Kultūras ziņas

Latvijas paviljons Venēcijas mākslas biennālē

Kultūras ziņas

Divpadsmit simfonijas Latvijas simtgadei

"Rīga 2014" devumu izvērtē studentu pētījumos

«Rīgas 2014» devumu izvērtē studentu pētījumos

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Kādi ir secinājumi par Eiropas kultūras galvaspilsētas projektu ilgtermiņa ietekmi? Kāpēc “Rīga 2014” veikumu saucam par Latvijas veiksmes stāstu? Un kādai būtu jābūt Eiropas kultūras galvaspilsēta Latvijā 2027.gadā? Šos un vēl daudzu citus jautājumus studenti un pētnieki apskata divu dienu konferencē.

Konferencē “ZinātMāksla I” pucējušies kultūras jomas eksperti un dažādu Latvijas  augstskolu studenti, lai izvērtētu aizvadīto Rīgā paveikto Eiropas Kultūras galvaspilsētas statusā.

 „Mans galvenais mērķis bija noskaidrot, cik tad ir iesaistīti pārējie sektori un cik ir tieši kultūra iesaistīta. Cik daudz ir saņēmuši finansējumus no tiem, kas atradušies pašā kultūras sektorā un cik daudz pārējie sektori saņēmuši,” stāsta Latvijas Kultūras akadēmijas maģistratūras studente Līga Grīnberga.

„Tieši trešā daļa no finansējuma ir aizgājusi citiem tautsaimniecības sektoriem, kas ir interesants secinājums, jo tas nozīmē, ka šis lielais kultūras pasākums ir ietekmējis nevien tikai kultūras sektoru un visus tajā darbojošos, bet arī ir ļoti liels finansiāls ieguvums pārējai tautsaimniecībai un ekonomikai Latvijā,” turpina Grīnberga.

Dianā Čivle atzīst, ka Eiropas kultūras galvaspilsētas projektā veiksmīgi izpalika kultūras nozarē vienmēr aktuālais naudas trūkuma jautājums. Taču "Rīgas 2014" norisi nereti ierobežojusi telpu trūkums pilsētā.

„Tajā brīdī, kad mēs sakārāmies ar lieliskiem projektiem, kas varētu notikt, bet sapratām, ka mums nav, kur šos realizēt, tas bija diezgan sāpīgs risinājums, jo ir patīkami pacelties spārnos, bet ir ļoti grūti apgriezt spārnus,” skaidro nodibinājuma “Rīga 2014” vadītāja Diāna Čivle.

„Rīgas kultūras dzīve ir daudzveidīga, vitāla, ar ļoti spēcīgām izcilībām un tradīcijām, bet tas, ko nevar nepamanīt, ir Rīgas kultūras infrastruktūras vajadzības, kur šim izcilībām un šīm daudzveidībām labāk izpausties,” norāda kultūras ministre Dace Melbārde.

Jau vēstīts, ka šogad Eiropas kultūras galvaspilsētas ir Čehijas pilsēta Pilzene un Monsa Beļģijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti