Atšifrēt tos var ne tikai no latviešu valodas, bet arī, piemēram, no lībiešu, latgaliešu, vācu. Iepriekš Latviešu folkloras krātuve aicināja iesaistīties Latvijas skolas valodas talkā, bet šobrīd iesaistīt materiālu pārrakstīšanā vēlas visu sabiedrību.
Par vienu no pirmajiem simtgades burtniekiem kļuva Simtgades biroja vadītāja Linda Pavļuta. Viņa norāda, ka vēstures liecību atšifrēšana atklāj un apliecina, cik bagātā valstī mēs dzīvojam: „Jo šīs Latvijas bagātības veido visas tautas, kas ir dzīvojušas šeit, tāpēc arī šīs liecības mēs varam atklāt gan latviešu, gan krievu, gan igauņu, poļu valodā, jidišā un citās valodās. Un mēs tiešām aicinām ikvienu, studentus, skolēnus, jūs ikvienu, ārvalstīs dzīvojošos latviešus palīdzēt atklāt šīs gara mantas.”
Piemēram, muzeja „Ebreji Latvijā” direktora vietniece Marina Gehta pārraksta tekstus no jidiša. Platformā piedāvā pārrakstīt rēzeknieša Giršas Etkina folkloras kolekciju, tajā arī pats autors piedāvā savu tulkojumu no jidiša latviešu un krievu valodā. Tāpēc cilvēkam, kas pārraksta šos tekstus, jāzina visas trīs valodas.
Marina Gehta stāsta, ka tā ir arī viena no iespējām mācīties jidišu: „Tas līmenis, kas man ir tagad, ļauj atšifrēt tieši šo kolekciju, Giršas Etkina folkloras kolekciju, folkloras materiālus. Tur ir pārsvarā sakāmvārdi un parunas, kaut kur ap 400 sakāmvārdu un parunu, ir arī lāsti, mīklas, visādi izteicieni. Ir arī, kā viņš sauc, „latviešismi” – vārdi, kas nāk no latviešu valodas jidišā.”
Ja Marinas Gehtas atšifrētos tekstus neviens nepārbauda, tad tekstus, kurus pārraksta un iesūta iedzīvotāji, rūpīgi pārbauda redaktori. Viena no septiņiem redaktoriem ir Elīna Gailīte. Viņa stāsta, ka visbiežāk iesūtītais teksts jālabo, ja tas nav atšifrēts tieši. Piemēram, ja attēlā redzamajā tekstā ir kļūda, tad tā arī jāpārraksta.
Vispirms arī noteikti jāizlasa norādījumi, kā pareizi atšifrēt tekstus. „2014. gadā mums izveidojās digitālais arhīvs, un tad no tā brīža arī cilvēki šifrē. Sākumā gan, pirms valodas talkas, mums bija atšifrēti kādi 1000 manuskriptu attēli, bet valodas talkas laikā 14000. Tas nozīmē, ka gada laikā mums bija 1000 failu atšifrēts, bet pāris mēnešu laikā mēs dabūjām tos 14000. Līdz ar to tagad vēl aizvien mēs pārbaudām valodas talkas šifrējumus, jo to ir ļoti, ļoti daudz, bet mūsu nav tik daudz,” stāsta Gailīte.
„Valodas talku kopā ar UNESCO mēs rīkojām, neteiksim, kā pilotprojektu šim, bet vairāk kā pasākumu, kurā tika iesaistītas skolas,” stāsta latviešu folkloras krātuves pētnieks Toms Ķencis. Iepriekš rīkotā valodas talka kalpoja par iedrošinājumu rīkot šo akciju.
Šoreiz savu laiku dāvināt Latvijai aicināti ne tikai skolēni, bet arī plašāka sabiedrība. Pētnieks skaidro, kāpēc tik būtiska ir folkloras materiālu atšifrēšana: „Būtībā, lai tie būtu pārskatāmi, meklējami, lai tos tādā veidā var izmantot pētniecībā, kā arī, ja ir nepieciešams atrast no savām dzimtajām mājām, skolas vai no sava rajona kādus folkloras materiālus, vai no noteikta laika posma, lai gan studenti un pētnieki, gan visi interesenti to varētu viegli izdarīt.
Viena lieta ir, ka folkloras bagātības pieder tautai, bet stāv arhīvā, skapī, otra lieta, ka tās tiešām ir visai tautai arī pieejamas.”
Šobrīd ieskenēti ir aptuveni 400 tūkstoši Latvijas folkloras materiālu dažādās valodās. Tā ir tikai daļa no visiem. Bet no digitalizētajiem failiem atšifrēta ir vēl mazāka daļa – tikai aptuveni 15 tūkstoši materiālu.
