Salīdzināt, kas mainījies it kā labi pazīstamās vietās, vienmēr ir interesanti, turklāt meklētāja gars allaž alkst atklājumu. Tāpēc gada nogalē nolēmām iegriezties Klusajā centrā un izmest loku no Klīversalas līdz Torņakalnam.
Klusajā centrā - autostāvvietas vietā - jaunbūve
Klusā centra blīvajā apbūvē reti kur iespraukusies kāda jaunbūve, bet Antonijas ielā, salīdzinot ar 2005. gada ielas stāstu, pārmaiņas ir acīmredzamas.
Jaunais dzīvojamais kvartāls "Magdelēnas nami" aptver plašu teritoriju starp Emiļa Melngaiļa, Strēlnieku un Dzirnavu ielām.
Vairākām paaudzēm šī vieta asociējās tikai ar autostāvvietu.
Klīversalas plānu mērogs - nu jau cilvēcīgāks
2005. gadā Klīversalas ielā jutāmies kā robežpārkāpēji, kad kopā ar vēsturnieku Arvi Popi meklējām kādreizējā Jūrnieku nama pēdas bijušās Kuģu remontu rūpnīcas teritorijā pie Āgenskalna līča. Rūpnīcas ēkās valdīja pamestība un postaža, bet rīdzinieki ar bažām gaidīja, kas notiks tālāk. Investori piedāvāja Klīversalā uzbūvēt debesskrāpju Rīgu, kas šķita pārlieku pompoza mūsu pilsētai.
Dažādi apstākļi, arī banku krīze, izmainīja investoru plānus, un tikai pēc 12 gadiem projekts beidzot izkustējās no vietas. Jūrnieku nama vietā uzcelta pirmā daudzdzīvokļu ēka. Tiesa, mērogi tai ir daudz cilvēcīgāki.
Arhitekti plāno pie Āgenskalna līča izveidot visai apkaimei pievilcīgu atpūtas zonu, bet gar Daugavu un Āgenskalna līci jau vijas daļa no promenādes, kas aizvedīs līdz Raņķa dambim.
Cerams, ka ieceres piepildīsies, un tad cauri Uzvaras parkam pastaigu maršruts aizvīsies līdz Arkādijai un Māras dīķim, savienojot Klīversalu ar Āgenskalnu un Torņakalnu.
Ojāra Vācieša, Friča Brīvzemnieka un vienmāju ielas
Māras ezera krastā Ojāra Vācieša ielā atrodas ne tikai ievērības cienīgs funkcionālisma stila privātmāju rajons, bet arī divu izcilu rakstnieku - Ojāra Vācieša un Jāņa Akuratera – muzeji, kur ciemojāmies pirms 15 gadiem. Vislielākās pārmaiņas skārušas Akuratera muzeju: māju atjaunojot, telpas iekārtotas kā Akurateru dzīves laikā, bet apmeklētāji sadāvinājuši rakstnieka grāmatas no saviem grāmatplauktiem. Ir vērts pašķirstīt kaut vai “Kalpa zēna vasaras” dažādos izdevumus un novērtēt sadzīves priekšmetus, kas kalpojuši apkaimes ļaudīm jau Jāņa Akuratera dzīves laikā.
Pirms daudziem gadiem “Ielas garumā” meklējām Rīgas ielas, kurās ir tikai viena māja. Torņakalnā tādu ielu neatradām. Un toreiz pat iedomāties nevarējām, ka celiņš, kas tūlīt aiz dzelzceļa pārvada nogriezās no Torņakalna ielas, 2013. gadā pārtaps jaunā ielā.
Tagad Bīskapa Boļeslava Sloskāna iela aizved līdz Katoļu ģimnāzijai, bet ielas 100 metru garumā ir tikai viena māja.
Rīgas Katoļu ģimnāzija atrodas Ojāra Vācieša ielā, bet pirms 15 gadiem šo skolu raidījumā tikai pieminējām, tāpēc tā ir jauna kultūrvieta mūsu raidījuma kartē.
Vēsturisko ēku sāk celt 1900. gadā pēc arhitekta H. Šēla projekta, un pēc desmit gadiem tur iekārtojas Erasta Sokolovska privātklīnika. No tā laika saglabājušās arī greznās vitrāžas, kas izgatavotas E. Todes darbnīcā. 1924. gadā ēku nopērk Rīgas katoļu metropolijas kūrija un ierīko Katoļu garīgo semināru. Plašajā teritorijā ir gan skaists dārzs, gan kroketa laukums un slidotava. Garīgajā seminārā un Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē kalpojis arī bīskaps Boļeslavs Sloskāns. No 1927. gada Baltkrievijā ordinētais bīskaps bija ieslodzīts padomju cietumos un vergu nometnēs, bet 1933. gada janvārī Latvijas valdība panāk viņa apmaiņu pret Latvijā arestēto krievu spiegu. 1940. gadā padomju okupācijas vara semināru slēdza, un piecdesmit gadus tur atradās slimnīca un pansionāts.
Tikai 1992. gadā katoļi atkal atguva savu īpašumu un atvēra Katoļu ģimnāziju.
Turpat netālu gar Arkādijas parku vijas Friča Brīvzemnieka iela. Pirms daudziem gadiem šajā senajā ielā atradām gan greznas privātmājas itāļu palaco stilā, gan restorānu un senu iebraucamo vietu pēdas. Kāds jauns cilvēks pārliecinoši pavēstīja, ka Fricis Brīvzemnieks ir jātur godā kā jaunlatvietis un latviešu folkloras vācējs. Toreiz nezinājām, ka līdzās Friča Brīvzemnieka piemineklim kādas privātmājas pagalmā folkloras motīvi ieguvuši mūsdienīgas aprises. Fotogrāfs Boriss Matčins kopā ar saviem bērniem tur ierīkojis dīķus japāņu dekoratīvo karpu audzēšanai. Un gada nogale ir īstais laiks, lai izteiktu trīs vēlēšanās zelta zivtiņai.
