triatlona sprintam (1,5km – 20km – 5km), Oskars Cimermanis (0:40:45) varēja gavilēt savā vecumgrupā un ieņēma otro vietu absolūtajā kopvērtējumā piekāpjoties vienam jaunākam konkurentam trīsreiz lielākā konkurencē, jo sacensību nolikumu izpildīja 20 276 no 33 239 pieteiktajiem dalībniekiem, kuri ar savu sporta pulksteņu lietotnēm (Garmin, Polar u.c.) reģistrējās “Ironman” izaicinājumam.
Aprīļa noslēgumā “Ironman VR4” tika piedāvāta olimpiskā triatlona formāts (3km – 40km – 10km), kurā dalību ņēma 23 770 aktīvisti, no kuriem trīs distances trijās dienās veica 14 545 triatlonisti visā pasaulē. Oskars Cimermanis šoreiz ierindojās 7. vietā (1:28:49), no trijnieka atpaliekot divas minūtes. Uzreiz aiz TOP 10 palika Deniss Vasiļjevs (1:31:54), bet TOP 100 iekļāvās Igors Gucanovičs (1:44:19), ieņemot 85. vietu rezultātu ailītē.
Maija brīvdienās Oskars Cimermanis atkal kāpa uz augstākā virtuālā goda pjedestāla pakāpiena, kad “Ironman VR5” piedāvāja garo distanci (5km – 90km – 21km). Šoreiz konkurence bija lielāka ar 14 894 dalībniekiem un 8192 finišētājiem, salīdzinot ar pirmo reizi, taču tas nebija šķērslis uzlabot savu pirmrezultātu (3:22:03) un atstāt aiz sevis ASV, Kanādas, Itālijas, Vācijas un daudzu citu valstu triatlonistus.
Maija otrajā nedēļas nogalē no piektdienas līdz svētdienai “Ironman VR6” būs iespēja mēroties spēkiem olimpiskajā triatlonā (3km – 40km – 10km). Tiesa, pastāv iespēja krāpties ar rezultātiem, tāpēc "Ironman" nākusi klajā ar jauniem noteikumiem, lai virtuālā cīņa būtu līdzvērtīgāka un godīgāka.
Kustības nepieciešamas arī laivotājiem, kuriem aprīļa beigās Igaunijā nenotika pasaulē lielākais airēšanas maratons Vehandu upē. Maija sākumā izpalika ekstrēmais “Gauja XXL” ar 420 kilometru “Ultimate” distanci Gaujas visā garumā. Taču tas nenozīmē, ka ūdenstūristi nekāpj laivās. Tā piemēram, pašmāju vadošā gargabalniece Ilze Balode laikā, kad citkārt būtu cīnījusies ar sīvākajām konkurentēm Igaunijā, divās dienās noairēja vairāk nekā 170 kilometrus pa jūras piekrasti no Kolkas līdz Rīgai.
Ultragaros treniņus sācis nupat sācis arī Krišjānis Ratiniks (Velomens), 5. maijā ar divriteni veicot 500 kilometrus, 18 stundu laikā apstājoties vien uz 33 minūtēm.
Sociālie tīkli vēsta, ka ne viens vien skrējējs, izmisīgi gaidot sacensību sezonu, zaudējis motivāciju un mazinājis treniņapjomu vai pārkāpis uz velosipēda, kas ir mazāk traumatisks, un pandēmijas laiku izmanto mikrotraumu dziedēšanai. Taču citiem ir gluži pretēji, piemēram, Latvijas rekordists 24 stundu skrējienā Jānis Actiņš turpina astoto nedēļu dienu no dienas skriet pa pusmaratonam.
Pandēmijas laikā iespējams skatīties un klausīties arī dažādas sarunas par tautas sportu divu metru attālumā.
Daļa jau pamanījuši, ka ir iznākusi Supervaroņu sarunu trešā epizode, bet tiem, kuri vīkendos ar šādām lietām...
Posted by Supervaroņu treniņi on Pirmdiena, 2020. gada 20. aprīlis
Vai uzklausīt treneres un uztura speciālistes Anitas Siliņas padomus dīkstāves laikā. Tāpat noder izlasīt maratonista pieredzes stāstu par cīņu ar jauno vīrusu, lai saprastu, ka sportošana vēl nenozīmē imunitāti.
Pandēmijas laikā izturības sporta veidu pārstāvjiem tiek piedāvāts piedalīties aptaujā (angļu valodā), lai noskaidrotu peldētāju, skrējēju, orientieristu, riteņbraucēju, triatlonistu, piedzīvojumu sporta pārstāvju viedokli par ierobežojumu sekām uz viņu treniņu rutīnu un pielagošanos jaunai situācijai. 83 jautājumu atbildēšanai nepieciešams veltīt 15 minūtes un to Eiropas tautas sporta pārstāvjiem izveidojušas divas augstskolas - De Monforta universitāte Leičesterā, Lielbritānijā un Lozannas universitāte Šveicē.
