Valsts karoga dzīves cikls nav mūžīgs, bet par to pienācīgi jārūpējas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Latvijas karogs ir neatņemama valsts svētku dienu rota, un par to pienācīgi arī jārūpējas, lai karoga mūžs būtu pēc iespējas garāks. Tiesa, nevar gaidīt, ka viens karogs kalpos vairākus gadus, jo fiziku un meteoroloģiju karoga apkaimē neviens neatceļ. Ir cilvēki, kuriem karogs kalpo dažus mēnešus, citiem gadu un ilgumu ietekmē dažādi faktori.

Lielākai daļai Latvijas iedzīvotāju svinīgās valsts svētku sajūtas sirdī sāk raisīties līdz ar Lāčplēša dienu un kulmināciju sasniedz Latvijas dzimšanās dienā, 18. novembrī, bet uzņēmuma “Latvijas tekstils” īpašnieks Oskars Polmanis par gaidāmajiem svētkiem sāk domāt jau vasarā, kad saņem pirmos pasūtījumus un sāk ražot gan valsts karogus, gan sarkanbaltsarkanās lentīšu piespraudītes.

Valsts karoga dzīves cikls nav mūžīgs, bet par to pienācīgi jārūpējas
00:00 / 03:46
Lejuplādēt

Tās, starp citu, šogad uzņēmums izgatavojis rekordlielā apjomā - 600 000 vienību, kuru pagatavošanai izmantoti aptuveni 70 kilometru lentes un pusmiljons drošības adatu.

Uzņēmums Latvijas karogus ražo astoņus gadus, un tā īpašnieks novērojis, ka aizvien vairāk cilvēku vēlas, lai pie viņu mājām plīvo valsts simbols. Turklāt karogi tiek arī dāvināti.

Oskars Polmanis mudina atcerēties, ka karogu lieto svētku un atceres dienās, bet vimpeli - ikdienā.

Viņš pievērš uzmanību arī tam, ka kopš pagājušā gada novembra likumā ir stingri noteikts, kādam ir jābūt Latvijas karogam – sākot no īstās krāsas un beidzot ar audumu, no kā tas uzšūts un kādā tehnikā krāsots.

Oskars Polmanis uzsver, ka likumā ir dažas nepilnības, kas ražotājiem rada šķēršļus.

Piemēram, likumā noteikts, ka karogu drīkst izgatavot tikai noteiktā tehnoloģijā, kur krāsu vispirms nodrukā uz papīra un tad to ar karstuma un spiediena palīdzību pārnes uz audumu. “Jāsaka, ka šo tehnoloģiju jau var atzīt par novecojušu, jo grozījumus sāka virzīt 2015. gadā, un pagājuši četri gadi, un pieejamas modernākas tehnoloģijas, piemēram, tieša apdruka, kas likumā nav atļauta,” skaidro Polmanis.

Likums arī noteic, ka latviešiem tik ierastais vilnas karogs vairs nav atļauts. Tāpat arī karogu nevar ražot no kokvilnas. Jāizmanto poliesters.

Taujāts, cik ilgs aptuveni ir karoga mūžs, Oskars Polmanis skaidroja, ka fiziku un meteoroloģiju karoga apkaimē neviens neatceļ. Ir klienti, kuriem karogs kalpo dažus mēnešus, citiem gadu, un ilgumu ietekmē dažādi faktori – vējš, saules starojums.

Savukārt brīdī, kad karoga mūžs ir galā, no tā arī pienācīgi un ar pietāti jāatvadās.
Kad karogs savu dzīvi beidzis, tas būtu jāsadala krāsu joslās, katra krāsu josla jāieliek maisiņā, un tad to var utilizēt.

Polmanis iesaka sekot līdzi laika apstākļiem. Proti, ja ārā ir stiprs vējš - vairāk nekā 10 metri  sekundē, tad labāk karogu vai vimpeli nolaist un nelietot tādos apstākļos. Tāpat viņš neiesaka karogu mazgāt, jo tā var karoga dzīves ilgumu vēl samazināt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti