20 gadu laikā Ceļus satiksmes drošības direkcija (CSDD) un policija iedzīvotājiem izdalījusi vairākus miljonus atstarotāju. Tas nozīmē, ka katram iedzīvotājam mājās vajadzētu būt vismaz vienam.
Tomēr joprojām cilvēki kā apmāti lien uz neapgaismotiem ceļu posmiem, izvairoties no atstarojošu elementu valkāšanas. Aptuveni 70% no ceļu satiksmes negadījumiem, kuros miruši gājēji, reģistrēti krēslā vai tumsā. Šajā rudens sezonā pirmie kritušie bijuši jau septembrī – septiņi.
CSDD pārstāve Ieva Bērziņa uzsver, ka gājējiem ir jābūt redzamiem. “Viņam ir jāparāda autovadītājam, kur viņš uz ceļa atrodas. Gaismu atstarojošā veste vai arī apģērbs, kurā iestrādāti atstarojoši elementi, ir iespēja cilvēkam izdzīvot ceļu satiksmē,” saka Bērziņa.
Arī šogad CSDD un policijā iedzīvotājiem turpinās dalīt bezmaksas atstarojošās vestes.
Cilvēku ar atstarotāju autovadītājs var pamanīt jau 150 metru attālumā. Ja tā nav, var gadīties, ka gājēju ieraudzīs tikai uz sava bampera.
“Diezgan bieži cilvēks saka – “kā, vai tad es neesmu redzams, es taču mašīnu redzu”. Bet, ja viņš redz mašīnas lukturus, tas nenozīmē, ka autovadītājs viņa tumšo tēlu var redzēt. Viņš ierauga tumšo gājēju 20 metru attālumā, kad viņš vairs nepaspēj uzspiest kāju uz bremzes,” atgādina Ieva Bērziņa.
Statistika liecina - kritiskākie mēneši gājējiem ir no septembra līdz decembrim. Četru mēnešu laikā bojā iet tikpat daudz cilvēku, cik gada pirmajos astoņos mēnešos kopā. Tādēļ arī autovadītājiem šobrīd ir jābūt īpaši uzmanīgiem.
Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis atgādina autovadītājiem, ka mašīnai “ir jābūt labām gaismām, logu tīrītāju slotiņām jābūt tādām, lai kaut ko varētu saskatīt”.
Ceļu satiksmes noteikumi paredz, ka gājējiem un velosipēdistiem ārpus apdzīvotām vietām jāpārvietojas pa ceļa nomali pretēji auto plūsmai. Ir jāvalkā atstarojoša veste vai apģērbs ar atstarojošiem elementiem. Policijas pacietības mērs ir izsmelts, un tā sākusi sodīt neredzamos gājējus. Galu galā pagājuši 20 gadi, kopš tiek skaidrota atstarotāju nepieciešamība.
“Nekas cits neatliek, ja cilvēks, tik ilgus gadus runājot par to, šīs prasības ignorē,” uzsver Normunds Krapsis.
Pērn uz Latvijas ceļiem bojā gāja 55 gājēji, vēl 900 nonākuši slimnīcā. Statistika arī rāda, ka 90% no mirušajiem cietuši ceļu satiksmes negadījumos pilsētas vidē. Tas nozīmē, ka atstarotāji nepieciešami ne vien lauku iedzīvotājiem, bet arī pilsētniekiem.
Savukārt autovadītājiem jābūt atbildīgiem, Latvijas Radio atgādināja Ceļu satiksmes drošības direkcijas valdes loceklis Jānis Golubevs.
Viņš atzina, ka vēl joprojām ir bezatbildīgi cilvēki, kas arī ziemā brauc ar riepām, kas faktiski ir nelietojamas un bīstamas. Cilvēkiem ir jāizdomājas gan par savu, gan citu drošību, labāk nevis maksāt sodus, bet ieguldīt šo naudu, iegādājoties atbilstošas riepas.
Golubevs gan piekrita, ka pašlaik par neatbilstošajām riepām uzliktais naudas sods nav liels – 30 eiro, bet svarīgi ir nevis sodīt, “ar 30 eiro mēs cilvēka dzīvību neizglābsim”.
Viņš norādīja, ka, protams, nav korekti mērīt cilvēka dzīvību naudā, bet Eiropā ir aprēķini, ka cilvēka dzīvības vērtība ir pusmiljons.
