Karostas cietumā ierodos ap astoņiem vakarā. Nākamo stundu pavadīšu ieslēgts cietuma kamerā ar diviem citiem apmeklētājiem. Tā būs spēle, un tās izstrādātājs Edgars Šmiukšis izskaidro noteikumus.
“Spēle norit tā: jums ir 60 minūtes telpā,” skaidro Edgars. “Jums, risinot dažādus paslēptus uzdevumus, ir jāizkļūst no telpas ārā. Uzdevumi ir secīgi, uzdevumi ir loģiski, nav fizisku uzdevumu. […] Tātad viss atkarīgs nevis no jūsu fiziskajām, bet mentālajām spējām."
Edgars iedod divus lukturīšus, jo spēle sākās pilnīgā tumsā. Pirmais uzdevums – izdibināt, kā telpā ieslēgt gaismu, citādāk būs grūti. Mums novēl veiksmi, tad tiekam ieslēgti cietuma kamerā.
Pie gaismas tiekam diezgan ātri. Tad arī iepazīstam telpu, kurā esam nokļuvuši. Lai nebojātu intrigu nākamajiem apmeklētājiem, daudz par to pastāstīt nevaru. Vien to, ka gandrīz katrs priekšmets ir daļa no lielākas mīklas. Daži objekti liek nojaust, ko ar tiem iesākt. Daži nē.
Palēnām arī sākam saprast, kas mums jādara. Pie viena no uzdevumiem iestrēgstam. Lai palīdzētu, mums tiek nosūtīta norāde. No sākuma viena, tad otra, tad trešā, tad ceturtā. Mēs aizvien kasām galvas. Sākam justies kā muļķi.
Tad mēs saņemam piekto norādi, un mūs pārņem apjausma un arī neliels kauns, ka paši nespējam atrisināt uzdevumu. Pēc tam sāk veikties daudz labāk un daudz ātrāk. Zaudēto laiku gan neatgūstam un no istabas neizkļūstam 60 minūtēs.
Pēc spēles palieku aprunāties ar tās veidotāju Edgaru Šmiukšu. Pēc profesijas viņš ir programmētājs. Ideja par slēgto istabu viņam radusies pirms gada. Ierīkot to Karostas cietumā rosinājis viņa paziņa, kurš strādājis tur. Tā četru cilvēku komandā uzsākts darbs.
Lai savāktu finansējumu, tika izveidota kampaņa pūļa finansēšanas vietnē “Indiegogo”. “Mūsu sākotnēji uzstādītais mērķis bija 7000 dolāru. Mēs savācām kādus 1600, kas bija aptuveni piektā daļa,” pastāsta Edgars. Par spīti ierobežotajiem līdzekļiem, projekts realizēts tik un tā.
Ļoti daudz darba bija saistīts ar elektroniku un programmēšanu. Pašu spēli kontrolē speciāls dators, ko var apskatīt pirms došanās telpā. Runājot par spēles tematiku, tā balstīta Džordža Orvela kulta grāmatā “1984”. Telpa, kurā tiek ieslēgti dalībnieki, ataino romāna galvenā varoņa Vinstona mājokli.
“Tā ir tāda kā Vinstona dzīvesvieta. Kaut kādas lietas viņam ir paslēptas, kuras totalitārā režīmā ir aizliegtas,” klāsta Edgars. “Tās ir paslēptas, lai Lielais brālis neieraudzītu.”
Pie spēles vēl tiek strādāts. Tā parasti ir ar slēgtajām istabām: vispirms tā jāizmēģina vairākiem dalībniekiem, tikai tad saprotams, kas jāuzlabo, lai spēle nebūtu ne pārāk vienkārša, ne pārāk grūta.
Dodoties prom, pavaicāju Edgaram, vai nav bijis bailīgi strādāt Karostas cietumā. Viņš atbild, ka bijis. Kad spēle vēl tikai veidota, negaidīti varējis nostrādāt kāds mehānisms. Tad atlicis ticēt, ka tas bijis vienkāršs "gļuks".
