Latgale vēsturiski izveidojās par Latgales rikšotāju dzimteni. Latgalē zirgkopība attīstījās mazliet savādāk nekā citos Latvijas novados. Šeit visaugstāk vērtēja ātras gaitas zirgus, kuri bija daudzu paaudžu lolojums. Arī Josifs Mančinskis kā īsts latgalietis ar zirgkopību nodarbojas no bērna kājas: "Sāku nodarboties ar zirgiem vēl no mazotnes, kad lūdzu tēvu atļaut man vadīt zirgu. Tēvs toreiz strādāja par zirgu kopēju. Jau toreiz mums bija Latgales rikšotāji. Šodien man ir divi zirgi Bizness un Rūsiņa."
Taču 90.gadu sākumā rikšotāju tradīcijas apsīka pavisam. Tikai daži Latgales zirgu īpašnieki centās saglabāt esošo zirgu audzēšanas pieredzi un tradīcijas un pielāgot tās jauniem dzīves apstākļiem. Par spīti stiprajam lietum brīvdienās - Krāslavas novada mazajā Robežnieku pagastā - 22 entuziasti rīkoja rikšotāju sacensības un katrs tika atzīsts par vērtīgu tradīcijas veicinātāju. "Daudz ir tādu, kuri vēlas, bet maz, kuri tiešām nodarbojas. Es plānoju vēl nopirkt kumeļus un audzēt pašam, jo labu zirgu neviens nepārdos," stāsta zirgu audzētājs Josifs Mančinskis no Krāslavas novada.
"Rikšošanas sacensības ir daudzu gadu zirgu audzētāju pacietības darba rezultāts, ko šie entuziasti veic pašu spēkiem. Ziemas laikā trasi tīra ar traktoru, taču tie, kuri dzīvo attālāk, trenējas pa lielceļu," stāsta zirgu audzētāja Inta Duncāne no Ciblas novada.
Mūsdienu multikulturālajā vidē Latgales rikšotāju zirgu audzēšanas tradīciju atjaunošanai ir būtiska nozīme Latgales reģiona etniskās identitātes saglabāšanā.
