Atkritumu konteiners ir atkritumu apsaimniekotāju īpašums, ko viņš nodod konkrētam namu apsaimniekotājiem, namu īpašniekam, pārvaldniekam vai lietotājam. Saņemot konteineru, lietotājs uzņemas atbildību par to, tostarp jāseko līdzi, lai tas būtu tīrs, nesaplēsts un nesabojāts, pastāstīja Rīgas Domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes galvenais speciālists Gints Brunovskis.
Savukārt konteineru tīrīšanu divas reizes gadā bez maksas nodrošina atkritumu apsaimniekotājs. Namu pārvaldniekam vai nekustamā īpašuma īpašniekam jāpiesaka atkritumu apsaimniekotājam tīrīšana. “Un viņš atbrauc un savāc šo konteineru – noliek tīru un savā teritorijā šo netīro konteineru mazgā,” skaidroja Brunovskis.
Ierastā kārtība: sētnieks ziņo nama apsaimniekotājam par vajadzību tīrīt konteineru, tālāk apsaimniekotājs izvērtē nepieciešamību to darīt un, ja lūgums ir pamatots, vēršas pie atkritumu apsaimniekotāja to nodrošināt.
Taču kāpēc šis process ir tik garš? Vai tad atkritumu izvedēji paši nevar piefiksēt, kad konteinerus nepieciešams izmazgāt?
“Rīgā uz 30. septembri ir aptuveni 54 tūkstoši konteineru, kas nozīmē, ka, papildus uzliekot šādu pienākumu, var sanākt tā, ka kādā adresē netiek izvesti atkritumi, jo tiek inspicēti izbērto atkritumu konteineri,” skaidroja Brunovskis.
Biežāka konteineru mazgāšana neietilpst atkritumu apsaimniekošanas maksā. Tātad, ja mājas iedzīvotājiem ir vēlme, lai atkritumu konteiners spīd un laistās ne tikai divas reizes gadā, tad ir jārēķinās ar papildu izdevumiem. Maksa par viena konteinera papildu mazgāšanu svārstās no 10 līdz 15 eiro, jo tas ir papildu pakalpojums.
