Multifunkcionālais sporta komplekss Brasā, Āgenskalna laukums, visu paaudžu sporta komplekss Ķengaragā, atpūtas zona Daugavmalā, Dārziņos, sabiedriskā transporta pieturvietu labiekārtošana Rītabuļļos un Jaunciema kultūras pirts. Tie ir projekti, kuri vinnēja eksperimentālajā Rīgas domes konkursā. Tā komisija, kuru vadīja Rīgas domes Ziemeļu izpilddirekcijas izpilddirektora vietnieks Edijs Pelšs, kompetentajām institūcijām jau likusi sākt projektu realizāciju.
"Šobrīd kompetentās institūcijas, kas realizē šos sešus projektus, ir trīs, tās ir divas izpilddirekcijas, Ziemeļu izpilddirekcija un Austrumu izpilddirekcija, un Satiksmes departaments," stāsta Pelšs, kurš pats ir viens no divu projektu realizētājiem.
Pastāv bažas, vai visus rīdzinieku projektus tomēr izdosies realizēt. Šādu šaubu graudu iesēja domes deputāts Pēteris Aglonietis, budžeta apspriešanā Rīgas domes Finanšu departamenta pārstāvim Uldim Rakstiņam jautājot par projektu.
"Samazinājums 450 000 eiro, vai tas nozīmē, ka šogad netiks realizēts tas projekts par pusmiljonu, kas pieciem projektiem?" - tā Aglonietis.
Rakstiņš gan paskaidroja, ka iesniegtie projekti tiks apmaksāti no 2020.gada budžeta naudas un summa paliks iecerētā.
"Šī nauda ir novirzīta izpilddirektora programmai "Teritoriju sakārtošana, labiekārtošana". Es domāju, ka nekur sliktos ceļos viņa nenonāks, neceļos. Precīza summa, kāda tiks iztērēta šim apkaimju konkursam, es domāju, ka izpilddirektors mums noziņos kaut kad janvārī, kad nākamā gada budžetā šī summa tiks atgriezta. (Vai būs garantija, ka šie projekti tiks realizēti?) 100% garantiju drošvien nevar dot neviens, bet es domāju, ka lielākā daļa tiks noteikti," skaidroja Rakstiņš.
Pelšs, kura pārziņā ir divi projekti, Jaunciema kultūras pirts un Brasas sporta laukums, saka, realizācija ir jau sākusies.
"Laika gaitā skatīsimies, vai mums viss ies raiti vai būs srežgījumi, bet šobrīd mēs esam noslēguši līgumu par abām šīm minētajām vietām, par topogrāfijas izstrādi. Topogrāfijas izstrāde Brasas skvēram ir decembra beigās, Kultūras pirtij ir nedaudz vēlāk. Attiecīgi, tiklīdz mēs saņemsim šos topogrāfijas mērījumus, sapratīsim, kādas apakšā ir komunikācijas, varēs tapt arhitektēšanas uzdevums, piesaistot arhitektus un virzoties tālāk," norāda Pelšs.
Pelšs cer sadarboties ar biedrībām, kuras pēc idejas ir projektu pasūtītājas, lai gan līgumi ar tām nav slēgti. Šajā gadījumā tas neesot vajadzīgs, saka Pelšs, jo viss balstās uz savstarpēju uzticēšanos.
Āgenskalns apkaimes biedrības pārstāvis Otto Ozols saka, ar iecerētā laukuma realizēšanu viss iet pēc plāna.
"Mums viss iet pēc plāna un mēs sadarbojamies ar Satiksmes departamentu. Viņi kā mūsu projekta vadītāji izsludinājuši sarunu procedūru, kuras rezultātā mēs esam atraduši arī projektētāju, kurš precīzi uzzīmēs mūsu ieceri, un pēc pusgada varēs jau izsludināt iepirkumu un realizēt projektu dabā," stāsta Ozols.
Āgenskalnieši paši meklēja projektētājus. Viņiem bija trīs dažādi projektētāji, Satiksmes departaments viņus paņēma un tad viņi vienojās. Kā projektētāju izvēlējās "Laga" arhitektus.
Summa par projektēšanu ir zem 10 000 eiro, tāpēc īstenota sarunu procedūra. Ozols saka, domāja, ka projekta īstenotāji, Satiksmes departaments, risinās šo jautājumu, bet beigās darījuši to paši. Tagad Ozols spriež, ka tas ir labi, jo ar zināmiem cilvēkiem strādāt būs vieglāk.
"Savā ziņā ir labi, jo mums būs labāka komunikācija ar projektētājiem," atzīst Ozols.
Plešs, kurš bija konkursa komisijas vadītājs, paskaidro, ka vēlāk būvniekus meklēs iepirkumā kā to paredz procedūra.
Te konkursantiem pieredze dalās. Biedrības Brasa pārstāve Māra Melnbārde stāsta, ka viņiem nebija pazīstami projektētāji, tāpēc šis darbs uzticēts Ziemeļu izpilddirekcijai. Par Brasas projektu atbildīgais ir Pelšs, un Melnbārde stāsta, ka sadarbība esot laba. Mainīšoties laukuma izvietojums un puses to aktīvi apspriež.
Brasā nav šaubu, ka projektu izdosies realizēt.
Pelšs, jautāts, kad projektu varētu ieraudzīt dienas gaismu, saka - viņa pārziņā nodotais Brasas sporta laukums varētu būs gatavs jau nākamgad. Savukārt pieredzes ar tādu projektu, kādu vēlas jaunciemieši, viņiem nav, tāpēc par tā realizācijas termiņiem pāragri spriest.
Vēl ir jautājums, kas vēlāk īstenotos projektus apsaimniekos un uzmanīs. Melnbārde saka, par inventāru, volejbola tīklu, groziem, rūpes uzņēmusies biedrība.
"Varbūt tomēr ir varianti ar kādām kamerām, kuras tiek izvietotas un ar policiju savienotas. Ja tur būs apgaismojums, tad tas būs viens liels pluss. Varētu novērst demolēšanu un vandalismu. Tur būs noteikti jāskatās, lai kādā brīdī šī labā iecere nepārvērstos par degradētu teritoriju," spriež Melnbārde.
Pēc projektu īstenošanas domei būs jālemj, kas objektus apsaimniekos, piekrīt Pelšs. Brasas sporta laukuma gadījumā tie varētu būt pašvaldības aģentūra "Dārzi un parki", spriež Pelšs.
Pastāv vēl kādas bažas. Kā rīdzinieki jaunajās vietās, piemēram, Jaunciema pirtī, varēs rīkot publiskas sanākšanas. Pelšs piekrīt, ka te cilvēki var saskarties ar birokrātiju.
"Par katru publisko pasākumu ir jāizņem publiskā pasākuma rīkošanas atļauja. Noteikti Jaunciemā biedrībā esošie cilvēki ar to ir saskārušies," saka Pelšs.
Tomēr neskatoties uz virkni neskaidrību, apkaimju konkursa eksperimenta dalībnieki ar ieceri ir apmierināti. Biedrību pārstāvji uzskata, ka projekts ir turpināms arī citus gadus. Iespējams, palielinot projektu iesniedzēju loku un kopēju tiem atvēlēto summu.
Pelšs saka, arī pieteikumu izvērtēšanas komisija ir domājusi par uzlabojumiem. Piemēram, komisijā būs vairāk nevalstisko organizāciju pārstāvju.
