Viens no emocionālākajiem brīžiem Latvijas pirmajā dūdinieku saietā – Alsungas novada Pantu kapos piemiņas plāksnes atklāšana vienam no pēdējiem Latvijas dūdiniekiem pagājušā gadsimta pirmajā pusē – Pēterim Šefleram.
Rakstītos avotos ziņas par dūdu spēlēšanu Latvijas teritorijā saglabājušās no 16.gadsimta, arheologi atraduši liecības par šī instrumenta spēli jau 15.gadsimtā.
Dūdas spēlētas dažādos godos, arī publiskās vietās. Skaļuma dēļ to spēlēšanu sāka ierobežot ar likumu.
Vismazāk ziņu par dūdu tradīcijām saglabājušās no Vidzemes, jo te visaktīvāk pret šo tradīciju vērsās hernhūtiešu draudzes. Visilgāk Latvijā dūdu spēlēšana dabiskā vidē saglabājās tieši Alsungā.
Tur Jurjānu Andrejs un Emilis Melngailis ir pierakstījuši lielāko daļu dūdu melodiju. Dūdu izzušanu veicināja koru kultūras attīstība un modernāku instrumentu ienākšana tautas sadzīvē.
Līdz 20. gadsimta pirmajai trešdaļai pēdējie īstie dūdinieki bija suiti Jānis Ceinis un Pēteris Šeflers.
Alsungā par dūdu spēles atdzimšanu ar toreizējā suitu prāvesta Andra Vasiļevska atbalstu sākts domāt jau pirms desmit gadiem. Pirms četriem izveidojās folkloras kopa “Suitu dūdenieki”. Piedaloties dūdu festivālos ārvalstīs un dažādās meistarklasēs Latvijā, nolemts satuvināt šī instrumenta spēles entuziastus, rīkojot saietu.
“Tad esi vienā kompānijā, otrā, viņi ir katrs par sevi, domāju, lai sanāk kopā un varam parunāt, varbūt Latvijā izveidot dūdu festivālu,” stāstīja “Suitu dūdenieku” vadītājs, saieta rīkotājs Juris Lipsnis.
“Ir daudzi, kam dūdas stāv senāk taisītas, bet nespēlē, šī ir iespēja, ka, kopā satiekoties, spēlēt kopā, kaut ko jaunu iemācīties, un tā attīstīt to lietu,” piebilda dūdu spēlētājs un izgatavotājs Uldis Austriņš.
Saiets notika divas dienas, kuru laikā gan daudz diskutēts par dūdu spēles attīstību Latvijā, gan kopīgi muzicēts.
