4. studija

Aptiekās trūkst antibiotiku un medikamentu bērniem! Kad šī krīze beigsies?

4. studija

Kāpēc tiek apšaubīta latviešu valodas un literatūras skolotāju valodas prasme?

Ja vienā dzīvoklī nomaina mēbeles, kāpēc par to izvešanu jamaksā visiem?

Kā rīkoties, lai nemaksātu par citu lielgabarītu atkritumiem? Skaidro speciālisti

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Jautājums tiem, kuri dzīvo daudzdzīvokļu namos: cik bieži pie sadzīves atkritumu konteineriem ir novietotas mēbeles, ledusskapji, riepas vai citi lielgabarīta atkritumi, un vai jūs zināt, ka par šiem atkritumiem maksājat arī jūs? Cik maksā šādu atkritumu izvešana un kā rīkoties, lai par citu mēbelēm jums nebūtu jāmaksā, skaidro raidījumā "4. studija".

Raidījums atrodas Ganību dambī 13 un jautājums ir – vai tik tiešām visiem mājas iedzīvotājiem var nākties maksāt par citu izmestajiem lielgabarīta atkritumiem?

"Galvenā problēma ir tā, ka cilvēki savu privāto īpašumu, priekšmetus, mēbeles, ledusskapjus, veļas mašīnas var izmest uz ielas un it kā grib uzspiest pārējiem, lai mēs apmaksājam rēķinos to kā lielgabarīta izvešanu," saka mājas iedzīvotājs Tālis Pāvuliņš.

"Visi, kas tiek deklarēti dzīvoklī, tiek iesaistīti personīgā īpašuma mantu utilizēšanā. Man ir visādi bijis – 6 eiro, 8 eiro, 1,5 eiro, bet katrā gadījumā tas ir mans budžets, ko es neizlietoju."

Tātad – par šīm mēbelēm un televizoriem, kas atstutēti pie sētas, atkal būs jāsamaksā visiem, un ar šādu problēmu mājas iedzīvotājiem nākas saskārties jau vairākus mēnešus.

"Kulturāli sakot, es nezinu, vai tos skaitīt kā atkritumus vai mēbeles, man tas nav vairs skaidrs. Es šeit dzīvoju vairāk nekā 30 gadus, un es esmu izmetis vienu dīvānu. Kad man atveda jauno, savāca veco un aizveda, mainīju gāzes plīti – atveda jauno, veco savāca un aizveda. Mēs ar sievu esam pensionāri, mums budžetā tie ir neparedzētie izdevumi, un tagad janvāra mēnesī mums atnāca maksājuma kvīts, un janvāra mēnesī mums bija jāsamaksā 4,19 eiro, decembrī man bija jāsamaksā 13,36 eiro, novembrī 7,28 eiro un oktobrī 26,47 eiro," mājas iedzīvotājs Antons Saukāns. "Lai gan es neesmu nevienu sprunguli izmetis, man jāmaksā par šādiem neliešiem, vārdu sakot, parazītiem, kas dzīvo uz citu rēķina."

Četru mēnešu laikā šī summa izaugusi līdz 51,30 eiro, kas aprēķināta ne jau par sadzīves atkritumiem, bet tikai par lielgabarīta atkritumu izvešanu. Un – tie ir citu atkritumi.

"Līgums ir noslēgts par reglamentēto atkritumu izvešanu, kad izved bioloģiskos, šķirotos, apglabājamos, par tiem viss ir apspriests. Jābūt būtu tā, ka katram cilvēkam par sava privātā īpašuma utilizēšana maksa būtu jāuzņemas pašam, jo ir pieejams veikalos, mēbeles pasūtot, ka vecās mēbeles tiek aizvestas. Otrs, apsaimniekotājam var paziņot, viņš izvedīs cilvēka īpašumu, sazinoties izvedīs visas tās mēbeles," saka Saukāns.

Arī Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijā uzsver, ka šī nav normāla situācija, ka par citu lielgabarīta atkritumiem jāmaksā visiem. "Godīgi tas noteikti nav, un visbiežāk šīs attiecības tiek aprakstītas līgumā starp namu pārvaldnieku un konkrēto māju. Protams, tur visbiežāk būs uzrakstīts tas, ka katram ir jāatbild par saviem lielgabarīta atkritumiem un kādā kārtībā tas ir jāveic. Normāla prakse ir tāda, ka iedzīvotājam, kuram ir radušies būvgruži vai lielgabarīta atkritumi, viņš var pieteikt šo atkritumu izvešanu un viņam tiks piegādāts vai nu konteiners, vai citādāka vienošanās, kā tie atkritumi tiek novietoti pie mājas un attiecīgi izvesti," skaidroja Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Ervīns Straupe.

Protams, šo atkritumu īpašniekam par to izvešanu pašam būs arī jāmaksā. "Bet ir vēl kāds neērtais jautājums: šeit ir sadzīves atkritumiem paredzētā vieta, bet jautājums – ja nav nekur norādes, kur novietot lielgabarīta atkritumus, un tos izmet šeit pat blakus vai aiz betona sētas, tad vai tā neskaitās piegružošana? Jā, protams, tā ir piegružošana un šajā gadījumā vienalga, diemžēl šo piegružoto atkritumu apjoms ir jāizved, un par šo izvešanu maksā māja. Lielā problēma ir tajā, ka mēs nevaram bieži vien nofiksēt to iznesēju vai piegružotāju, kas to ir izdarījis," akcentēja Straupe.

Mājas iedzīvotāji izsauca arī pašvaldības policiju. Rezultātā situācija ir tāda – šeit tik tiešām atkritumus izmest nedrīkst, tā ir piegružošana. Ja būtu liecinieki vai būtu nofotografēts, nofilmēts, kurš šos atkritumus izmetis, tad varētu to cilvēku arī saukt pie atbildības. Ja pierādījumu nav, tad paši zemes īpašnieki ir atbildīgi par šo atkritumu izvešanu, un rezultātā jāmaksā ir visiem.

Tātad, risinājums ir pieķert – fotografēt un filmēt piegružotājus vai pie atkritumu konteineriem uzstādīt videonovērošanas kameru, lai par kaimiņu izmestajiem lielgabarīta atkritumiem nebūtu jāmaksā visiem.

Diemžēl, ja vainīgo neizdodas noskaidrot, par piegružotās teritorijas sakopšanu atbild zemes īpašnieks, kas šajā situācijā ir visi mājas dzīvokļu īpašnieki.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti