Lieldienu simboliskie rituāli, kam netraucē pašizolācija

Uzzinot par ārkārtējā situācijā noteiktajiem ierobežojumiem, var rasties mulsums - kā gan lai šogad atzīmē Lieldienas? Taču populārākie rituāli - šūpošanās un olu kaujas -  ir īstenojami arī tad, kad Lieldienas jāsvin vien mājinieku lokā. Kāda ir šo rituālu izcelsme un simboliskā nozīme?

Tiek lēsts, ka Latvijas teritorijā Lieldienas tika svinētas jau 18. gadsimtā, tiesa, tolaik šiem svētkiem nebija nekādas saistības ar kristietību, stāsta Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Izglītības un informācijas nodaļas vadītājs Igors Ziemelis.

Lielajā dienā svin brīdi, kad diena pēc ziemas perioda sāk  kļūt garāka par nakti. Pavasaris ir atdzimšanas simbols.

“Latvieši vispirms svinēja pavasara atnākšanu. Patiesībā tas bija galvenais visā pasaulē, arī Ēģiptē, Ķīnā un citviet,” uzsver Ziemelis.

Palīdzēt saulei pacelties

Ja mājas pagalmā vai kādā nomaļā vietā, ko neapmeklē citi cilvēki, pieejamas šūpoles, šo rituālu var piekopt arī šajās Lieldienās. Tiesa, ar šādu mērķi nevajadzētu apmeklēt bērnu laukumus - uz tiem šobrīd doties nav vēlams, jo tā ir vieta ar augstu inficēšanās risku.

Daudziem zināms ticējums, ka šūpošanās Lieldienās palīdzēs izvairīties no odiem vasarā, taču Brīvdabas muzeja pārstāvis skaidro, ka senākajās tradīcijās šim ticējumam bijusi cita nozīme.

“Ir jāpalīdz aukstumam beidzot atkāpties. Lai saulīte būtu augstāk, tā jāpalīdz uzšūpot,” saka Ziemelis.

Rakstniece un teoloģe Ilze Jansone šūpošanos salīdzina ar Meteņu tradīciju braukt ar ragavām”: "Ja Meteņos brauc ar ragavām, lai būtu gari lini, tad šūpošanās saistīta ar auglību. Proti, kaut kādā veidā atdarinot saules kustību, tiek mēģināts nodrošināt auglību laukiem, tīrumiem un tamlīdzīgi, jo, Lieldienas, protams, ir pavasara svētki, kad visa daba mostas un ir cerība uz labu jauno ražu."

 

Ola - simbols no dabas

Olu kaujas ir viens no populārākajiem Lieldienu rituāliem. Turklāt nav nepieciešams liels dalībnieku skaits - pietiek ar diviem mājiniekiem.

Atbildi uz jautājumu, kādēļ Lieldienu simbols ir ola, mums priekšā saka daba, norāda Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja pārstāvis Ziemelis: “Šajā laikā putni dēj olas. Perēt sāk gan savvaļas putni, gan vistas un zosis. ”

Savukārt olu krāsošanas tradīcija, visticamāk, ir ienākusi no Vācijas teritorijas.

Senās tradīcijas un ticējumi vēsta, ka mūsu senči ar olām kāvās, lai uzzinātu, kurš ilgāk dzīvos - kam visstiprākā ola, tam visgarākais mūžs.

Katram sava metode stiprākās olas noteikšanai - kādam tā ir olas forma, citam pareizs krāsojums, vēl kādam izjūtas, uzsitot uz zoba. Un ne vienmēr šīs olu kaujas, kā apliecina vismaz Latgalē,  notikušas bez māņiem. Lietā liktas gan krāsotas koka olas, gan ar sveķiem vai darvu pildītas olas, nereti pieķertais māņos līdz ar krāsotu olu dabūjis sev pat zilu aci.

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ikdienai
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti