Ekspresintervija ar «Mana dziesma» dalībnieci Ievu Sutugovu: Katrs pie TV ekrāniem var piedalīties

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Svētdienas vakarā “Mana dziesma” septītā muzikālā dueļa tēma bija “Paldies Dievam, piektdiena ir klāt”!  

Šoreiz muzikālajā duelī sacentās divu bērnu māmiņa Madara Biedriņa, kultūras žurnāliste ar asu mēli Anete Konste un enerģiskā, allaž smaidīgā dziedātāja Ieva Sutugova pret radio Pieci.lv deju mūzikas speciālistu, raidījuma “Pilnīgs vakars” vadītāju Magnusu Eriņu, Radio SWH ētera personību, vienu no improvizācijas teātra “Spiediens” līderiem Kasparu Breidaku un dziedātāju Miku Dukuru.

Spēles dalībniece Ieva Sutugova lsm.lv atzina, ka dalība šādā šovā piepilda ar pozitīvām emocijām, un atšķirībā no erudīcijas šoviem “nav kauns pa visu seju”, ja kaut ko nezina.

Vai jūs varētu vienā teikumā raksturot šovu?

Ļoti interesants, kolosāls, ļoti smaidu radošs. Tas piepilda ar pozitīvām emocijām. Un katrs var dziedāt līdzi un katrs var atbildēt uz jautājumiem,  katrs pie televizora ekrāniem var piedalīties.

Kas visvairāk patika?

Tā brīža emocijas… Es jau pirms tam teicu – tas, ka neuzliek tādu atbildību. Man dažreiz liekas, ka erudīcijas spēlēs ir tā – ja tu šo nezini,  nu tad kauns pa visu seju vai kaut kā tā. Šeit draudzīgāk. Nezinot kādu izpildītāju vai dziesmu, vari uzreiz uzzināt, un tad uzreiz ir tāds – ā, re kur! Tam cilvēkam, izrādās, ir tā dziesma viena no mīļākajām. Neuzliek tādu ārprātīgu atbildību, vairāk tāda izklaide, nevis zināšanu pārbaude.

Vai bija kaut kas, kas pārsteidza un atšķīrās no citiem šoviem, kur esat piedalījusies?

Jāpadomā, jāpadomā, jāpadomā… Nebija tā, ka pārsteidza ar kaut ko ārprātīgi inovatīvu.  Lai gan - ir gan. Es gribu pateikt, ka es ārkārtīgi lepojos ar šova veidotājiem, ka viņi ir izraudzījušies tik profesionālu pavadošo grupu un dziedātājus, kas katrā šovā spēlē. To es varu atzīmēt, tas man bija ļoti patīkami.

Vai ir kāda epizode, par kuru šobrīd ir kauns?

Kauns? [Smejas]. Nē, viss bija kārtībā.

Bet vai ir kāda, par kuru ir lepnums?

Liels lepnums? Arī laikam nē. Es esmu priecīga, ka es kaut kādos brīžos varēju ātri nospiest pogu. Kas dažreiz liekas – nu kā es varēju nenospiest to pogu, respektīvi, nospiest pogu, kas dod tev iespēju pirmajam atbildēt uz jautājumu.

Vai jutāt, ka ir kādas priekšrocības tāpēc, ka esat dziedātāja?

Nē, galīgi nē. Manā komandā bija ļoti kolosālas arī nedziedošas meitenes, kuras bija ļoti erudītas dažādos jautājumos. Tas, ka viņas nedzied, viņām pilnīgi nebija mīnuss vai kaut kāds man pluss. Jo, teiksim, tas pārbaudījums, kur bija jādzied, tur nebija uz dziedāšanu, bet uz vārdu zināšanu. Tā kā nekādus īpašos plusus es tur nesaskatīju.

Vai vārdus nesajaucāt?

Nu, es sajaucu. Es sajaucu vienā vietā. Bet tā vieta bija tik tālu, ka man jau bija pieticis starp tām rindiņām, lai es uzvarētu tajā pārbaudījumā. Tā kā nekāda vaina, ka arī sajaucu!

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti