Pļavas izveidotas Ķengaraga promenādē, Čiekurkalnā, Dreiliņkalna pakājē, zālājā Kurzemes prospektā pie Imantas tirgus, Dzirciema ielā pretim Stomatoloģijas institūtam, Jūrmalas gatvē pie LU Botāniskā dārza, Ezermalas ielā pie Ķīšezera, Ēbelmuižas un Uzvaras parka daļās, kā arī Akmens tilta nogāzēs 11. novembra krastmalā.
Kopumā pļavu ierīkošanā šogad piedalījušies teju 100 iedzīvotāji – pārstāvji no apkaimju biedrībām, apvienības "Apeirons", biedrības "Pilsēta cilvēkiem", ģimenes ar bērniem, seniori un daudzi citi.
Talku laikā nolīdzināta augsne, noņemtas liekās zāles velēnas un pēc tam iesēts katrai vietai īpaši sagatavots Latvijas savvaļas augu sēklu maisījums.
Savvaļas augu sēklu maisījumu nodrošināja Latvijas Dabas fonda akcijas "Seniori Latvijas pļavu nākotnei" dalībnieki. Seniori no dažādām Latvijas vietām ievāca vairāk nekā 50 dažādu savvaļas augu sugu sēklas, piemēram, gaiļbiksītes, tīruma pēterenes, dzeltenās ilzītes, raudenes, vītolu vējmietiņus u. c. sugas. Tāpat pļavu ierīkošanai izmantots arī Latvijas dabiskajās pļavās mehāniski ievākts sēklu maisījums, kas nāk no dabas saimniecības "Bekas" Valkas novadā.
Papildus sēklu sēšanai stādīti arī pļavas augu stādiņi – parastās sveķenes, dzeltenās ilzītes, parastie vizuļi, pļavas vilkmēles, ārstniecības sārmenes un citas sugas, kas no dabā iegūta sēklu materiāla vienu sezonu audzēti podiņos.
Pērn, projekta pirmajā gadā, tika izveidotas 20 pilsētas pļavas. Tajās labi attīstījās zvaguļi, pīpenes, savvaļas burkāni, raspodiņi, pļavas bitenes un citi augi. Tā kā krietni liela daļa pļavu augu ir daudzgadīgi, to attīstība notiek ļoti lēni, tāpēc šogad tiem attīstījās tikai lapas, bet ne ziedi, skaidroja domē.
Vietās, kur atklātas augsnes bija vairāk – Brasas pļavā, Liedes ielas un Rīgas Zoodārza pļavā, sadīga daudz nezāļu – ganu plikstiņi, balandas, jo nezāles ir pirmās, kas atklātā augsnē izaug, un to sēklas dabā ir visur. Taču pamazām pilsētas pļavās veidosies noturīgāka velēna, sētie pļavu augi kļūs spēcīgāki un nezāļu īpatsvars mazināsies, norādīja pašvaldībā.
