Jau piekto gadu Siguldas Svētku laukums pārtop par vietu, kur pieejams teju viss, ko latvietis savā dārzā var izaudzēt. Ar plašu augu klāstu un šķirņu daudzveidību vienuviet pulcējas stādu audzētāji no visas Latvijas. Stādu parāde viņiem ne vien svētki, bet arī atskats uz to, kas gada laikā paveikts.
“Es pieļauju, ka šodien vienīgajiem mums ir tāda vasaras puķe, kas saucās rodohitons. Šeit ir jābrauc ar tādiem retumiem – ar to, ar ko var atšķirties no citiem,” stāsta stādu audzētāja no Bauskas novada Iveta Ļekūne.
Stādu audzētāji atzīst, ka Latvijā šobrīd pieejams gandrīz viss, ko audzē Eiropā - šķirņu daudzveidība palielinās. Arī zemnieku saimniecībā “Sprogas” ik gadu eksperimentē ar jaunām augļu koku šķirnēm, pētot, vai un kā tās piemērojas mūsu klimatiskajiem apstākļiem, un izvērtējot arī augļu kvalitāti.
“Sprogas” saimnieks Ivars Tīcis novērojis, ka interese par tām pēdējos gados arvien palielinās: “Mēs tā kā vairāk nodarbojamies ar tādu kā cilvēku pieradināšanu pie jaunām šķirnēm un iepazīstināšanu. Bet nu jau cilvēki daudz žurnālus lasa un paši jau nāk ar sarakstu, kas vēl mums nav.”
“Tagad visa pasaule vaļā, var pasūtīt internetā jebko. Bet ir jāizmēģina, nevar tā uz dullo,” saka rožu stādu audzētājs no Talsu novada Jānis Ozols.
Stādu parāde norisinās jau 14 gadu. Tās mērķis - popularizēt stādu audzēšanas nozari un, apvienojot profesionāļus un entuziastus, veicināt tās attīstību. Speciālisti brīdina, ka Latvijā joprojām tiek ievests liels daudzums stādāmā materiāla no ārvalstīm, kas bieži nemaz nav piemērots mūsu klimatam. Tāpēc būtiski veicināt interesi par vietējo produktu.
“Patiesībā tie ir nedaudz nenovērtēti pūliņi - nu tie jau tādi rušinātāji. Bet īstenībā tā ir latviešu tāda mīlestība, tas ir dārzs,” saka Latvijas Stādu parādes direktore Sabīna Alta.
“Mēs, baltieši, esam iemācījušies dzīvot bez atbalsta un strādāt ar to, kā mēs to saprotam, tāpēc ir tik ļoti daudz racionālu ideju. Viss ir jāizdomā pašiem, neviens neko gatavu neiedod,” saka stādu audzētāja no Bauskas novada Iveta Ļekūne.
Lai arī stādu audzēšana Latvijā šobrīd vēl ir salīdzinoši maza nozare, dārznieki uzskata, ka tai ir lielas perspektīvas, un kā vienu no attīstības iespējām saredz kooperēšanos un eksportu.
