"Budžets, vienkāršoti runājot, ir tad, kad tu atvēli konkrētu naudas summu konkrētai lietai vai aktivitātei. Populārākais, kad runā personīgo finanšu kontekstā, ir mēneša budžets. Jeb tev ienāk alga, ko tu sadali mēnesim – tik man ir pārtikai, tik dzīvoklim, tik nieciņus nopirkt, tik ballītēm," skaidroja Vestmanis.
Tas nozīmē, ka visu mēnesi rūpīgi jāseko līdzi finansēm, cenšoties neiztērēt vairāk konkrētajai kategorijai nekā paredzēts. Finanšu analītiķis atzina, ka dzīves laikā ir izmēģinājis daudz un dažādus budžetu veidus, kas seko līdzi ikdienas tēriņiem.
"Pie budžetiem nonācu brīdī, kad sāku aktīvi lasīt personīgo finanšu grāmatas, blogus.
Personīgo finanšu kouči ir dažādi, bet tipiskākais, ko viņi saka, ir – sastādi budžetu, un tad visas problēmas dzīvē būs atrisinātas. Tā doma ir, ka vajag sekot līdzi tēriņiem un visu salikt pa kastītēm," stāstīja Vestmanis.
"Viens man ir bijis pārtikas budžets, kad izdomāju, ka netērēšu vairāk par 50 eiro nedēļā pārtikai, un tad tu ej uz veikalu un visu laiku skaties – ja vienā nedēļā pārtērē līdz 70 eiro, nākamajā paliec ar 30 un neēdis," viņš dalījās pieredzē, runājot par strikta budžeta ēnas pusēm.
Vestmanis atzina, ka budžeta ievērošanai ir daudz plusu situācijās, kad "jāsavelk josta" vai jāsakrāj konkrētam mērķim – tad var izpētīt, kurās kategorijās tiek tērēts mazāk, kurās vairāk, un ierobežot sevi, taču tas nav viegli un lielākoties nestrādā ilgtermiņā.
"Manās acīs tāds strikts budžets ir kā strikta diēta, un, kā mēs zinām, pie striktas diētas pieturēties ir baigi grūti.
Man liekas, ka tas strādā uz īsu brīdi konkrētam mērķim, bet, ja mēs skatāmies uz dzīvi ilgtermiņā, vienmēr gribam atrast kaut ko, kas liek justies ērti," norādīja Vestmanis.
"Labākā alternatīva, ko es atradu, ir apzināta tērēšana un krāšana konkrētam mērķim. Es mēģinu tēriņus sadalīt 60-20-10-10, kad 60% no ienākumiem ir fiksētajiem izdevumiem, kas ir dzīvesvieta, transports, rēķini un pārtika, 10% iet ilgtermiņa ieguldījumiem, 10% īstermiņa mērķim, un tos 20, kas paliek pāri, var tērēt neskatoties," skaidroja finanšu analītiķis.
Viņš ieteica to naudu, kas paredzēta ieguldījumiem vai krāšanai, atlikt malā uzreiz, bet pārējo tērēt pēc ieskatiem un vajadzībām, nepārmetot sev, ja pārtikai tiek iztērēts nedaudz vairāk, nekā varbūt bija plānots.
"Katram vajag iziet cauri tam procesam, kad divus, trīs mēnešus ļoti rūpīgi seko līdzi saviem tēriņiem, un iemācīties apzināti tērēt naudu, bet vieglākais veids, kā dzīvot ir – tad, kad ienāk alga, noliec kādu daļu malā un dzīvo atlikušo mēnesi tā, it kā vienkārši būtu saņēmis mazāku algu," skaidroja Vestmanis.
