Ķīnas vistērijas dzimtene ir Ķīnas centrālie un dienvidu reģioni ar subtropu un mēreno klimatu. Tā aug kā liāna un savvaļā sasniedz pat 30 metru garumu.
Botāniskā dārza Acāliju mājā augošā vistērija ieaudzēta no sēkliņas, kura saņemta no Malagas Botāniskā dārza.
LU Botāniskā dārza dārzniece Sandra Putniņa skaidroja: "Tad, kad viņa ir izaugusi liela, tad nav kaprīza. Vasarā jālej daudz. Ja ļautu viņai augt, viņa izaugtu ļoti gara. Tad kad viņa mostas, vispirms ir ziedi, un tikai tad plaukst lapas."
Botāniskajā dārzā vistērija aug lielā 100 litru toverī. Beidzoties salnām, to iznes ārtelpā, bet rudenī atkal pārvieto uz siltumnīcu ar 10–12 grādu temperatūru, kur tā pavada visu ziemu un sagaida pavasari.
Pirmie ziedpumpuri sāk attīstīties februāra sākumā, bet ziedus sāk raisīt martā un zied līdz aprīļa vidum. Iznesta laukā, vistērija otrreiz uzzied ar dažiem ziedu ķekariem maija beigās, jūnija sākumā. Krāšņo augu var mēģināt audzēt arī dārzā. Putniņa norādīja, ka to labāk varēs ieaudzēt Pierīgas reģionā un tur, kur siltāks.
Acāliju kupenas
Ja vistēriju var mēģināt audzēt arī Latvijas dārzos, tad krāšņās acālijas, kas aug vienā mājā ar vistēriju, izaudzēt krāšņā košumkrūmā būs teju neiespējami. Tagad ir īstais laiks, lai dotos aplūkot krāšņās ziedu kupenas. Tās ziedēs vēl līdz maijam, bet vairs nebūs tik krāšņi.
Lai acālijas bagātīgi ziedētu, tām vajag gaismu, vēsumu un mitrumu visu gadu.
Acāliju ziedi visbiežāk ir rozā krāsā, bet ir arī balti un sarkani, ļoti reti – violeti. Ziedi var būt dažādos izmēros, raibi vai vienkrāsaini, ar lāsumiņiem vai punktojumu. Lielākajai daļai šķirņu ziedi ir bez smaržas, taču LU Botāniskā dārza kolekcijā ir arī smaržīgas acālijas.
