Latvijas Disku golfa federācijas (LDGF) laukumu kartē var saskaitīt vairāk nekā 40 vietas, kur Latvijā spēlēt šo spēli. Gandrīz viens laukums katrai gada nedēļas nogalei, kad iespējams uzspēlēt raundu. Ja ir stiprs vējš un dziļš sniegs, pat visapņēmīgākie disku golfa spēlētāji nedodas laukumā.
"Redzam, ka ir ļoti daudz spēlētāju, kas disku golfu izmanto atpūtai. Nav tādas sistēmas, kas varētu uzskaitīt. Redzam, ka trases vasaras laikā dienas vidū pat darba dienās ir aizņemtas. Nav, kur mašīnu nolikt. Rinda jau veidojas. Tas ir rādītājs, ka interese pieaug," LSM.lv stāstīja LDGF prezidents Juris Čeičs. LDGF tika nodibināta 2017. gadā – apmēram desmit gadus pēc tam, kad Latvijā parādījās pirmais disku golfa laukums.
Tomēr federācija var saskaitīt licences, kuras tā pārdod. Pagājušajā gadā to bija 348, bet šogad – jau 474. Šīs licences dod iespēju spēlētājiem piedalīties federācijas turnīros, kuros šogad līdz septembra beigām bija pulcējušies 1172 dalībnieki. 34 no šiem turnīriem atzinusi ASV bāzētā Profesionālā disku golfa asociācija – salīdzinājumā ar 23 pagājušajā gadā.
Lai gan federācija, kas apvieno 14 klubus, balstās uz brīvprātīgo darbu – tās valdes locekļi algu nesaņem – tā gūst ienākumus no turnīru rīkošanas. Turklāt valsts piešķir ierobežotu finansējumu ar Latvijas Disku sportu savienības (LDSS) starpniecību – LDGF ir tās biedre. "Tas nav daudz, bet tas dod mums iespēju nopirkt aprīkojumu turnīriem, kā arī palīdz labāk sagatavot mūsu komandu, sūtīt to uz turnīriem un tamlīdzīgi," skaidroja Čeičs.
"Šogad mēs ieviesām atbalsta plānus, kuru nolūks ir palīdzēt mūsu biedriem organizēt turnīrus un popularizēt šo sporta veidu, kā arī individuāliem spēlētājiem piedalīties turnīros ārpus Latvijas,"
viņš piebilda.
Disku golfa bums balstās uz brīvprātīgajiem
Čeičs nesaņem samaksu par federācijas vadīšanu, tāpēc jautāju, ko viņš gūst no šīs pieredzes. "Emocijas un redzamo izaugsmi! Komūnas, cilvēku labās domas un veiksmīgi noorganizētu pasākumu gadījumā vienmēr prieks, ka cilvēki brauc mājās laimīgi, noguruši, 2-3 dienas mētājuši diskus. Mūsu pašu jaunieši - var redzēt, ka iesaistās jaunatne, viņi arī redz, ka tas ir sports, ne tikai pastaiga mežā," viņš atbildēja.
Tomēr Čeičs arī godīgi stāstīja par iekšējiem resursiem, ko tas prasa. "Teikšu godīgi, ir sezonas beigas, man ir pamatdarbs un vēl visādas lietas. Jūtu, kā enerģija sāk beigties. Nav atslābuma arī ziemā federācijas valdē. Pazūd brīvais laiks pašiem spēlēt," viņš teica.
Pieaugot disku golfa popularitātei Latvijā, spēlētāju gaidas aug un federācija uzņemas vairāk atbildības, apzinoties, ka šāda attīstība prasa visu darīt strukturētāk. Pašlaik tā runā ar potenciālu sponsoru.
"Ja tas izdosies, esmu pārliecināts, ka mēs spēsim lietas pacelt jaunā līmenī," norādīja Čeičs, paskaidrojot, ka papildu finansējums varētu tikt izmantots, lai pieņemtu darbā kādu, kas labāk organizētu turnīrus, pārraudzītu mārketingu un administratīvās lietas.
Čeičs vērsa uzmanību uz īpašu izaicinājumu, kāds ir federācijai, – izvēlēties, kur rīkot turnīrus, jo laukumi aug kā sēnes pēc lietus. Jautāju – kas to izraisījis?
"Jo mūsu aktīvie spēlētāji dzīvo dažādās vietās. Viņi paši ir iniciatori jauniem laukumiem. Protams, ja viņiem izdodas pārliecināt vietējo pašvaldību, iesaistās arī tā. Tas ir ideālais modelis, jo disku golfs piesaista cilvēkus. Viņi ierodas uz spēli, dodas uz vietējo kafejnīcu un var kaut kur pārnakšņot. Sporta tūrisms! Turklāt tā ir arī lieliska iespēja vietējiem pavadīt brīvo laiku. Ir būtiski svarīgi, lai laukums būtu tuvu cilvēkiem, lai līdz tam nebūtu sarežģīti nokļūt," sacīja Čeičs.
Disku golfa laukuma uzturēšana – kopīga lieta
Rolandam Gruzītim pieder disku golfa laukums "Lettes" netālu no Lubānas. Pirms kādiem septiņiem gadiem draugi viņu aizveda uz laukumu Ērgļos, Rolandam spēle uzreiz iepatikās un viņš nolēma izveidot laukumu savā īpašumā.
Ziema pagāja, metinot pirmos disku golfa grozus. Rolands LSM.lv stāstīja: "Priekš sevis, tīri savtīgi. Patīk kaut ko darīt - tā bija forša, interesanta aktivitāte." Pavasarī viņš uzaicināja draugus un radus uz pirmo spēli, un tā viss sākās. Loks turpināja kļūt plašāks.
Kopš tā laika laukums "Lettes" kļuvis par mājvietu klubam, kas ir LDGF biedrs un rīko turnīrus. Cilvēki lūdz Rolandam padomu, kā veidot savus disku golfa laukumus. "Uzbūvēt laukumu ir vieglākais - tad visi mobilizējas, visi ir entuziasma pilni. Grūtākais ir to uzturēt, lai tā būtu dzīva, sakopta, viņš atklāja.
"Mūsu laukums ir apmēram desmit hektāru liels. Lai to izpļautu, vajag divas dienas, un tas jādara vismaz trīs, ja ne četras vai piecas reizes gadā. Es arī vienmēr meklēju iespējas laukumu uzlabot – lai būtu kāda jauna konfigurācija vai jauna platforma. Mēs cenšamies, lai laukums turpina būt interesants un kļūst sarežģītāks," pauda Rolands.
Kopā ar klubu Rolands arī izveidojis laukumu ar sešiem groziem Lubānā cilvēkiem, kam nav iespēju doties uz "Lettēm" vai kas ir kautrīgi. Tā viņi piesaistījuši "Lettēm" vairākus jaunus spēlētājus, kuri vēlāk sākuši piedalīties turnīros.
"Jo vairāk būsim, jo viss būs foršāk," sacīja Rolands. "Disku golfs patiešām ir lielisks brīvā laika pavadīšanas veids. Kāds to uzskata par sportu, bet citam tā ir tikai izklaide."
Draugi cits citu ievelk spēlē
Linda Lagzdiņa, Oskars Pūcītis un Mārtiņš Kadass ir draugi, kas spēlē kopā. Viņi sāka to darīt pandēmijas laikā, kad izklaides un socializēšanās iespējas bija ierobežotas. Tie bija citi draugi, kas viņus sākumā ievilka šajā spēlē, – šis sporta veids darbojas kā "magnēts".
"Man ļoti patīk aktivitātes un pavadīt laiku ārā pie dabas, tad nu šeit to visu var apvienot. Un, protams, satikties ar draugiem un pie kopīgas pastaigas parunāt un pasmieties. Nu, jau šis ir hobijs ar kuru gribas nodarboties arvien biežāk. Šogad piedalījos pāris sacensībās kur parādās arī lielāks azarts un sacensības gars. Būtu sācis spēlēt agrāk, ja būtu zinājis par tādu izklaidi iepriekš," LSM.lv norādīja Mārtiņš.
"Man personīgi tā ir izklaide, forši un aktīvi pavadīts laiks kopā ar draugiem. Tas noteikti ir hobijs. Pēc spēles emocijas pārsvarā ir pozitīvas, ja pārlieku nekoncentrējies uz neizdevušos metienu vai švaku raundu. Labi padarīta darba sajūta arī ir, jo process tomēr ir arī fiziska slodze, atkarībā no laukuma. Teiksim, Riekstu kalna trasi izstaigāt jau ir treniņš pats par sevi, neskaitot pašu disku mešanu." LSM.lv teica Linda.
"Pēc spēles jūties, ka esi kaut ko sasniedzis," viņa piebilda.
"Labas un sliktas emocijas. Labas emocijas ir tad, kad metiens izdodas tāds, kādu tu plānoji. Sliktas ir tad, kad trāpi kokā vai krūmos. Es vienmēr saku "love hate relationship". Bet, vairāk spēlējot, tie sliktie metieni mani vairs tik daudz neietekmē," stāstot LSM.lv smējās Oskars.
Čeičs arī uzsvēra, ka ir svarīgi spēlēt regulāri, ja grib apgūt spēli. "Ja koordinācija ir laba, progress ir straujš. Tiklīdz spēles māka rokā, gribas kļūt ātrākam. Pēc tam jau jānoslīpē tehniskās iemaņas, lai spēlētu vēl labāk, un tas jau ir grūtāk, taču, ja spēlē daudzmaz regulāri, līmenis uzlabojas. Disku golfā galvenais nav tikai rezultāti," viņš stāstīja.
Lai gan aktīvā sezona beidzas oktobrī, ne visi pārtrauc spēlēt disku golfu gada aukstākajos mēnešos. "Var spēlēt arī ziemā. Kad vairs nav tas vecums, lai brauktu no kalniņa ar ragaviņām, gribas kādu alternatīvu," sacīja Čeičs.
Interesanti, ka disku golfs kļuvis īpaši populārs ziemeļu valstīs, kur ir izteiktas ziemas. Visvairāk laukumu uz vienu iedzīvotāju ir Islandē, Somijā un Igaunijā, bet Latvija un Lietuva tālu neatpaliek. Neliela draudzīga reģionālā sāncensība tikai veicina attīstību!
