Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums pulcē diasporas latviešu uzņēmējus no visas pasaules ar mērķi dibināt un attīstīt biznesa kontaktus ar Latvijas uzņēmējiem, veicināt inovāciju, finanšu un zināšanu kapitāla piesaisti Latvijai, vienlaikus stiprinot ārpus valsts dzīvojošo latviešu piederību Latvijai. Secināts, ka Latvija ir veiksmīga sirds un asinsvadu slimību ārstēšanā un Stenfordas Universitātes laboratorijā latviešu ārstu radīta tehnoloģija tiek izmantota visā pasaulē.
Diasporas latviešu uzņēmēji iedvesmo tautiešus
Šī gada foruma dalībnieki diskusiju formātā pievērsās Latvijas ekonomikas attīstībai svarīgām nozarēm – biomedicīnai, medicīnas tehnoloģijām, farmācijai, zaļajām tehnoloģijām, viedajai enerģētikai, transportam un mobilitātei.
PLEIF idejas autors ir bijušais Pasaules brīvo latviešu apvienības priekšsēdis un Amerikas latviešu apvienības priekšsēdis Jānis Kukainis, norādīja šābrīža apvienības vadītājs Mārtiņš Andersons.
"Ideja ierosināt PLEIF viņam radās, jo saprata, ka līdzās aizsardzības jautājumiem ir arī Latvijas tautsaimniecība. Viņš kā diasporas pārstāvis gribēja būvēt tiltu starp ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem un Latvijas ekonomiku, palīdzot ar pieredzi, ar naudu, ar idejām," stāstīja Andersons.
Latviešiem ir jābūt lepniem ne tikai par savu kultūru, deju, dziesmu, bet arī par saviem biznesa cilvēkiem, pauda "BluOr Bank" investīciju direktors un Amerikas tirdzniecības palātas Latvijā viceprezidents Pauls Miklaševičs.
"Mums jāsāk svinēt mūsu biznesa veiksmes.
Un īpaši nozīmīgi tas ir krīzes brīžos; ieraugot savas biznesa zvaigznes, kas jau sen darbojas diasporā savās nozarēs, mēs ceļam savu pašapziņu," sacīja Miklaševičs. Viņš akcentēja, ka šie cilvēki spēj iedvesmot ārstus, zinātniekus un profesionāļus Latvijā.
Latvijas veiksme – medicīna
Uz Latvijas ārstu kongresu 1989. gadā atbrauca aptuveni 250 trimdas ārsti, tā radās sadarbība starp Latvijas un trimdas ārstiem, kas veicināja medicīnas attīstību arī Latvijā, atzina Stenforda Universitātes emeritētais ķirurģijas profesors un kardiodiagnostikas uzņēmuma "Heart Flow" dibinātājs Kristaps Zariņš.
"Pirmo reizi publiski nesām Latvijas karogu medicīnas darbinieku parādē cauri visai Rīgai, nolikām ziedus pie Brīvības pieminekļa, tas bija vēl komunisma laikā,"
stāstīja Zariņš. Kad sabruka komunistiskais režīms, no Rīgas aizveda daudzus medikamentus un medicīniskās ierīces. Ārzemēs dzīvojošie ārsti palīdzēja latviešu ārstiem, sacīja ķirurģijas profesors.
"Kopš tā laika Latvijas medicīna ir neticami attīstījusies," pauda Zariņš. Piemēram, Latvija savu vārdu ir ierakstījusi sirds un asinsvadu slimību jomā. Sirds slimības ir viens no galvenajiem pasaules mirstības iemesliem. Latvija attīstījusi pasaules līmeņa sirds un asinsvadu centru.
Stenfordā biomedicīnas jomā laboratorijās strādājuši ārsti no Latvijas, un kopīgiem spēkiem attīstīta neinvazīvu tehnoloģiju koronārās sirds slimību diagnostika, kas palīdz izvēlēties nepieciešamo ārstniecības metodi. Metode izstrādāta Stenforda Universitātē, bet pirmais demonstrējums veikts Latvijā – izmeklējumu veica Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā. Šo metodi izmanto visā pasaulē, norādīja profesors. Viņaprāt, Latvijā ir jādomā, kā veicināt pacientu aprūpes pieejamību.
Radīt zaļo enerģiju ar HES
Latvijai varētu radīt zaļo enerģiju, izmantojot upes un hidroelektrostacijas (HES), norādīja naftas un gāzes sektora finanšu speciālists, jaunu biznesa virzienu galvenais pārrunu vedējs uzņēmumā "TotalEnergies" Viestarts Rūtenbergs.
"Latviešiem vide ir ļoti svarīga. Un jāskatās virzienā, kas Latvijai ir dāvināts. Viena no dāvanām ir upes.
Mani pārsteidz, ka pasaulē pieprasījums enerģijai pieaug. Jālūkojas virzienā, kas ļauj radīt enerģiju, nenodarot pāri apkārtējai videi," sacīja Rūtenbergs.
Viņš akcentēja, ka zaļās enerģijas jomā Latvijā neizmantota iespēja ir upes un HES. "Latviešiem ir jāskatās, kur mēs varam rast ekonomiski efektīvāko zaļās enerģijas ieguves veidu, kur peļņa no investīcijām ir visaugstākā," norādīja naftas un gāzes sektora finanšu speciālists.
ASV investīciju piemērs
ASV ar pērn veiktām izmaiņām likumdošanā iecerējušas stimulēt 1,5 triljonu ASV dolāru vērtas investīcijas nākamajos 10 gados, norādīja ASV ir Amerikas tirdzniecības palātas Latvijā viceprezidents. Latiņa ir uzstādīta augsta, Eiropai tā ir jāpārspēj. Diskusijas bija ilgstošas, bet politiķi nespēja vienoties, sacīja Miklaševičs.
"Eiropas kontekstā gaidāma apmēram četru triljonu kapitāla aktivizēšana, lai veidotu atjaunojamās enerģētikas infrastruktūru," skaidroja Miklaševičs.
Viņš aprēķinājis, ka no summas uz katru Latvijas pilsoni sanāk 9000 eiro turpmākajos 10 gados. Tie ir aptuveni 16 miljardi eiro, kas ir 40% no šābrīža Latvijas iekšējā kopprodukta (IKP), secināja eksperts. Investīcijas ir jāizmanto gudri un ar pievienoto vērtību, sacīja Miklaševičs.
