Velosipēdistu uzvedība Rīgas ielās ir atsevišķs stāsts, kurš, visticamāk, pārvērtīsies „nebeidzamā stāstā”, kamēr šai satiksmes dalībnieku grupai būs ļauts pārvietoties gan pa ietvi, gan brauktuvi, nemaz nerunājot par īpaši izbūvētiem vai iekrāsotiem veloceliņiem. Šoreiz tieši par tiem.
Ikdienas gaitās novēroju kādu interesantu un ne īpaši drošu velo infrastruktūras risinājumu Rīgā, Lāčplēša ielā. Veloceliņa josla atvēlēta starp ietvi un braucamo daļu, atdalot to ar treknu baltu līniju. Savukārt auto stāvvietas iedalītas paralēli brauktuvei un veloceliņu atdalošajai joslai. Pirmajā acumirklī šķiet nekā īpaša, ja vien ne iespēja nokļūt nepatīkamā vai pat traģiskā situācijā.
Gluži loģiski, ka auto pasažieriem no braucamrīka jāizkļūst pa labajā pusē izvietotajām durvīm. Blakus sēdošajam pasažierim pat fiziski nav citas iespējas. Taču tad pasažieriem ne tikai jāatver automobiļa durvis pāri teju visai velojoslai, bet arī pašiem jāizkāpj uz velojoslas.
Konkrētā situācija novērota iepretim Lāčplēša ielas 20.namam, kurā atrodama medicīnas iestāde – laboratorija un ārstu prakse. Tas liek domāt, ka šeit ierodas arī gados vecāki pasažieri, kā arī cilvēki ar kustības traucējumiem, kam iekāpšana un izkāpšana no auto prasa zināmu laiku. Tātad automobiļa durvis velojoslas virzienā var atvērties pēkšņi un atrasties atvērtas pat ilgāku laiku.
"Autodroms.lv" novēroja, ka ar parasta ģimenes auto durvīm tiek aizsprostota vismaz veloceliņa viena trešdaļa. Ņemot vērā, ka, piemēram, kupejas tipa virsbūvēm durvis ir ievērojami platākas, lai nodrošinātu pasažieru iekāpšanu un izkļūšanu no aizmugurējās sēdekļu rindas, atliek secināt, ka dažu modeļu durvis var nobloķēt satiksmi pat visas velojoslas platumā. Tātad radīt bīstamu situāciju gan velosipēdistiem, gan pasažieriem.
Pirmajā gadījumā durvis var atvērties negaidīti un velosipēdists, nespējot noreaģēt, tajās var ietriekties.
Lieki piebilst, ka šādas sadursmes rezultātā cietīs gan automobiļa durvis, gan velosipēds un arī pats velosipēdists. Trakāk, ja pasažieris jau izkāpis, jo tad traumas un bojājumi var būt ievērojami nopietnāki. Arī lai nokļūtu uz ietves, gan auto vadītājam, gan pasažieriem jāšķērso veloceliņš. Turklāt autostāvvietās vienlaikus apstājas vairāki auto un divdomīga situācija var rasties jebkurā mirklī un vietā.
Visticamāk, veloceliņi Rīgā paliks tur un tādi, kādi tie ir šobrīd, tāpēc gan autovadītājiem, gan velosipēdistiem pilsētas ielās nāktos būt jo īpaši uzmanīgiem. Mierina vien fakts, ka stundas laikā uz minētā veloceliņa novēroju tikai divus velosipēdistus, kas samazina iespēju iekļūt satiksmes negadījumā.
