Pārtikas revidents

"Pārtikas revidents". Brokastis

Pārtikas revidents

"Pārtikas revidents". Omega 3: zivis vai uztura bagātinātāji?

"Pārtikas revidents". Ēšanas paradumi un Covid-19

Pašapkalpošanās kasē iepērkas par 700 eiro. Kā mainījušies iepirkšanās paradumi pandēmijas laikā?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Martā izsludinot pirmo ārkārtējo situāciju Covid-19 ierobežošanai, pārtikas veikalu nozarē tika izgaismotas trīs galvenās problēmas – ne visiem pietika izvēlētās preces, interneta veikali tika pārslogoti un uz piegādēm bija jāgaida ilgi, turklāt dažviet reģionos tās vispār nebija pieejamas. Vai problēmas šajā laikā ir atrisinātas un kā mainījušies cilvēku iepirkšanās paradumi, pētīja raidījums "Pārtikas revidents".

ĪSUMĀ:

Jau pirmajos mirkļos pēc ārkārtas situācijas izsludināšanas martā veikalus pārpildīja cilvēki, kuri steidzīgi pildīja savus iepirkumu grozus ar dažādām precēm – lielākoties tie bija griķi un bakalejas preces, tualetes papīrs un konservi.

Pārtikas un sadzīves preču interneta veikala “Barbora” vadītāja Sanita Bērziņa stāstīja, ka pērn vidējais preču skaits vienā iegādē bija 23 preces, taču, sākoties pandēmijai, tas pieaudzis līdz 30 precēm. Palielinājies gan kopējais iegādāto preču skaits, gan apjoms.

Pārtikas plaukti martā kļuva ievērojami tukšāki. Gan “Barbora”, gan “Rimi” interneta veikalos pirktākie bija svaigie pārtikas produkti, piena produkti, svaigi dārzeņi un augļi, tāpat palielinājās pieprasījums pēc bakalejas, kā arī ēdiena mājdzīvniekiem.

Pienāk signāli par dažu rūpnīcu aizvēršanos

Šobrīd no jauna izsludināta ārkārtas situācija, turklāt jauno saslimšanas gadījumu skaits ir ievērojami lielāks. Vai arī šoreiz ir pamats satraukumam par deficīta precēm?

“Pagaidām vēl nejūtam kādu piegāžu aizkavēšanos, bet jau esam saņēmuši pirmos signālus, ka ir dažas rūpnīcas, kas Eiropā ir aizvērušās, un kaut kādā laika posmā var būt atsevišķu preču iztrūkums,” skaidroja “Barbora” vadītāja Bērziņa, piebilstot, ka viss atkarīgs no tā, vai piegādātāji konkrētās preces būs iepirkuši rezervē.

Tāpat Bērziņa norādīja, ka uztraukumam nav pamata, jo ir pieejams plašs sortiments ar alternatīvām. Ja veikalā beigušies viena ražotāja makaroni, ir pieejami citi.

Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Krasnopjorovs un Andrejs Bessonovs ir analizējuši 2020. gada sešu galveno pārtikas izejvielu – graudaugu, gaļas, piena, zivju, cukura un kafijas – globālo cenu dinamiku un to ietekmi uz inflāciju Latvijā . Viņi ir secinājuši, ka 2020. gadā pārtikas izejvielu globālo cenu ietekme uz Latvijas inflāciju nav būtiska. Netika atrasts pamats bažām par strauju pārtikas cenu pieaugumu vai “pārtikas krīzi”.

Cilvēki veikalā izvairās no kontakta

Automātisko norēķinu kasu atklāšana lielveikalā
Automātisko norēķinu kasu atklāšana lielveikalā

Pandēmijas iespaidā mainījās patērētāju iepirkšanās paradumi – cilvēki sāka izvairīties no kontakta ar veikala darbiniekiem un apmeklētājiem. Šīs pārmaiņas novēroja arī veikalu tīkls “Maxima”, kas pēdējā gada laikā Latvijā uzstādīja vairāk nekā 140 pašapkalpošanās kases. Iepriekš, izmantojot šo pakalpojumu, vidējā pirkuma summa bija 10 eiro, bet šogad lielākais pirkums bija pat 700 eiro vērtībā.

“Pašapkalpošanās kases jau ir apliecinājušas savas simpātijas klientu vidū, jo ir lielisks veids, kā ikvienam nodrošina ātru, ērtu un drošu iepirkšanos, mazinot arī kolēģu noslodzi,” norāda “Maxima Latvija” vadītājs Viktors Troicins.

Šī gada laikā arī pieauga cilvēku interese par iepirkšanos interneta veikalos. To apstiprina arī “Rimi Latvia” e-komercijas formāta direktors Didzis Kirstuks:

“Pircēju paradumu izmaiņas jau ir saskatāmas – iepirkšanās internetā, skaidras naudas lietošanas mazināšanās un plašāka tehnoloģiju izmantošana.”

Martā serveri neizturēja slodzi

Martā interneta veikalu mājaslapas brīžiem kļuva lēnākas un arī uz piegādēm bija jāgaida ilgāk – līdz pusotrai nedēļai. “Barbora” vadītāja Bērziņa atzīst, ka situācijai pavasarī viņi nebija gatavi. “Tas burtiski notika dažu stundu laikā. Panika bija ļoti asa, un mēs nespējām noreaģēt tik strauji. Jāsaprot, ka preču komplektēšanu arī nodrošina darbinieki, arī cilvēki, kuriem ir tādas pašas bailes kā pārējiem.” Pirmajā dienā pēc ārkārtas situācijas izziņošanas klientu pieplūdums mājaslapā bija tik liels, ka serveri neizturēja slodzi.

Pasūtījuma piegāde no pārtikas veikala "Barbora".
Pasūtījuma piegāde no pārtikas veikala "Barbora".

Pandēmija spiež attīstīties straujāk

Pandēmijas laikā pieprasījums auga ne tikai pēc pārtikas precēm, bet arī pēc jau gatavām maltītēm, kuras Rīgā un Pierīgā, un nu jau arī citās Latvijas pilsētās var pasūtīt ar mobilo lietotņu “Wolt” un “Bolt Food” palīdzību. “Wolt” vadītāja Baltijā Līza Ristāla stāsta, ka gada sākumā līdz marta vidum pieprasījums bijis tāds kā iepriekš, taču pēc tam cilvēki pasūtīja vairāk, nekā ierasts: “It īpaši pusdienlaikā, jo cilvēki palika mājās un nevarēja apmeklēt kafejnīcas un citas ēdināšanas iestādes”. “Wolt Latvija” ir dibināts 2016. gadā un pieder Somijas uzņēmumam “Wolt Enterprises”.

Vasarā jauno reģistrēto inficēšanās gadījumu skaits samazinājās un mazāki kļuva arī virtuālo pirkumu apjomi. Tie bija gandrīz tādi paši kā pirms pandēmijas. Šo laiku vairāki uzņēmumi izmantoja, lai palielinātu savu darbinieku skaitu. Jo vairāk darbinieku, jo ātrāk pie klientiem varēs nogādāt pasūtījumus.

“Barbora” vadītāja Bērziņa stāsta, ka līdz gada beigām darbinieku skaits, salīdzinot ar gada sākumu, būs trīskāršojies: “Mēs paplašinām ne tikai komplektēšanas centru skaitu, bet arī pasūtījumu skaitu, ko mēs katrā komplektēšanas centrā varam sakomplektēt.”

Arī “Rimi” atklāj, ka šobrīd paātrināti attīstības projekti, vairākkārt audzēta kapacitāte un paplašinātas preču piegādes teritorijas.

Papildu kurjerus šogad piesaistījušas arī ēdienu piegādes lietotnes “Wolt” un “Bolt food”. “Wolt” vadītāja Baltijā Ristāla stāsta, ka uzņēmums bija plānojis piedāvāt piegādes arī no pārtikas veikaliem tikai no 2021. gada, bet augošā pieprasījuma dēļ to ieviesa jau šogad.

Pavasarī uz piegādi no pārtikas veikala bija jāgaida līdz pusotrai nedēļai, šobrīd gaidīšanas laiks ir krietni samazinājies. “Mēs strādājam pie kapacitātes pacelšanas, lai pircējs justos drošs, ka viņš var pasūtīt uz šodienu vai rītdienu,” norāda “Barbora” vadītāja Bērziņa. Savukārt “Rimi” veiktie pasūtījumi šobrīd pieaugušā pieprasījuma dēļ visbiežāk tiek saņemti vienas līdz trīs dienu laikā  atkarībā no dienas un pasūtījumu saņemšanas veida.

Pārtikas piegāde reģionos nereti neatmaksājas

Viena no problēmām, kas izgaismojās ārkārtas situācijas sākumā martā, – pārtikas piegādes pieejamība reģionos. Rīgā un Pierīgā piegādes iespējas ir plašas – pārtikas preces piegādā gan vairāki uzņēmumi, gan arī ēdienu piegādes lietotnes “Wolt” un “Bolt”.

“Barbora” pārtikas preču piegādi nodrošina Rīgā un Rīgas rajonā. Un arī “Rimi” preču piegādi līdz pasūtītāja dzīvokļa durvīm nodrošina Rīgā un tuvākajā tās apkārtnē. Veikals “Mego” piegādes Rīgā un Pierīgā piedāvā ar lietotnes “Bolt Food” palīdzību. Šajā reģionā piegādes nodrošina arī lietotne “Wolt”. “Bolt Food” piegādes veic arī Daugavpilī, Jelgavā, Liepājā un arī Jūrmalā.

Veikalu tīkls “Citro” pārtikas preču piegādes nodrošina Ventspilī un Rēzeknē. Savukārt veikali “Top” pārtiku piegādā Smiltenē un tās apkārtnē, Rīgā,  Jūrmalā, Ogrē, Siguldā, Cēsīs, Valmierā, Rūjienā, Salacgrīvā, Aizkrauklē, Balvos, Varkaļānos, Jelgavā, Ozolniekos, Dobelē,  Bauskā, Iecavā, Elejā, Bēnē un Aucē, bet citas piegādes adreses apstrādā pēc pieprasījuma.

Veikalā “Barbora” preces iepriekš pasūtīt un tad pats saņemt veikalā var Daugavpilī, Valmierā, Aizkrauklē, Alūksnē, Balvos, Bauskā, Cēsīs, Jelgavā, Jēkabpilī, Koknesē, Liepājā, Limbažos, Līvānos, Ludzā, Madonā, Ogrē, Preiļos, Rēzeknē, Saldū, Siguldā, Smiltenē, Talsos, Tukumā un Dagdā, kā arī Jūrmalā.

Latvijas Tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs skaidro, ka pārtikas preču piegāde reģionos ir tik ierobežota, jo mazā iedzīvotāju blīvuma dēļ šādu pakalpojumu uzturēt nereti neatmaksājas.

Tāpat mājaslapas izveide e-tirdzniecības vajadzībām ir dārga: “Vismaz kādi 100 tūkstoši ir jāiegulda uzņēmējam,” pauž Danusēvičs.  

Svarīgas ir ne tikai izmaksas, kas rodas, izveidojot e-veikalu. Lielie tirgotāji izplešas, sāk piedāvāt pakalpojumu arī reģionos, un mazajiem tirgotājiem ar tiem ir grūti konkurēt. Mājaslapas izveide tādā gadījumā uzņēmējiem var arī neatmaksāties.

Kur pasūtīt visizdevīgāk?

Raidījums “Pārtikas revidents” pārbaudīja, cik izmaksā pārtiku pasūtīt uz mājām, izmantojot dažādu uzņēmumu pakalpojumus. Tika pētīts, vai ir noteikta minimālā pasūtījuma summa un kāda ir maksimālā un minimālā piegādes cena.

“Rimi”, “Barbora” un “Top” e-veikalos noteikta minimālā pirkuma summa – tā ir ap 20 eiro. Savukārt  “Citro” veikalos minimālā pirkuma summa nav noteikta. Vislētākā piegāde ir no veikala “Citro” – bezmaksas piegāde pirkumiem no 20 eiro, bet, iepērkoties zem šīs summas, būs jāmaksā papildu 3 eiro par piegādi. Šeit gan jāpiemin, ka arī “Rimi” un “Barbora” piedāvā bezmaksas piegādi, taču tā pieejama, tikai veicot pasūtījumu virs 50 eiro. Visdārgākā ir piegāde no veikala “Top” – lai saņemtu produktus, var nākties šķirties pat no 6 eiro.

Lietotnes “”Bolt” un “Wolt” piedāvā  gan jau gatavu ēdienu, gan pārtikas un saimniecības produktu piegādi uz mājām. Pasūtot pārtikas un saimniecības produktus, lietotne “Bolt Food” piedāvās zemāku cenu – visiem pirkumiem no veikaliem vienāda minimālā pirkuma summa un piegādes maksa no 49 centiem. Savukārt “Wolt” minimālā pirkuma summa būs atkarīga no izvēlētā veikala, piegādes maksa ir dārgāka – no 99 centiem.

Savukārt, ja šīs lietotnes izmanto jau gatavu ēdienu pasūtīšanai, kopumā izdevīgāks piedāvājums atrodams lietotnē “Bolt”. Minimālā pirkuma summa ir 6 eiro un piegādes cena no 49 centiem, kamēr “Wolt” pasūtījumiem no restorāniem minimālā summa ir 8 eiro, savukārt minimālā piegādes maksa ir teju uz pusi lielāka nekā “Bolt”.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti