Četrus gadus Siguldas novads dzīvo ar zīmi "Sigulda aizrauj". Kā norāda Siguldas novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics, tas devis papildu vektoru novada attīstībai: "Mēs esam skaidrāk sapratuši, ka svarīgi ir ne tikai būvēt, bet arī piepildīt uzcelto ar jaunu dzīvību, ka svarīgi ir ne tikai atjaunot, bet ienest atjaunotajā ambiciozus sapņus un idejas."
Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks stāsta, ka bibliotēka jau vairā nekā desmit gadus uzņem dažādus novadus un to kultūras dienas - ir bijusi gan Latgale un Sēlija, gan lielākas un mazākas pilsētas - Liepāja, Cēsis, Līgatne un Mazsalaca, gan arī trīs suitu pagasti.
"Mēs vēlamies, lai Rīgā runā novadu cilvēki, kultūra un daba, pagātne, šodiena un rītdiena. Katram novadam, pilsētai vai pagastam Latvijas kartē ir sava identitāte. Tieši to sola parādīt ar daudziem identitātes elementiem bagātā Sigulda - pirmajās novadu dienās jaunajā bibliotēkā. Šķiet, ir taču tik daudz lietu, par kurām mēs sakām: "Tas ir tikai Siguldā!"," teic Andris Vilks.
Izstāde "Sigulda. Aizrautības vektors" atspoguļos pēdējo četru gadu izmaiņas Siguldas formā un saturā. Visu izstādes laiku apmeklētāji klātienē varēs satikt pašvaldības pārstāvjus, kuri darbojušies pie dažādu projektu īstenošanas. Tāpat apmeklētāji varēs saņemt personalizētas, ierobežota izlaiduma Siguldiešu ID kartes.
Savukārt izstādē "Dzimuši Siguldā" apvienojušies četri mākslinieki, kuri dzimuši un joprojām dzīvo Siguldā - Solveiga Vasiļjeva, Una Leitāne, Dainis Gudovskis un Jānis Purcens. Paši mākslinieki apgalvo, ka Sigulda ir ietekmējusi viņu rokrakstus, radot īpašu Siguldas kodu, kuru varēs saskatīt dažādajos mākslinieku darbos.
2014.gadā Sigulda ir Eiropas kultūras galvaspilsētas Rīgas oficiālais partneris.
