Ar seno spēkratu brauciena dalībniekiem Latvijas Radio tiekas vēl pirms viņu došanās ceļā Biķernieku trases malā, kur treniņos dūcošie sporta auto krasi kontrastē ar krāsaino retro auto parādi.
„Šis ir 1972.gada žigulītis, esmu otrais saimnieks. Saņēmu mantojumā no tēva brāļa. Viņš teica, ka esot nobraucis 500 tūkstošus. Tagad es atjaunoju, būs vēl kādi pāris tūkstoši klāt,” stāsta Ainārs Brunovs no Siguldas. „Viņš ir vienkāršs un starp visiem izceļas!” Ainārs stāsta, kāpēc šodien gribas lolot veco žiguli, kaut savulaik „Baltijas ceļā” daudzi droši vien sapņoja par modernākiem Rietumu auto.
„Tāda vienotība sāka parādīties cilvēkiem,” viņš saka par Baltijas ceļu. Pats stāvējis pie Siguldas. „Tas bija tāds sākums.”
Tikmēr turpat netālu raiba kompānija izbirst no svaigi atjaunota „Ikarus” autobusa.
„Ikarus 55 Lux, padomju starppilsētu autobuss,” ar lepnumu iepazīstina īpašniece Austra Priede. Savulaik spēkrats sliktā stāvoklī piederējis Tartu autobusu parkam, jaunie īpašnieki astoņos gados to pilnībā restaurējuši.
Tehnika un senie automobiļi ir visas Austras ģimenes kaislība. Baltijas ceļa laikā viņai bija četri gadi.
„Atceros, ka stāvējām uz Brīvības ielas, iespiedāmies cilvēku pūlī. Vismaz vienu roku man kāds turēja!”
Daudzi spēkratu saimnieki ģērbušies savu auto laikmetam atbilstošā stilā. Nevar nepamanīt Aldi Auniņu ar kundzi, kuri pieskaņojušies savam elegantajam 1930.gada „Buick”.
„Ražots Amerikā, bet pirkts jauns Latvijā 1930.gadā!” iepazīstina Aldis. Pirms četriem gadiem viņš to iegādājies un restaurējis. „Visus šos gadus bija Latvijā palicis, gājis pa rokām, bet labi saglabājies, nav daudz lietots,” viņš stāsta. Kāda ir sajūta pie šāda auto stūres? „Tas ir nedaudz lielāks darbs nekā ar mūsdienu mašīnām. Toties man nav jābaidās no radariem! Par 75 kilometriem stundā ātrāk nebraucu,” nosmaida Aldis. Baltijas ceļā viņš pats nav piedalījies, tobrīd bijis Vācijā. Viņa kundze gan. „Jā, mēs bijām aiz Augšlīgatnē. Tas iznāca nākošajā dienā pēc manas dzimšanas dienas. Braucām no Ogres, kaimiņš veda. Tādu braucienu nekad nebiju piedzīvojusi. No Līgatnes braucām pa pretējo pusi, jo ceļš pa labo pusi jau stāvēja pilns. Pārkāpām visus noteikumus. Ļoti emocionāli bija,” neslēpj Auniņa kundze.
Lai sarīkotu Baltijas ceļa trīsdesmitgades braucienu, Baltijas Antīko automobiļu klubu vadība ik mēnesi tikusies Rīgas Motormuzejā.
„Organizēt seno spēkratu braucienu – tur ir savas nianses, jo automobiļi ir cienījamā vecumā un arī daļa braucēju ir savos skaistākajos gados,” smaidot saka Latvijas Antīko automobiļu kluba prezidents un Rīgas Motormuzeja direktora vietnieks Agris Šmits. Viņš atzīst - organizatoriskais darbs bijis tik saspringts, ka grūti iedomāties, kā pirms 30 gadiem bija paša Baltijas ceļa rīkotājiem. Braucienā piedalīsies gandrīz 250 ekipāžu.
„Katram kluba dalībniekiem tas auto ir tuvs savā īpašā ziņā. Kādam tas ir izlolots tehniskais sasniegums, kādam – nostaļģija, atmiņas. Citam tas ir vienkārši spēkrats, ar ko brīvdienās pavizināties. Vadīt 20 .- 30.gadu automašīnu – nu, tas ir pavisam citādāk. Tur tu tiešām vēl izjūti šo auto vadīšanas prieku un garšu,” stāsta Šmits.
Brauciena dalībnieki no Viļņas startēja jau svētdien un pirmdienas rītā stundu gozēsies pie Brīvības pieminekļa Rīgā, bet pēcpusdienā būs satiekami Cēsu tirgus laukumā. Brauciens noslēgsies ar koncertu otrdien Tallinā – dienā, kad Igaunija svin neatkarības atjaunošanas gadadienu.
