Anita Andžāne bērnībā cieta avārijā, un sekas diemžēl viņa izjūt vēl joprojām. Viņai ir kustību traucējumi. Toreiz gūtās traumas dēļ Anita fiziski nespēj pacelt rokas, tas nozīmē – patstāvīgi uzvilkt masku. Kundze neuzskata, ka veselības stāvokļa dēļ viņai būtu nepieciešams aprūpētājs, tāpēc uz veikalu dodas pati, un viņai ir ārsta zīme, ka viņa nevar patstāvīgi uzvilkt masku.
Dažos veikalos kundzes problēmu izprot, bet vienā “Maksima” veikalā apsargs bija kategorisks – veikalā ieiet nedrīkst.
Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders skaidroja, ka kustību traucējumi var būt dažādi, un visas situācijas nav iespējams ierakstīt valdības noteikumos, bet tā būtība ir, ka mutes un deguna aizsargs jālieto visām personām, sākot no 7 gadu vecuma, kuras ir spējīgas to darīt.
“Ja ir medicīniski iemesli, kas liedz to darīt, tad šie cilvēki, protams, ir atbrīvoti [no masku lietošanas],” norādīja Šneiders.
Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis Toms Sadovskis skaidroja, ka speciāli regulējumā tas, vai ir nepieciešama ārsta izziņa, atsevišķi nav atrunāts. Līdz ar to policisti, ja ir izsaukums vai persona nonākusi policistu redzeslokā, katru gadījumu vērtē individuāli.
“Policijas pieredzē ir bijušas gan situācijas, kur cilvēks patiešām nevar izmantot šo sejas aizsegu un tad viņu nesauc pie atbildības, taču ir situācijas, kad cilvēks ir dabūjis kaut kādu ārsta zīmi, kura, piemēram, nosaka, ka viņš nevarētu lietot konkrētu masku, bet tas neliedz izmantot cita veida sejas aizsargu, piemēram, šo te saucamo vizīru,” stāstīja Sadovskis.
“Maksima” pārstāve Liene Dupate-Ugale stāstīja, ka par Anitas gadījumu veikals sazinājās ar Slimību profilakses un kontroles dienestu, un epidemiologi ieteikuši nevis pieļaut izņēmumu, bet atrast citu risinājumu, piemēram, darbinieki varētu palīdzēt uzlikt pircējai sejas vairogu, lai iepirkšanās būtu drošāka.
Veselības ministrijas pārstāvis Šneiders savukārt pateicās visiem veikalu darbiniekiem, apsardzes darbiniekiem, kuri seko līdzi un rūpīgi ievēro prasības nesāt maskas, jo tā ir mūsu kopējās sabiedrības drošības labā. “Vienlaikus es aicinātu izturēties ar izpratni gan darbiniekus, gan arī tos cilvēkus, kuriem varbūt reizēm rodas domstarpības ar veikala personālu, jo sarunas veidā ir iespējams šos jautājumus risināt. Īpaši, ja ir medicīniskā dokumentācijas uz rokas, kas pierāda, ka persona nevar pamatoti šo mutes un deguna aizsargu lietot,” sacīja Šneiders.