Izpētīja un izdeva grāmatu
Dīvs Reiznieks: Kad sākām podkāstu par Ukrainas brīvības cīņu, es nekad nedomāju, ka kādu dienu mūsu epizodes galvenā tēma būs intimitāte un karavīru seksuālā dzīve. Jūsu kara veterānu organizācija "Veteran Hub" ir izveidojusi īpašu, ievainotajiem kara veterāniem domātu programmu "Resex", kas koncentrējas uz intimitātes jautājumiem. Jūs esat šī projekta vadītāja, tādēļ vislabāk varat paskaidrot, kas ir šī programma un kādi ir tās izveides iemesli.
Katerina Skorohoda: Patiesībā par šo projektu domājām jau ilgāku laiku, pat pirms pilna mēroga iebrukuma. Bet mēs nevarējām atrast naudu, jo ziedotājiem un potenciālajām donoru organizācijām tā nešķita tik svarīga prioritāte, domājot par veterāniem. Taču pēc pilna mēroga iebrukuma sākuma mums beidzot izdevās atrast naudu šim projektam. Bijām ļoti priecīgi, jo beidzot varējām to realizēt.
Iedvesma šim projektam bija amerikāņu fizioterapeites Ketrīnas Elisas grāmata "Sekss un intimitāte ievainotajiem veterāniem". Viņa uzrakstīja šo grāmatu tieši kara veterāniem. Mēs domājām, ka būtu lieliski, ja kaut kas tāds būtu pieejams arī ukraiņu veterāniem. Mēs gan vēlējāmies nevis vienkārši iztulkot šo grāmatu, bet radīt ko speciāli ukraiņu veterāniem, ņemot vērā Ukrainas kontekstu.
Tāpēc
vispirms mēs veicām pētījumu par to, kādas pārmaiņas seksā un tuvībā notiek starp ievainotajiem karavīriem un viņu partnerēm.
Pamatojoties uz pētījumos noskaidroto, mēs sarakstījām šo rokasgrāmatu – vienu sievietēm veterānēm, otru – vīriešiem veterāniem, kas runā par to, kā viņi var atgriezties attiecībās un intīmajā dzīvē pēc traumām, ko piedzīvojuši.
Vai mēs runājam par fiziskām traumām, kad kāds ir zaudējis kāju vai roku, vai guvis citu ķermeņa traumu?
Jā, mēs galvenokārt runājam par fiziskām traumām. Tiesa, mūsu rokasgrāmatā ir vairākas nodaļas, un viena no tām ir arī par to, kā psiholoģiski atgriezies no kara civilajā dzīvē tāpēc, ka tas ietekmē arī ķermeni un fiziskās aktivitātes.
Tātad jūs esat izdevuši divas rokasgrāmatas, jums ir arī interneta lapa ukraiņu valodā, uz kuru es šobrīd skatos. Tur rakstos aplūkots plašs tēmu loks, arī praktiski padomi, kā runāt par seksu, par izmaiņām seksualitātē, daudz dažādu tēmu. Bet kā reāli strādā šī programma? Vai veterāni jums zvana un lūdz padomu, vai arī jūs izplatāt šo rokasgrāmatu visur, kur viņi varētu pulcēties? Kā tas strādā tīri praktiski?
Jā, bez rokasgrāmatas un pētījumiem mums ir arī šī vietne ar videoklipiem, ar daudziem rakstiem par seksa un intimitātes tēmu, jo tuvība galvenokārt ir saistīta ar attiecībām. Galvenais mērķis ir parādīt, ka,
lai arī dzīve pēc ievainojuma, protams, nebūs tāda pati, tomēr sekss un attiecības atkal var būt lieliskas.
Jums var būt randiņi, jums var būt seksa partneri un tamlīdzīgi.
Kā tas darbojas? Pirmkārt, mēs cenšamies veidot projektus, par kuriem ir interese plašam cilvēku lokam. Savas rokasgrāmatas mūsu ievainotajiem kareivjiem izplatām dažādās organizācijās, slimnīcās. Viņi mūsu pētījumu rezultātus un rokasgrāmatu var izlasīt tīmeklī, tāpat viņi var saņemt grāmatu drukātā veidā mūsu birojos Kijivā, Viņņicā un citviet valstī, kā arī bez maksas var saņemt to pa pastu.
Teicāt, ka šo projektu realizēt vēlējāties jau pirms pilna mēroga iebrukuma. Kāds tam bija iemesls? Vai redzējāt interesei no veterānu puses un tā sapratāt, ka šī ir tēma, kam jāpievērš uzmanība?
Jā. "Veteran Hub" ar kara veterāniem strādā jau no 2017. gada. Veterāniem un viņu ģimenēm nodrošinām dažādus pakalpojumus. Šajā procesā ieklausāmies viņos, kādas ir problēmas, kādas ir vajadzības. Pamatojoties uz šo informāciju, lemjam, kādus pētījumus veikt, kādus projektus attīstīt. Tā kā runājam ar viņiem pa tiešo – vai nu telefonsarunās vai klātienē, tas dod mums labu ieskatu tajā, kas šiem cilvēkiem ir aktuāls. Tas savukārt nozīmē, ka varam izveidot projektus, kas viņiem tiešām noderīgi.
Atgriezties seksuālā dzīvē – izaicinājums
Teicāt, ka sākumā nesasniedzāt dzirdīgas ausis, cilvēki domāja, ka šis nav ļoti svarīgs temats. Kā tas ir Ukrainā šobrīd? Vai tiek runāts par karu, veterāniem, viņu seksuālo dzīvi un intimitāti? Vai tas tomēr vairāk ir tabu temats?
Patiesībā diskusija par seksu un seksuālo izglītību Ukrainā joprojām nav tādā līmenī, kādu mēs vēlētos. To varētu teikt ne tikai par veterāniem, bet visu sabiedrību kopumā. Ar savu "Resex" projektu vēlējāmies noņemt plīvuru no seksa tēmas, jo sekss, intimitāte un partnerattiecības ir ikviena cilvēka svarīga dzīves sastāvdaļa. Protams, pēc pilna mēroga iebrukuma ir vairāk cilvēku, kuri guvuši dažādus ievainojumus.
Kad pētījuma laikā runājām ar veterāniem un kareivjiem, kuri guvuši ievainojumus, viņi teica, ka ir posms, kad, esot slimnīcā, ne par ko nedomā – tev vienkārši sāp un tu ārstējies. Bet atveseļošanās procesā pienāk brīdis, kad tu jau sāc domāt par to, vai varēšu atkal peldēt, vai varēšu iet uz randiņiem, vai man varēs būt sekss. Un viņiem nav īsti neviena, ar ko par šo parunāt. Ar medicīnas personālu par šo runāt bieži nevar, jo vai nu viņiem nav tādu zināšanu, vai viņi vienkārši kautrējas par to runāt.
Tad nu talkā nāk mūsu rokasgrāmata, kas atbild uz šiem jautājumiem. Atveseļošanās posms ir svarīgs, lai atkoptos gan fiziski, gan mentāli.
Ja cilvēks zina, ka viņam atkal var būt sekss, viņam atkal var būt partneris, ka viņu kāds atkal mīlēs un pat ar traumu partnera acīs atkal vari būt skaists, tas palīdz atkopties un veidot dzīvi tādu, kā vēlies.
Vai var pateikt, kam tas ir lielāks izaicinājums atgriezties seksuālajā dzīvē pēc ievainojuma – ievainotajam karavīram jeb viņa vai viņas partnerim?
Uz šo ir grūti atbildēt, jo tie ir atšķirīgi procesi, jo arī veids, kā tiek pārdzīvotas traumas, ir dažāds. Runājot ar ievainoto veterānu partnerēm, mēs ievācām dažādu informāciju. Galvenā viņu doma ir tāda, ka ļoti svarīgi runāt par pieredzi, kas ir pēc traumas. Pirmā intimitātes reize jaunajā realitātē var būt sliktāka, nekā viņi varbūt iedomājušies. Bet tas nekas. Tāda ir dzīve. Arī sekss dzīvē ir dažāds.
Vienlaikus ne viens vien pāris mums atzinis, ka seksuālā dzīve pēc ievainojuma palikusi interesantāka,
jo viņi sākuši lietot seksa rotaļlietas, viņi sākuši spēlēt lomu spēles, kopumā kļuvuši atvērtāki dažādiem eksperimentiem un sākuši vairāk ieklausīties sava partnera vēlmēs.
Piemēram, viens pāris mums stāstīja, ka viņiem bija ļoti interesanti, kā viss būs. Veterāna sieva teica, ka viņai nekad nav bijis sekss ar cilvēku, kuram kaut kas amputēts. Savukārt vīrs teica, ka viņam nekad nav bijis sekss šādā pozā. Viņiem tas bija kā jauns piedzīvojums, kas abiem patika. Viņi izmēģināja daudz jaunu pozīciju, daudz jaunu seksa rotaļlietu.
Daudzi veterāni atzīst, ka viņus satrauc, kā viņus uztvers partnere. Vai otra acīs viņi vēl aizvien šķitīs seksuāli pievilcīgi. Bet parasti atbilde ir viena – mīlestība nekur nav pazudusi.
Amputācija nemaina viņu kā cilvēku. Amputācija vienkārši parāda tavas izvēles un pieredzi.
Šie ir pozitīvie piemēri. Iespējams, ka nav statistikas, kas mums parādītu, cik daudz pāru paliek kopā pēc tam, kad viens no viņiem karā ir guvis traumu. Vai par šādu scenāriju īpatsvaru ir kāda nojausma?
Mūsu pētījumi bijuši kvalitatīvie, nevis kvantitatīvie, tādēļ nevarēšu jums pateikt nekādus procentus. Taču arī šajos pētījumos bija pāri, kuri izšķīrušies pēc tam, kad viens no tiem karā guvis traumu. Tomēr iemesli parasti bija tieši problēmas attiecībās, un gūtais ievainojums netika minēts kā šķiršanās iemesls.
Te gribu pieminēt, ka ir sievietes, kurām ir ievainotu karavīru fetišs. Par to mūsu mājaslapā publicējām arī atsevišķu rakstu, uzsverot, ka
ievainoti karavīri visupirms ir cilvēki un viņu trauma nav viņu personības definējošais elements.
"Resex" rokasgrāmatu esat izdevuši divās dažādās versijās – vienu sievietēm, otru vīriešiem. Kādas tajās ir galvenās atšķirības?
Lielākoties tās ir ļoti līdzīgas. Par intimātes fiziskajiem un mentālajiem aspektiem runājam abās grāmatās, tā ka šajā ziņā tās ir ļoti līdzīgas.
Nedaudz atšķiras rakstītā tonis, tāpat arī krāsas citas. Taču galvenā atšķirība ir pēdējā nodaļā, kurā tiek runāts par fiziskajām traumām un seksu. Proti, kā viena vai otra trauma, piemēram, dažādu ķermeņa daļu amputācija, ietekmē seksu, dažādas tā pozīcijas. Kas jums būtu jāzina, kas būtu jādara. Un, tā kā sievietes un vīrieša ķermeņi atšķiras, protams, arī ieteikumi atšķiras, tāpat kā konkrētu traumu atšķirīgā ietekme uz aktivitātēm seksa laikā.
Atbildes, kas svarīgas veterāniem
Jūs teicāt, ka šo ceļvežu pamatā ir iepriekš izdotas amerikāņu autores grāmata, bet tā pamainīta, lai būtu labāk atbilstoša Ukrainas kontekstam. Kāds ir šis Ukrainas konteksts?
Ketrīnas Elisas grāmata, kas bija mūsu projekta iedvesmas pamatā, pārsvarā runā tieši par traumām un kā tās ņemt vērā seksa laikā – kā stāvēt, kā gulēt, ko papildus varat izmantot, lai sev palīdzētu.
Mūsu grāmata vairāk balstīta pašu veiktajos pētījumos un nav tikai par to, kā seksu ietekmē traumas. Rakstot šo rokasgrāmatu, talkā saucām psihologus, ginekologus, rehabilitācijas speciālistus. Tādēļ mūsu grāmatā ir arī nodaļas par atgriešanos no kara – par dažādām stadijām, kam jāiziet cauri šajā procesā, kādas barjeras var būtu jūsu ceļā. Tāpat runājam par jūsu ķermeni kā tādu, kas var ietekmēt libido, mentālo veselību, komunikāciju. Ko varat vai nevarat izdarīt gūtās traumas dēļ. Pēdējā nodaļā, kur runājam tieši par seksu kā procesu, tur pievēršamies praktiskiem padomiem, apskatām dažādu izplatītāko traumu ietekmi. Karš mainās, un līdz ar to arī izplatītākās traumas ir citādas nekā pirms pilna mēroga iebrukuma.
Kādas ir šobrīd biežākās traumas?
Mēs rakstījām par amputācijām, dzimumorgānu bojājumiem, par muguras smadzeņu traumām un galvaskausa bojājumiem. Šīs tad būtu izplatītākās, bet galveno uzmanību pievērsām tieši traumu fiziskajai, nevis psiholoģiskajai ietekmei.
Traumu ietekme uz cilvēka mentālo veselību, protams, iespaido arī jūsu attiecības un seksu. Grāmatā runājam arī par šāda veida izplatītākajiem gadījumiem un to, kā tie var ietekmēt jūsu dzīvi.
Mūsu mājaslapā esam izvietojuši arī speciāli veidotus video par seksu un to, ka attiecības var būt lieliskas arī pēc karā gūta ievainojuma.
Par šo projektu esam saņēmuši pārsvarā pozitīvu reakciju – grāmata atbild uz jautājumiem, kas aktuāli ievainotajiem veterāniem. Rokasgrāmatas tirāža bija 5000 eksemplāru, izplatījām to slimnīcās, dažādās organizācijās. Un vēl aizvien saņemam pieprasījumus pēc papildu eksemplāriem. Šobrīd jau plānojam papildu metienu. Ir patīkami, ka mūsu projekts tik pozitīvi novērtēts.
Runājot ar ukraiņiem, redzu, ka ļoti daudziem ir svarīgi atrast savu vietu lielajā cīņā par savu valsti. Kā jūs vērtējat savu lomu, vai esat apmierināta ar savu izvēli un pienesumu, ko varat dot?
Kopš 2017. gada īstenoti daudzi projekti un radīti dažādi pakalpojumi veterāniem. Arī šobrīd darām daudz, taču vienlaikus saprotam, ka jādara arvien vairāk un vairāk. Mūsu galvenā filozofija ir tāda, ka tad,
kad veterāni atgriežas no kara, viņi neatgriežas kādā konkrētā ģeogrāfiskā vietā, kādā konkrētā ministrijā, vai kādā konkrētā slimnīcā. Viņi atgriežas sabiedrībā.
Un mums kā sabiedrībai ir jābūt gataviem darīt daudz mājasdarbu, jo kara veterāni ir visur – slimnīcās, veikalos, sabiedriskajā transportā, ministrijās, nevalstiskajās organizācijās. Mums ir jādara viss iespējamais, lai viņu atgriešanās būtu pēc iespējas vieglāka. Mums jāspēj viņiem palīdzēt, ja šāda palīdzība ir vajadzīga. Te jāatceras, ka ne visiem veterāniem palīdzība ir vajadzīga. Arī tas ir fakts.
Vai "Resex" programma ir pabeigta, vai redzat, ka to vēl var attīstīt un pilnveidot?
Mēs domājam, kā šo projektu attīstīt tālāk. Vispirms gan mums jānodrukā papildu kopijas esošajām rokasgrāmatām, taču pēc tam mums ir doma uzsākt darbu ar veselības nozares profesionāļiem, lai izglītotu viņus, kā ētiski un pareizi komunicēt ar veterāniem par šīm tēmām. Tas šobrīd mums šķiet kā viens no iespējamiem variantiem, attīstot "Resex" projektu.
Liels paldies, Katarina.
Paldies.
