Populārākie vietvārdi un mājvārdi Latvijā ir koku nosaukumi. Topa augšgalā ierindojas “Ceriņi”, tam seko “Ozoliņi”, “Bērziņi” un citi koku nosaukumi. Ir gadījumi, kad mājai nosaukumu dod kāds, kurš nav tās cēlējs vai iemītnieks, piemēram, pašvaldība. Tad vietai nereti tiek piešķirts kāds populārs nosaukums, piemēram, “Kalniņi” vai “Rozītes”, taču jaunais mājas iemītnieks ar to nejūtas ērti.
“Latvietim ir tā, lai viņš dotu nosaukumu vietai, viņam ir jānostājas uz mājas sliekšņa, jāpaskatās apkārt, kas ir raksturīgs apkārtnei, un tā vārdā vieta jānosauc. Vai arī otrādi – jānostājas uz sliekšņa, jāpaskatās, kas mājā iekšā dzīvo, un tā jānosauc vieta,” uzskata Rapa.
“Bieži vien cilvēki izvēlas neparastus nosaukumus, piemēram, slaveno “Ceriņu” vietā viņi varētu likt nosaukumu “Rutku mizas”.
Taču gadās arī tādas nesamērības, ka ļaudis grib nosaukt ļoti īpaši, un tad viņi izdomā, piemēram, “Abavas” nosaukt par “Simpsoniem” vai seno nosaukumu “Rātes” grib nosaukt par “Evas 71”,”
konkrētus gadījumus minēja pētniece. Taču šie visnotaļ oriģinālie nosaukumi visbiežāk neiederas vietvārdu ainavā.
“Arvien mazāk vārdos tiek sauktas pļavas, tīrumi, to daļas, kas agrāk bija vienas no vietvārdiem bagātīgākajām teritorijām,” atklāja Rapa. Šodien izzūd vai neparādās tādi vietvārdi, kā, piemēram, Biksiņu grava, Čībiņkalns, Dīvaliņu pļava, Cimboliņa akmens vai Draņķupīte.
Laukos iezīmējas tendence vienā vārdā nosaukt kādu lielāku teritoriju, kas iekļauj, piemēram, mežus, kalnus vai pļavas. “Pagājušogad vietvārdu dienā Gaiķu pagastā dzirdējām bieži pieminam vārdu Bičkas un, kad taujājām, kas tas ir, mums atbildēja, ka tā ir liela Gaiķu pagasta teritorija pagasta austrumu teritorijā, kur savulaik bijušas 15 saimniecības. Viena no tām bijusi Bičkas. Veidojas tādi vietvārdu došanas centri, kuri piešķir vietvārdus tādām tālākām teritorijām, kur nekas vairs neatrodas, kuras vajadzētu kaut kā nosaukt,” par vietvārdu tendencēm lauku teritorijās pastāsta Rapa.
Vēl ir gadījumi, kad senu nosaukumu vēlas aizstāt ar kādu ierastu vārdu. Visbiežāk tā gadās ar izlokšņu vārdiem, kuri cilvēkiem šķiet neparasti. Piemēram, “Bierzniekus” izvēlas aizstāt ar “Birzniekiem”, kas ir zināmāka vārda formu. Latvijā ir apmēram 200 mājas ar nosaukumu "Birznieki", taču, izvēloties nosaukumu "Bierznieki", tas būtu unikāls.
Pētniece norādīja, ka, lai vietas nosaukums oficiāli kļūtu par vietvārdu, tam jābūt zināmam plašākam cilvēku lokam, kuri pēc tā spēj identificēt konkrēto vietu. Ja ir vēlme kādas vietas nosaukumu iekļaut Latvijas kartē, jāsazinās ar Latvija Ģeotelpiskās informācijas aģentūru.
