No tiem, kuri plāno apmeklēt šovasar kādu festivālu, 19% dosies uz “Positivus”, 17% iecerējuši apmeklēt “Dabas koncertzāli”, 15% - “Laba daba” festivālu, savukārt vēl 16% plānā ir kāds cits mūzikas festivāls
Salīdzinot ar pērn veiktu pētījumu, festivālu apmeklētāju skaits starp Latvijas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem ir audzis par 8% - no 21% 2015.gadā līdz 29% 2016.gadā.
Aptaujā noskaidrots, ka, no tiem respondentiem, kas dosies uz festivāliem, 55% apmeklēs vienu, 25% divus, 14% trīs un pārējie 6% šajā vasarā apmeklēs četrus vai vairāk festivālus. Savukārt no kopējas respondentu bāzes 53% šovasar festivālus neplāno apmeklēt, bet 18% vēl nav izlēmuši.
“Festivālu kultūra Latvijā aizvien attīstās un kļūst daudzveidīgāka. Priecē, ka blakus tādiem nu jau labi zināmiem festivāliem kā “Positivus”, “Summer Sound” un “Laba daba” tiek rīkoti tik daudz un dažādi pasākumi. Piemēram, 12% no aptaujātajiem respondentiem apmeklēs Saldus Sauli, 10% dosies uz Saulkrasti Jazz un Senās mūzikas festivāliem. Nedaudz mazāk, 9% pauduši, ka plāno doties uz Piena Svētkiem un Bauskas kantrimūzikas festivālu. Prieks, ka Latvija piedāvā festivālu daudzveidību, lai apmierinātu pat visprasīgāko mūzikas mīļotāju, un ar katru gadu aizvien palielinās uzaicināto grupu kvalitāte un piedāvātais repertuārs,” stāsta biedrības "LaIPA" izpilddirektore Liena Grīna.
Aptaujā populārākie mūzikas festivāli ir:
- Positvus 19%
- Dabas koncertzāle 17%
- Laba daba 15%
- Summer Sound 14%
- Saldus Saule 12%
- Senās mūzikas festivāls 10%
- Saulkrasti Jazz 10%
- Piena svētki 9%
- Bauskas kantrimūzikas festivāls 9%
- World Jazz Festival 8%
Tāpat aptaujas dalībnieki atzīmēja arī tādus festivālus kā VIRGAfest, Vasaras svētki Bīriņu pilī, Sudraba Kaija, Opermūzikas festivāls, Kremerata, Osvalds un citus.
Pētījumu “LaIPA Mūzikas patēriņa indekss” ik ceturksni veido Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība, sadarbībā ar pētījumu kompāniju “SKDS” aptaujājot ekonomiski aktīvos Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18-55 gadiem. Tajā tiek pētīts Latvijas iedzīvotāju mūzikas patēriņš, iedzīvotāju attieksme pret mūzikas izmantošanas tiesiskajiem aspektiem un mūzikas ietekme uz iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Pētījuma jautājumi ir sadalīti divās daļās – regulārie jautājumi, kas attiecas uz iedzīvotāju mūzikas patēriņu un viedokli par mūzikas radītāju tiesību ievērošanu, un mainīgā jautājumu daļa, kuras mērķis ir noskaidrot sabiedrības attieksmi pret aktuālajiem notikumiem mūzikas nozarē.
