Nav svarīgi, no kā izgatavoti logi
''Cilvēki maina logus ēkās, kas projektētas gan padomju laikos, gan pirms tam, jo tajās gaisa pieplūde notika caur logu un durvju spraugām, bet izplūde notika caur ventilācijas šahtu. Tolaik nebija tik blīvi noslēgtu logu kā šodien," skaidroja Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs, eksperts Ivars Buls.
"Ja nosacīti neblīvus logus aizstāj ar blīviem, tad vairs nenotiek gaisa pieplūde, nedarbojas arī nosūce. Rodas mitrums un CO2. Mitrums bojā konstrukcijas, CO2 izjūtam kā nogurumu un sākam slimot. Tādēļ bieži pēc logu maiņas uzskatām, ka tie rada problēmas, bet tas nav pareizi," norādīja Ivars Buls.
Viņš sacīja, ka nav svarīgi, no kāda materiāla logi izgatavoti – plastmasas, koka vai metāla. Svarīgi, lai gaisa apmaiņa caur tiem aizvērtā stāvoklī nenotiek.
Energoefektīva ventilācija
Kad tika īstenotas daudzdzīvokļu ēku siltināšanas programmas, pirmais, no kā iedzīvotāji atteicās, lai samazinātu izdevumus, bija ventilācija. Tagad tam pievērš pastiprinātu uzmanību, lai tā būtu ne tikai energoefektīva, bet nodrošinātu arī veselīgu mikroklimatu.
Lai nodrošinātu ventilāciju, var turēt logu atvērtu, bet aukstā laikā parasti tie būs aizvērti. Savukārt, ja gaisa pieplūde netiek nodrošināta citādi, eksperti ieteica izvēlēties logus, kuros iestrādāta kontrolēta gaisa pieplūdes sistēma. Vai arī to iestrādāt jau ieliktos logos.
"Tagad ir iespēja ar jauniem logiem panākt lielu energoefektivitāti, ka caur šiem logiem gaiss neplūst. Taču nākamā problēma ir tāda, ka esam spiesti risināt citu problēmu – kur ņemt gaisu," stāstīja Atis Jumiķis.
Viņš skaidroja, ka iespējas, kā to atrisināt, ir dažādas: "Var likt dažādas pieplūdes ventilācijas vai rekuperācijas sistēmas, taču vienmēr rodas jautājums par iespējām ieguldīt līdzekļus un izbūvēt šīs sistēmas," piebilstot, ka "ir jābūt uzmanīgiem ar iebūvētajām sistēmām, jo iebūvējot to logā, jāskatās, kāda būs vilkme".
Savukārt dzīvokļiem un privātmājām gaisa ventilācija atrisina visu gaisa apmaiņu, neprasot ieguldījumus tā uzturēšanā. Svarīgi ir nodrošināt arī gaisa izplūdi. "Ja nepietiek ar vilkmi dabiskā veidā, pastāv dažādi risinājumi, kā vilkmi var pastiprināt," skaidroja Jumiķis.
"Gaisa apmaiņai ir jābūt nepārtrauktai. Bieži vien cilvēki jauc vēdināšanu ar ventilāciju," skaidroja Buls, piebilstot, ka "vēdināšana ir īslaicīga gaisa apmaiņa, bet ventilēšana ir pastāvīga."
Kā piemēru Buls minēja, ka divi cilvēki 20 kvadrātmetru telpā, lasot grāmatu, pieelpo CO2 koncentrācijas līmeni nepilnās 45 minūtēs. Tas nozīmē, ja pirms gulētiešanas izvēdina istabu un logu aiztaisa, pēc stundas būtu atkal jāceļas augšā un jāvēdina.
Cik nozīmīga ir gaisa pieplūde telpā?
Jāņem vērā arī tas, lai gaisa pieplūde būtu katrā telpā.
Ieliekot jaunus logus, noteikti vajadzētu padomāt par gaisa pieplūdi. Jumiķis stāstīja, ka to var organizēt tikai divos veidos – vai nu izbūvējot fasādē caurumu, vai izveidojot to caur logu, bet ir risinājumi, kad nav jābojā ne logi, ne fasāde.
Buls ieteica ierīkot gaisa pieplūdi caur fasādi, kas ir aprīkota ar dažādiem filtriem, vai arī organizēt gaisa pieplūdi caur logiem, kas aprīkoti ar dažādiem putekļus aizturošiem filtriem.
Kādiem standartiem jāatbilst jauniem logiem?
"Arī uz logiem ir attiecināmas standarta prasības, un tie ir iekļauti regulu sarakstā. Tas nozīmē, ka logiem ir jābūt atbilstoši marķētiem, ar pievienotiem atbilstību apliecinošiem dokumentiem," skaidroja Patērētāju tiesību aizsardzības centra Būvizstrādājumu, elektroiekārtu un energoefektivitātes uzraudzības daļas vecākā eksperte Kristīne Kamerāde.
Viņa stāstīja, ka uz loga jābūt uzlīmei ar norādītu ražotāja tipu, savukārt, iegādājoties logus, arī tiek pievienota ekspluatācijas deklarācija. Informācija, kas ir uz logiem un deklarācijā, ir saistīta ar noteiktu standartu un regulu.
Kamerāde minēja, ka ir izstrādātas dažādas standarta metodes, lai ražotājs no izejmateriāliem līdz gatavam izstrādājumam pārliecinātos, ka logs atbilst tam, ka ir iebūvējams, piemēram, dzīvojamās ēkās.
Viens no standartiem, kurus norāda ražotājs, ir, piemēram, siltuma caurlaidības koeficents, kas ir būtisks energoefektivitāti paaugstinošos projektos.
