Sākt kopā ar kādu
Nav svarīgi, kas tu esi, ko tu dari un kāda ir tava forma, svarīgi ir kustēties, lai paliktu vesels, bet cilvēkiem ir daudz stereotipu par sporta zāli un tās apmeklēšanu. Turklāt sevi pārvarēt un vispār pievērsties fiziskām aktivitātēm ir ārkārtīgi grūti, ja tā nav bijusi prioritāte jau no bērnības. Kā mudināt sevi vairāk sportot un kustēties?
"Es, būdama slinka savā būtībā... Man īsti nestrādā variants, ka viena eju uz sporta zāli. Man ātri apnika, man bija garlaicīgi, es īsti nezināju, ko tur darīt. Man likās, ka katru dienu aizeju un daru vienu un to pašu. Neredzēju progresu, tāpēc es to pārtraucu. Arī Covid-19 sākās. Likās – forši, paņemšu pauzīti," pieredzē dalījās Isarova.
Ārste atsāka sportot ar rūpīgas plānošanas palīdzību un citu cilvēku iesaisti, jo, ja kaut kas jau ieplānots, to atcelt vairs negribas.
"Tad sapratu, ka man ir jāiet atpakaļ uz sporta zāli. Tam bija vairāki iemesli, bet es zināju, ka man tas strādās tikai tad, ja man būs ieplānots treniņš – vai nu ar grupu, vai ar treneri, kuram nevarēšu pateikt nē. Ja esam sarunājuši, man būs jāierodas. Tā es sevi vienkārši spiedu iet un treniņus rezervēt vismaz tās trīs nedēļas, kas tiek uzskatīts par laiku, lai vismaz izveidotu kaut kādu ieradumu. Tad pēc laika kļūst vieglāk.
Man šķiet, ka ir svarīgi sākt kopā ar kādu, nevis vienam pašam. Ja tev nav kam atskaitīties, tu ļoti ātri padodies," ieteica Isarova.
Ja draugi vai draudzenes savā starpā viens otru uzrauga, piemēram, savstarpēji atsūtot vai sociālajos tīklos publicējot bildi, ka atrodas sporta zālē, tā ir lieliska papildu motivācija, kas tiešām strādā.
"Es arī darīju tā, ka aicināju draudzenes, kad viņas iet uz sporta zāli, atsūtīt man selfiju. Viņām vajadzēja motivāciju, ka viņas kāds uzrauga. Tāpēc man šķiet, ja cilvēks iet uz sporta zāli, nofotografējas un liek selfiju "Instagramā", – tā ir forša atskaite pašam sev un arī motivācija citiem aiziet uz sporta zāli. Jebkas, kas motivē aiziet uz sporta zāli, arī proteīna batoniņš pēc treniņa, manā skatījumā ir pietiekami laba motivācija. Ir jāizdomā, kā tu sākumā sevi motivēsi, pēc tam tas kļūst par ieradumu, no kura gūsti milzīgu prieku un gandarījumu," uzsvēra Isarova.
Uzskata, ka ieradumi ierasti veidojas 21 dienas laikā, taču ne vienmēr tik ātri varēs sajust vai saskatīt pirmos rezultātus ķermenī vai labsajūtā, tāpēc arī pēc šī laika ir vajadzīgs atbalsts.
"Tā ir lielākā problēma, ka cilvēki grib visu tagad un tūlīt, un tieši tāpēc visas brīnumu tabletes un ātrās diētas joprojām ir populāras.
Sākumā vajag atbalstošu vidi: vai tas ir uztura speciālists, pie kura regulāri atnāc, kurš paskatās; vai tas ir treneris, kurš stāv blakus un pašam nav jāskaita atkārtojumi un jādomā līdzi; vai tā ir mājās ģimene vai draugi, kuri tevi atbalsta, nevis fonā ēd saldējumu no rīta līdz vakaram. Videi ir liela nozīme," uzsvēra Siliņa.
Kur nonāksi, ja nekustēsies
Uztura speciāliste atgādināja, ka viņa kā speciāliste vienmēr saviem pacientiem ieteiks fiziskas aktivitātes, jo tikai ar veselīgu uzturu vien kvalitatīvai dzīvei nepietiek. Ir jākustas.
"Rakstot savas rekomendācijas, kā viens no pirmajiem ieteikumiem vienmēr ir fiziskās aktivitātes. Atbilstoši cilvēka fiziskajam līmenim, grafikam, iespējām, veselības stāvoklim, bet fiziskas aktivitātes vienmēr būs tas, ko es ieteikšu. Vienalga, tā ir pastaiga vai tā ir sporta zāle," uzsvēra Siliņa.
Tikmēr Matisāns pauda, ka vienlīdz svarīga ir arī iekšējā motivācija.
Bieži vien labāk strādā, ja domā nevis par to, ko sportodams sasniegsi, bet kādā situācijā nonāksi, ja to nedarīsi.
"Cilvēki, kas pie manis atnāk visbiežāk, ir tie, kas nekad mūžā vai ļoti ilgu laiku nav sportojuši. Biežākie iemesli, kurus viņi min, kāpēc ir ieradušies, ir – "es gribu justies patīkami, kad uzkāpju augšā līdz ceturtajam stāvam, man liekas, ka man nav enerģijas, es negribu tā dzīvot tālāk." Par motivēšanu mērķiem – svars un izmēri, iespējams, kādam var ienākt kā pirmā doma, ka es gribu būt kā kaimiņš vai kolēģe, bet tas strādā tikai īstermiņā. Svarīgākā ir tieši iekšējā motivācija, un visbiežāk cilvēkus motivē nevis "ko es sasniegšu, kad būšu to izdarījis", bet gan "kur es negribu nonākt, ja to nedarīšu"," skaidroja Matisāns.
Treneris uzsvēra, ka galvenais ir tikai sākt, kaut vai piesakoties un aizejot līdz sporta zāles grupu nodarbībai. Tur pretī būs speciālisti, treneri, domubiedri, kas iedrošinās un palīdzēs, ja kaut kas sporta vidē nebūs saprotams vai šķitīs par sarežģītu. Kolīdz tiks uzsākts sportot, iespējas, kā šīs nodarbes iekļaut ikdienā, parādīsies pašas no sevis, jo kustēšanās kļūs par prioritāti.
Tāpat svarīgi saprast, ka ne jau tikai aktīva sportošana sporta zālē ir kustēšanās. Kustēties nozīmē arī izvēlēties kāpnes, nevis liftu, doties ikdienas gaitās ar kājām vai velosipēdu, nevis braukt ar mašīnu.
"Arī tas ir okei. Uz sporta klubu arī var aiziet ar kājām, nav obligāti jābrauc ar automašīnu. Iespējams, es tur pavadīšu tikai 40 minūtes, bet kopā man būs vēl 40 minūtes pastaigas laiks. Vairāk aktīvo minūšu dienā var daudz ko mainīt. Cilvēka ķermenis fantastiski adaptējas visos vecumos, – jo vairāk mēs darām, jo vairāk enerģiju iegūstam," norādīja Matisāns.
Latvijas Veselības un fitnesa asociācijas (LVFA) valdes priekšsēdētājs Gints Kuzņecovs atgādināja, ka 23. septembrī Latvijā norisināsies dažādi starptautiskās "BeActiveDay" dienas pasākumi, tostarp iespēja apmeklēt un izmēģināt sev tuvāko sporta klubu par velti. Tā ir iespēja ielūkoties fitnesa pasaulē un, iespējams, saskatīt tur kaut ko saistošu.
