4. studija

Ko darīt, ja dzīvoklis sāk pārvērsties par skudru pūzni?

4. studija

Kā rodas bedres - vai Latvijā ceļus negrib vai neprot uzturēt?

Kādu informāciju, slēdzot īres līgumu, drīkst pieprasīt no īrnieka?

Kādu informāciju dzīvokļa izīrētājs drīkst pieprasīt no īrnieka?

Šobrīd dzīvokļu īres tirgū parādījusies interesanta tendence – dzīvokļu izīrētāji cilvēku, kuram uzticēt savu īpašumu, cenšas iepazīt teju tuvāk nekā dzīvesbiedru.

Latvijas Televīzijas raidījuma “4. studija” vērīgie skatītāji norādīja uz interesantu sludinājumu, kurā potenciālais īrnieks dzīvoklim Ķekavā tiek meklēts ar īpašu piesardzību.

“Īrnieki tiek meklēti bez kaitīgiem ieradumiem un vieglu komunikāciju. Līgums tiek slēgts oficiāls. Pie (līguma) slēgšanas nepieciešami personu apliecinoši dokumenti, konta izraksts, informācija par darba vietu, kriminālā pagātne," vēstīts sludinājumā. 

Sludinājuma autore raidījumam skaidro – tā kā pati dzīvo ārzemēs, viņai, lai nesāpētu galva par īpašumā notiekošo, gribas atrast kārtīgu un godprātīgu īrnieku.

“Lai man nebūtu nekādas problēmas un stresi lieki. Ja to tā krietni pārbauda un ielaiž tādu cilvēku, kam var uzticēties, tad mierīgi var dzīvot,” skaidro dzīvokļa īpašniece.

Viņa arī uzsver, ka dzīvoklis ir ekoloģisks, ar koka apdari un tāpēc ne tuvumā tam nevēlas redzēt alkohola lietotājus un smēķētājus. “Bērni var būt, bet tas atkarīgs no vecākiem. Pēc tikšanās ar vecākiem jau arī var redzēt, kā bērni uzvedas, bet par dzīvniekiem mums pašiem bija slikta pieredze, jo ielaidām it kā jauku ģimenīti, bet viņiem bija kaķis, kurš mūsu skaistās koka palodzes un parketa grīdas saskrāpēja,” stāsta īpašniece. 

“Slēdzot īres līgumu, jūs stājaties attiecībās. Nu, tas tā kā vīrs ar sievu, nu uz daudziem gadiem, iespējams, dzīvoklis tiks izīrēts. Tas ir tikai normāli, ka pajautā, kur cilvēks strādā, cik apmēram viņam ir alga, tie ir tādi normāli jautājumi,” norāda nekustamo īpašumu kompānijas vadītājs Oskars Zariņš. 

Nevienam potenciālajam īrniekam, protams,  uz pieres nav rakstīts – “strādāju labi, pelnu daudz, maksāšu laicīgi, tāpēc tieši es esmu jums vajadzīgs”, bet vai likums ļauj izīrētājam pieprasīt izziņu no Soda reģistra, bankas un, piemēram, psihiatriskās slimnīcas?

Datu aizsardzības inspekcijā skaidro, ka izīrētājs ir tiesīgs saņemt no īrnieka personas datus, lai noslēgtu īres līgumu. Drīkst noskaidrot arī maksātspēju.

Par sodāmību gan īrnieks var izlemt - uzticēt potenciālajam pajumtes devējam šo informāciju vai ne.

“Inspekcija vērš uzmanību, ka brīvā tirgus apstākļos izīrētājam nav pienākums izīrēt dzīvokli konkrētajai personai, līdz ar to īrniekam pašam ir jāvērtē, cik pamatots ir izīrētāja pieprasījums pēc attiecīgās informācijas un cik daudz informācijas, kas satur personas datus, viņš par sevi izpaudīs izīrētājam. Tomēr jāatceras, ka šajā gadījumā interese par iespējamo darījumu ir abpusēja, proti, izīrētājam ir interese izīrēt dzīvokli, savukārt īrniekam iegūt īres tiesības, tāpēc par īrnieka datu apstrādes apjomu, visticamāk, abām pusēm ir savstarpēji jāvienojas. Īrniekam nav pienākuma izpaust par sevi visus izīrētāja pieprasītos datus,” skaidro inspekcijā.

Tāpat dzīvokļa izīrētājs drīkst pieprasīt informāciju par ģimenes stāvokli, kā arī – vai jums ir mājdzīvnieki.

Nekustamo īpašumu kompānijā neslēpj - ja cilvēkam ir kaķis vai suns, dzīvokļa īpašnieks prasa par īri maksāt vairāk.

“Man personīgi nav grūti pārliecināt saimnieku, ka tā nav problēma, ka ir suns, jo cilvēki dažreiz uzvedas daudz trakāk nekā suņi. Protams, saimnieku arī uztrauc šādas lietas. Ideāls īrnieks droši vien būtu pensionārs, 70 gadi, kas nekur neiet, dzīvoklī viens, draugus neaicina, viss dzīvoklis vienmēr tiek uzturēts kārtībā. Plus vēl tam jābūt ļoti bagātam pensionāram,” ironizē Zariņš. 

Savukārt Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš skaidroja – riski ir arī izīrētājam, ne tikai īrniekam. 

“Tas ir - viņš paņem īrnieku. Un viņš nepaprasa nekādu papildu informāciju. Ielaiž dzīvoklī, noslēdz oficiālu līgumu. Pirmo mēnesi maksā un no otrā, trešā mēneša nemaksā. Un kas notiek? Mums ir noslēgts īres līgums, izīrētājs viņu nevar dabūt vairāk no tā dzīvokļa ārā. Tātad ir jābūt tiesas spriedumam,” stāstīja Peipiņš. 

Arvien vairāk izīrētāju pieprasa privātu informāciju no darījuma partneriem, un likums viņus neierobežo to darīt. Taču tikai cilvēks pats drīkst izlemt, cik daudz svešiniekam, dzīvokļa izīrētājam, būtu par viņu jāzina un vai ir vēlme sadarboties ar cilvēku, kurš grib par jums zināt vairāk nekā paši tuvākie cilvēki.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ikdienai
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti