Rīgā šogad veidos vēl 10 jaunas dabiskas pļavas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Šogad Rīgā iecerēts izveidot vēl 10 pļavas ar dabisko pļavu augiem, līdz ar to kopā iecerēts, ka pilsētā tādas būs 30, informēja Rīgas domē, norādot, ka šādā veidā turpina pērn aizsākto Latvijas Dabas fonda projektu "Pilsētas pļavas" dabas daudzveidības veicināšanai Rīgā. Galvaspilsētas dome trešdien akceptēja kārtību, kādā turpmāk kopjams zāliens projekta teritorijās galvaspilsētā.

Domē skaidroja, ka pārāk bieža zālienu pļaušana samazina savvaļas augu daudzveidību, jo liela daļa sugu ziedēšanas un sēklu nogatavināšanas periodā pārsniedz 20 centimetru augstumu. Pieņemtajos noteikumos paredzēts, ka nekustamā īpašuma īpašnieks vai faktiskais valdītājs nodrošina minētājās teritorijās zāliena nopļaušanu un zāles savākšanu ikgadēji līdz 31. maijam un otru reizi līdz 15. septembrim, kā arī zāliena nopļaušanu līdz 20 centimetriem gar gājēju celiņiem gar gājēju celiņiem, iestaigātām takām, gājēju ietvēm un laukumiem, publiskā lietošanā esošām piebrauktuvēm, piebraucamajiem ceļiem, autostāvvietām divu metru platumā.

Šogad pļavas būs arī Ēbelmuižas parkā pie Zaļenieku ielas, Uzvaras parkā pie Aleksandra Grīna bulvāra, Lielvārdes ielā 140, Ķengaraga promenādē – Rumbas ielā, 11. novembra krastmalā pie Akmens tilta, pie Dzirciema ielas 27, Ezermalas ielā 12, pie Kurzemes prospekta 3, pie Jūrmalas gatves 5A un pie Rusova ielas 24.

Kā skaidroja pašvaldībā,

šādas pļavas tiek veidotas, lai veicinātu bioloģiskās daudzveidības klātbūtni pilsētvidē, tostarp tādās Rīgas apkaimēs, kur ir lielāka apbūves intensitāte un mazāk zaļo teritoriju.

"Tas dos skaisti ziedošas pļavas Rīgai, kā arī veidos bioloģiskās daudzveidības "saliņas" pilsētvidē gan augu sugām, gan arī kukaiņiem, kas kļūst arvien būtiskāk dabas daudzveidības saglabāšanai kopumā," norādīja pašvaldībā.

Domē skaidroja, ka lielas pārmaiņas projekta teritorijās gan joprojām nebūs manāmas, jo pļavas ir ekosistēmas, kas attīstās lēni. Lielākā daļa sēto augu – pīpenes (margrietiņas), pēterenes, dzelzenes, gaiļbiksītes u.c. – pirmajā gadā pēc uzdīgšanas nezied, jo tām jāattīsta spēcīga sakņu sistēma, lai varētu sākt ziedēt.

Vēl citi augi dīgt sāk pēc tam, kad zemē pavadījuši vairākus gadus.

"Tāpēc esam pacietīgi un saprotoši, ja pirmajā gadā joprojām redzam to, ko esam paraduši redzēt – lokaugļu zvērenes, plikstiņus, panātres, šaurlapu ceļtekas. Katra no teritorijām ir nedaudz citāda, katrā no tām sētas nedaudz citas sugas, ņemot vērā ekoloģiskos apstākļus – noēnojumu, augsnes auglību un struktūru, mitruma apstākļus. Tāpēc tajās arī atšķiras apsaimniekošanas režīms," stāstīja pašvaldībā.

Galvaspilsētas domē arī norādīja, ka šobrīd veģetācija pagājušajā gadā izveidotajās projekta "Pilsētas pļavas" teritorijās ir zemāka un skrajāka nekā citos pilsētas zālājos, jo vēlais, aukstais un sausais pavasaris ir aizkavējis zāles augšanu. Praktiski visās teritorijās ir sadīguši zvaguļi. Šie ir vieni no pirmajiem dīgstošajiem pļavu augiem. Zvaguļus dēvē par "pļavu veidotājiem", jo tie samazina graudzāļu (kamolzāles, vārpatas, u.c.) un tauriņziežu dzīvotspēju, tādējādi "atbrīvojot" vietu citiem krāsainākiem ziedošiem augiem.

Vairāk par pļavu veidošanas tendenci pilsētā var lasīt šeit:

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti