Vestmanis atzina, ka iekrāt var būt sarežģīti: “Atzīsimies, pat ar lielu algu bieži vienkārši nepietiek, lai varētu labi iekrāt. Ir cilvēki, kas pelna diezgan daudz, bet tāpat dzīvo no algas līdz algai.” Tāpēc finanšu analītiķis piekopis dažādus vienkāršus krāšanas principus, lai process notiek automātiski un viegli.
Vestmanis ieteica atvērt atsevišķu kontu bankā, kur turēt to naudu, ko krāj:
“Aizej uz internetbanku un atver krājkontu. Vienkārši neturi visu naudu vienā katlā un nodali, kas ir tā nauda, ko tu tērē, un kas ir tā nauda, ko tu gribi krāt.”
“To, ko gribi krāt, noliec krājkontā. Ja tā tev vienkārši stāv parastajā kontā, visu laiku acu priekšā, gribot negribot, nauda var aizpeldēt prom, bet, ja noliec krājkontā, tā ir prom no acīm, tu to nemaz neredzi,” Vestmanis skaidroja.
Ja nav vēlēšanās atvērt bankā krājkontu, tad var atvērt vēl vienu norēķinu kontu, kas nav piesaistīts kartei, viņš stāstīja, bet krājkontam tomēr ir savas priekšrocības: “[Atsevišķās bankās – red.] krājkontam ir tāda lieta, ka, ja tu gribi naudu izņemt ārā, tev ir jāpagaida pāris dienas, līdz banka tev to pārskaita, un tad, ja tev parādās kāds impulsīvs pirkums, tev ir laiks padomāt, vai tiešām tev to vajag vai ne.”
Otrs princips, ko Vestmanis ieteica apgūt, – negaidīt līdz mēneša beigām, lai iekrātu:
“Tad, kad ienāk alga, aizskaiti uz krājkontu uzreiz kādu daļu prom un dzīvo ar to, kas tev paliek pāri.
Piemēram, ja pelni 1000 eiro, tu 100 eiro gribi iekrāt, ieliec uzreiz 100 eiro krājkontā un dzīvo tā, it kā alga būtu 900 eiro tajā mēnesī.”
“Ja mēneša beigās paliek vēl kaut kas pāri, piemet vēl to krājkontā. Ja paliek mēneša beigās pāri 100 eiro, tad zini, ka esi spējīgs iekrāt 200 eiro un nākamajā mēnesī varbūt vari uzreiz 200 eiro likt malā. Šādi tu vari skatīties un domāt, cik tālu gribi sevi spiest, cik agresīvi vēlies krāt,” ieteica finanšu analītiķis.
Turklāt, ja izvēlies krāt šādi, atverot otru kontu, ir iespējams noteikt, lai krāšana notiek automātiski un par to nav katru mēnesi jādomā. “Vari uzstādīt automātisko maksājumu, kad vienkārši tu to naudu pat neredzi mēneša sākumā. Tev ienāk alga katru mēnesi 5. datumā, uzliec automātisko maksājumu, piemēram, 8. datumā, ja nu tur kādas brīvdienas iekrīt un alga aizkavējas, un vienkārši tā nauda aizskaitās automātiski, un tu to pat īsti neredzi,” Vestmanis skaidroja.