4. studija

Cilvēki, kuri izvēlas dzīvot uz ielas

4. studija

Cik toksiski ir Norvēģijā audzētie laši?

Laukos slēdz pasta, banku un valsts iestāžu filiāles

Daudzviet laukos ikdienas pakalpojumi attālinās no iedzīvotājiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Latvijā sarūk ne tikai skolu skaits, bet arī ikdienišķo pakalpojumu vietu skaits – LTV raidījums “4. studija” saņēmis vairākas sūdzības no novadu iedzīvotājiem par bankas, nodarbinātības aģentūras vai pasta filiāles slēgšanu. Iestādes skaidro, ka slēdz nerentablas vietas, bet iespēja saņemt pakalpojumus nepazūdot. 

Kāda kundze no Skrundas  novada raidījumam sūdzējās, ka iepriekš Skrundas bezdarbnieki Nodarbinātības valsts aģentūrā varēja reģistrēties Skrundā, bet tagad aģentūras darbinieka tur vairs nav un bezdarbniekiem jābrauc uz Kuldīgu vai Saldu.

Kundzei visvairāk ir žēl, ka nebūs vairs iespējas apmeklēt bezdarbniekiem piedāvātos kursus, jo viņai kā invalīdei izbraukāt ir pārāk grūti, tikmēr Rīgā taisnojas, ka turēt darbinieku Skrundā ir pārāk nerentabli.

Nodarbinātības valsts aģentūras vecākā eksperte Sabīna Dzerkale skaidroja, ka Skrundā klientu skaits samazinājies par 200, tas arī bija viens no iemesliem pārcelt darba vietu uz filiāli, kur var piedāvāt plašāku piedāvājumu klāstu citur.  

Sašutuma pilnu zvanu raidījums saņēma no Raiskuma pagasta Auciema, kur likvidēta pasta nodaļa.  

“Cilvēki nāca raudādami; labi, man bija tāda iespēja nopirkt autobusa biļeti un aizbraukt līdz Cēsīm pensiju sev saņemt, bet bija cilvēki, kas to nevarēja izdarīt, nevienam šeit par to nebija nekādas daļas, nevienu nebrīdināja,” sūdzējās kungs no Auciema.

Arī šajā gadījumā Latvijas Pasts skaidroja, ka nodaļa nebija rentabla un nesa zaudējumus.

Tiesa, Auciemā pasta pakalpojumus turpmāk katru darba dienu varēs saņemt vienu stundu dienā Raiskuma pagasta mājā. Saglabājas pasta pakalpojumu sniegšanas vieta, saglabājas pasta pakalpojumi, bet fiziski vairs nav pasta nodaļas, skaidroja uzņēmumā.

Turklāt pirms slēgšanas visās pasta nodaļās bija paziņojumi, tie arī iemesti iedzīvotāju  pastkastītēs.

Tikmēr no mazpilsētām tā paša nerentabilitātes iemesla dēļ pazūd arī banku filiāles.

SEB bankas pārstāvis Mārtiņš Panke skaidroja, ka “katru gadu mēs redzam, ka to cilvēku skaits, kas ir atnākuši uz mūsu filiālēm, samazinās par 20-30%, samazinājums ir ļoti būtisks, cilvēki ļoti ātri sāk izmantot attālinātos pakalpojumus”.

Vides aizsardzības un reģionālās  attīstības ministrijas pārstāve Maija Anspoka raidījumam atzina, ka ministrija  no 2015.gada veido vienotos klientu apkalpošanas centrus, tas ir, valsts un pašvaldības klientu centrus, kuros var saņemt gan pašvaldības, gan valsts piedāvātos pakalpojumus

Šādi centri ir 59 novados un 3 reģionu centros.

Tomēr ir vietas, kur šie pakalpojumu centri ir gana tālu, un ne jau visiem ir pietiekami daudz spēka un varēšanas līdz tiem nokļūt, lai, piemēram, apmeklētu Nodarbinātības valsts aģentūras piedāvātos kursus. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti