Civilā aizsardzība ir pasākumu kopums, kurus īsteno valsts un pašvaldību institūcijas un sabiedrība, lai nodrošinātu cilvēku, vides un īpašuma drošību, kā arī īstenotu atbilstošu rīcību dabas katastrofas un katastrofas draudu gadījumā. Civilā aizsardzība dabas katastrofu gadījumā tiek nošķirta no aizsardzības militāra konflikta gadījumā, un rūpes par to uzņemas dažādi dienesti.
"Kādreiz cilvēki vairāk pievērsa uzmanību gāzmaskām un bumbu patvertnēm, bet 2000. gadu sākumā civilās aizsardzības koncepts visā Eiropā mainījās. Veidojās civilās aizsardzības mehānisms, kurā arī mēs piedalāmies, kas ir balstīts un virzīts uz to, ka ir dažāda veida dabas katastrofas, kurās cilvēki cieš," skaidroja Vītola.
Pasaulē bieži notiek dažādas dabas katastrofas, tāpēc arī Latvijas dienestiem ir jābūt gataviem, jāveic preventīvas darbības un pasākumi, lai katastrofu gadījumā iedzīvotāji būtu pasargāti.
Vītola skaidroja, ka neatkarīgi no apdraudējuma veida valsts aizsardzības sistēmas primārās rūpes vienmēr būs par iedzīvotājiem. Vienlaikus arī iedzīvotājiem pašiem ir jāzina, kā dabas katastrofu vai bīstamu laikapstākļu gadījumā pareizi rīkoties. Piemēram, jāseko līdzi Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra izsludinātajiem brīdinājumiem.
"Oranžais brīdinājums liecina, ka jāsāk pārskatīt savas ikdienas gaitas, savi plāni, varbūt arī jāpadomā vairāk par savu drošību. Var būt tā, ka oranžais brīdinājums pārvēršas par sarkano, kad ir jau tiešām jārīkojas un jāglābj sava dzīvība.
Rūpes par savu drošību ikdienā ir svarīga civilās aizsardzības sastāvdaļa. Tas ir arī tas, ko ikdienā sabiedrība var darīt civilās aizsardzības jomā," uzsvēra Vītola.
Līdz ar brīdinājumu izsludināšanu sabiedrībai ierasti tiek sniegti arī ieteikumi, ko konkrētajā situācijā vajadzētu darīt, bet no kādām darbībām jāizvairās. Ja būs ziņas par apdraudējumu, vienmēr būs arī informācija, kā rīkoties.
Vēl katram ir iespēja sagatavoties iespējamajām katastrofām, saliekot ārkārtas gadījumu somu, kas paredzēta izdzīvošanai dažādos krīzes apstākļos vismaz 72 stundas.
"Ir jāgatavojas arī tādām situācijām, kad ziemā jūs esat mājās, bet notiek siltumenerģijas padeves traucējumi. Netiek nodrošināts šis pakalpojums. Iestādēm būs vajadzīgs laiks, lai šo pakalpojumu atjaunotu, bet pa to laiku jums vajadzētu pašiem parūpēties par sevi. Attiecīgi, jūs varat izmantot lietas no somas, lai sevi uzturētu siltumā," skaidroja Vītola.
Vēl pirms ir notikusi kāda dabas katastrofa, ir jāzina, kā sazināties ar saviem kaimiņiem un pašvaldību, jāvienojas ģimenē, kāds būs rīcības plāns, ja nebūs iespējas vienam otru sazvanīt.
"Tāda situācija arī var būt – pazūd sakari un viss. Mēs esam ikdienā pieraduši – ja nestrādā mobilais telefons, tad esam pazuduši. No tā jāmēģina atradināties," uzsvēra Vītola.
Ideālā gadījumā, piemēram, daudzdzīvokļu nama iedzīvotājiem būtu vēlams pazīt savus kaimiņus, lai evakuācijas situācijā varētu savstarpēji sadarboties un palīdzēt vientuļajiem cilvēkiem gados. Civilā aizsardzība ir par savstarpēju atbalstu un līdzatbildību – tas ir sabiedrības iesaistes pamatu pamats. Var būt ekstremāli gadījumi, kad situāciju risināt var nākties pašiem, nevis ar dienestu resursu iesaisti.
"Tad, kad ir kāda katastrofa, sabiedrībai ir jāsaprot arī tas, ka tie nav ikdienas un komforta apstākļi. Ka arī tad, ja visu resursu ir gana, būs kaut kādi ierobežojumi. Tātad mēs nevarēsim mierīgi, dīvānā sēžot, pārgaidīt plūdus. Jāsaprot, ka tas prasīs laiku, ka nevajag pārslogot [dienestus] ar nevajadzīgām lietām. Jāziņo tikai par lietām, kas apdraud dzīvību vai reāli var apdraudēt dzīvību. Tad resursu pietiek, tos var sakoordinēt un noteiktā laikā ar negadījumu tikt galā," skaidroja Vītola.
