Pirms 60 gadiem, kad Latvijā sāka raidīt televīzija, ārpus galvaspilsētas pirmie zilajos ekrānos varēja lūkoties kurzemnieki. 1958. gadā Kuldīgā tika uzbūvēts raidītājs, bet Tukumā un Sabilē releja līnijas. Turklāt arī pats televizors bija milzu retums un krietni atšķīrās no šodien ierastā.
„Bija tāda milzu kaste ar tādu mazu, mazu ekrāniņu… Un tā skatīšanās jau notika pie viena noteikta kaimiņa, kas bija bagātāks un varēja atļauties nopirkt televizoru,” atceras Edgars Lasmanis, pensionārs no Tukuma.
Šodien televīzija ienākusi katrā mājā. Raidījumus var skatīties arī datorā un viedtālrunī. Arī programmu skaits krietni plašāks, tomēr Tukuma ielās satiktie joprojām ir uzticīgi Latvijas Televīzijai.
Mājsaimniecei Andai Paipalai patīk dokumentālie raidījumi, mīļākais raidījums ir jaunatklāšanas raidījums ''Te!''.
Uzņēmējs Dzintars Auniņš no Jūrmalas labāk skatās kādas filmas, bet, „kad esam divatā, tad jau nav izvēles, tad jāskatās LTV1”.
Daudzi joprojām atceras korespondenta Jāņa Dimanta stāstus par laukiem un vēlētos, lai arī šodien biežāk ekrānos pavīd nevis politiķu, bet gan lauku darbarūķu sejas.
„Vispār par laukiem vairāk gribētos dzirdēt , to pozitīvo, tāpēc ka nebūšanu jau tāpat pietiek,” saka Alda Ozola. pensionāre no Tukuma.
„Man patika tā, ka redz pa reģioniem - kaut kas notiek, un ļoti gribētos, lai televīzijā pateiktu jau iepriekš, kas būs. Nevis tad, kad ir jau noticies kāds interesants pasākums,” saka Jūrmalas uzņēmēja Sandra Balča un LTV dzimšanas dienā novēl -mainīties uz augšu!
