Sadaļas Sadaļas

Kā labāk dzīvot

Dodamies dabā jeb kā plānot pārgājienu pretī zelta rudenim

Kā labāk dzīvot

Profesors: Svarīgi trenēt atmiņu, integratīvās spējas. Tas attālina demences iestāšanos

Ziedošanas kultūra Latvijā: ar kādām problēmām saskaras labdarības organizācijas

Labdarības biedrība: Nereti ziedo apavus bez zolēm un saplīsušu sadzīves tehniku

Lai gan cilvēki kļūst izglītotāki ziedošanas jautājumos, labdarības organizāciju pārstāvji uzsver, ka bieži cilvēki pie labdarības organizāciju durvīm mēdz atstāt saplīsušu sadzīves tehniku, izjauktas gultas vai pat apavus bez zolēm, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" sacīja labdarības biedrības pārstāve Līna Lubova.

Pienācīga šķirošana un sabiedrības izglītošana

Skaitļi liecina, ka mums jādomā par apburtā loka pārtraukšanu. Tā vietā, lai visu laiku pirktu jaunas lietas un radītu jaunus atkritumus, vajadzētu domāt, kā varētu neradīt tik daudz atkritumus kā līdz šim. Oganizācijas, kas pēta radīto atkritumu daudzumu, secinājušas, ka 2025. gadā pasaulē atkritumu būs 2,2 miljardi tonnu. 

Vides pakalpojumu uzņēmuma “Clean R” valdes loceklis Guntars Levics apliecināja, ka atkritumu ar katru gadu kļūst vairāk, tāpēc arvien aktuālāks kļūst jautājums par atkritumu šķirošanu. Daudziem liekas, ka atkritumu tvertne ir tāds melnais caurums, kurā visu iemet un atkritumi pazūd, – diemžēl, tie nekur nepazūd. Jo vairāk mēs dažādas lietas sametam atkritumu tvertnēs, jo grūtāk pēc tam tās sašķirot. Pēdējos gados uzsākta arī bioloģisko atkritumu un tekstila šķirošana.

Kā problēmu Levics minēja, ka bieži vien cilvēki nepievērš vērību tam, kas rakstīts uz konteinera – ko drīkst un ko nedrīkst tajā mest, vai arī ļaunprātīgi met tajos atkritumus, lai bez maksas tiktu no tiem vaļā. Šī nepienācīgā šķirošana ir ļoti būtiska sabiedrības izglītošanas sastāvdaļa.  

Ziedošanas kultūra

Runājot par ziedošanas kultūru, biedrības "Labdarības lapa" pārstāve Līna Lubova atklāja: "Regulāri 15% no saziedotā ir lietas, kas nonāk atkritumos, taču cilvēki ziedo arī labas lietas, bet tas, ka starp tām arī daudz neizmantojamu lietu, atkritumu šķirotājiem rada papildu darbu, izdevumus un problēmas.

"Cilvēkiem nereti ir sajūta, ka labdarībai var atdot visu, kas pašam nav vajadzīgs, un arī to, kas nav izmantojams. To, ko pašam neceļas roka izmest konteinerā, cilvēks ieliek maisiņā, varbūt pat piecos dažādos maisiņos, kas arī rada papildu atkritumus, un atnes pie mums uz noliktavu. Tas tiešām kļūst par apgrūtinājumu," stāstīja Lība Lubova.

Viņa atzina, ka nederīgo mantu noliktavā sakrājies daudz.

Lubova kā piemēru minēja sadzīves tehniku, kas nedarbojas un vienkārši nolikta pie durvīm. Tāpat tā var būt dēļu čupiņa ar skrūvēm, kas, iespējams, pirms tam bijusi gulta. Uz biedrību regulāri nogādā arī apavus bez zolēm.

Lai arī "Labdarības lapas" darbinieces aicina cilvēkus pārdomāt, ko ziedot, komentāros bieži nākas saņemt komentāros pārmetumus.

"Cilvēkiem, kam neklājas viegli, nav viegli lūgt palīdzību, bet saņemt lietas, kas ir nelietojamas, nav ētiski," norādīja Līva Lubova.

Labdarības veikala "Pūne" Ķegumā īpašniece Aiga Zeltiņa vērtēja, ka Ķegumā situācija ir labāka, lai arī veikals saņem nederīgas lietas. Viņa vērtēja, ka Rīgā ir daudz lielāka anonimitāte ziedotājiem, lielāka aprite, līdz ar to lielāka iespēja atnest maisu ar sapelējušām mantām. Bet ziedojot reģionā, cilvēki, iespējams, vairāk domā, ka to valkās kāds no savējiem. 

Ko drīkst un ko nedrīkst nodot labdarībai?

Vēl viens iemesls, kāpēc šobrīd ziedotās lietas ir kvalitatīvākas – cilvēki kļūst izglītotāki ziedošanas jautājumos un saprot labdarības organizāciju principus.

Zeltiņa atgādināja, ka labdarības veikals pieņem labas, tīras, nesaplēstas mantas, kuras var tūlīt lietot.

Savukārt pārstrādes konteineros, kuri atrodas pie lielveikaliem, Levics ieteica mest lietas, kuras vēl ir lietojamas, jo tās tiek atdotas labdarībai. Viņš piebilda, ka konteineros var mest arī vairs nelietojamas preces, jo tekstils un apavi nonāk šķirotavā trīs plūsmās – vienā tiek šķirotas mantas, kas atdodamas otreizējai lietošanai, otra plūsma ir pārstrādājamie tekstila atkritumi, trešā plūsma nonāk atkritumu pārstrādes šķirošanas centros. 

"Zaao" valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis iepazīstināja ar akciju “Ottreiz modē” – septembrī  "Zaao" darbības reģionā eko laukumos notiks lietošanai vēl derīgu apavu, apģērbu un tekstila vākšanas akcija. 

Domājot par nākotnes plāniem, Kukainis stāstīja, ka ir doma veidot lietu apmaiņas centru, kas tiešā veidā būtu balstīts aprites ekonomikas pamatprincipos: "Ja kādam cilvēkam ir kaut kas lieks, viņš varētu brīvi atnest un atstāt, piemēram, servīzi vai labu mēteli, un jebkurš cits varētu atnākt un pēc tam šo mēteli vai servīzi paņemt sev." 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt