Šī gada čempionāta mājvieta bija Lietuva, un dalībai čempionātā bija pieteikti vairāk nekā 50 dalībnieki. Latvijas pārstāvji konkursā piedalījās otro gadu, un Vanda Podiņa otro gadu pēc kārtas arī uzvarēja.
Vanda stāsta, ka adīt iemācījusies jau pirmsskolas vecumā, un uzreiz vēlējās adīt lellei jaku. Tad viņa iemācījās arī tamborēt, un vislielākā bērna bēda bija, kad pazuda tamboradata.
Vanda Podiņa nāk no Latgales, bet ieprecējusies Cesvainē. Ilgus gadus tamborējusi pirkstainos cimdus mājražotāju apvienībai “Daiļrade”, arī studijai “Bārbele” pievienojusies kā tamborētāja.
Kad pirms 15 gadiem zaudējusi algotu darbu, Vanda Podiņa sapratusi, ka nekas cits kā rokdarbi tik ļoti nepatīk un nepadodas, tāpēc kopš tā brīža vaļasprieks kļuvis par iztikas avotu – viņai ir sava darbnīca Cesvainē, viņa vada rokdarbu pulciņu Sarkaņos, iesaistās dažādos projektos – papildina tautastērpu kolekcijas gan Madonas, gan citu novadu, pat Rīgas pašdarbības kolektīviem. Un nemitīgi mācās ko jaunu, pilnveides iespējas esot neizsmeļamas.
Tagad pieredzējusī adītāja un tamborētāja mācoties aust. Uz adīšanas čempionātu Lietuvā pirmoreiz aizbraukusi izmēģināt jaunu pieredzi, uzzināt, kas tur notiek.
Vanda Podiņa stāsta, ka rokdarbi ir viņas aizmiršanās, un smejas, ka viņai nemaz nav daudz paraugu, ko izrādīt, jo tiklīdz darbs tapis, tas dodas pie jaunā valkātāja. Viņa strādā astoņas stundas diennaktī.
Rokdarbniece arī pieļauj, ka tad, kad pati vairs nevarēs darīt smalkos darbus, varēs pievērsties kādreizējai idejai rīkot adīšanas čempionātu Latvijā. Konkurence te būs daudz sīvāka, viņa saka.
