ĪSUMĀ:
- Septembris šogad kļuva par "ceturto vasaras mēnesi" – daļa no augiem to izmantoja, lai augtu un ziedētu.
- Augi pielāgojušies dzīvei mainīgos apstākļos.
- Viengadīgiem augiem atkal uzziedēt ir vienkāršāk nekā, piemēram, kokiem.
- Pavasara augi var uzziedēt atkal rudenī, jo tad dienas garums ir līdzīgs.
- Tomēr tie pavasara augi, kas uzziedējuši šobrīd, būs uzziedējuši par velti – to sēklas, visticamāk, nenogatavosies.
- Šādi atsevišķi gadi gan nerada lielas sekas uz augiem, tie atkal atjaunosies nākamajā gadā.
- Augu ziedēšana un laikapstākļu mainība ietekmē arī kukaiņus.
- Ja nākamais gads atkal ir "normāls", tad ilgtermiņā tas sekas uz kukaiņiem gan neradīs.
Noteikti ne viens vien ir pamanījis, ka šoruden pļavas uzvedas visai dīvaini. Šī gada siltās sezonas laikapstākļi "izsituši" tās no ierastā ritējuma. Laikā, kad dabai pamazām jādodas ziemas miegā, kā tas ir ierasts mūsu platuma grādos, pļavās vēl zied saulpurenes. Citur pilnā plaukumā redzami ierasti pavasarī ziedošie dzeltenie forsītiju krūmi.
"Pavasaris, kas maijā pat iesākās tīri normāls, kad ziedēja gaiļbiksītes, parādījās pļavu augi, piemēram, zvaguļi sadīga tīri labi, – turpinājās ar divu mēnešu ilgu sausumu. Augu attīstība tad nenotika, izņemot tādas vietas, kur dabiski ir augstāks mitruma līmenis. Tad jūlijā sākās lieti, kas turpinājās arī augustā, un liela daļa no augiem tikai tad sajuta to, ka vasara ir pienākusi, un sāka aktīvu ziedēšanu," stāstīja Sniedze-Kretalova.
Tad nāca septembris, kas šogad izvērtās gluži kā ceturtais vasaras mēnesis. Tas atnāca ar ārkārtīgi siltu laiku, un augi izmantoja šo iespēju, lai turpinātu attīstīties, augt un ziedēt.
"Augi ir pielāgojušies visai efektīvi dzīvot mainīgos apkārtējās vides apstākļos, jo mainība jeb heterogenitāte ir viena no vides pamata īpašībām. Turklāt ne vienmēr var paredzēt laiku, kad mainība konkrētā parametrā iestāsies," norādīja Ieviņš.
Protams, mums ir labi zināma sezonalitāte – ziemā ir aukstāks nekā vasarā, bet vasarā ir vairāk saules gaismas nekā citos gadalaikos. Bet tieši kurā brīdī šī temperatūra, saules gaisma, sausums vai citi faktori mainīsies, vai tas būs mēnesi agrāk vai vēlāk, tas mums nav zināms un definēts.
"Tā ir šī heterogenitāte laikā. Mēs to saistām mūsdienās ar globālām klimata izmaiņām, bet, ja paskatās gadu griezumā, desmitgadēs, cilvēki vienmēr atceras, ka tad bija sausums, tad bija karstums, siltas ziemas. Faktiski augi ļoti labi spēj tam pielāgoties," skaidroja Ieviņš.
Kas attiecas uz ziedēšanu, tā patiesībā ir sarežģīta parādība. Turklāt tā izpaužas ar lielām atšķirībām starp viengadīgiem augiem, daudzgadīgiem lakstaugiem vai kokaugiem.
"Pamatā, lai ziedēšana varētu iestāties, ir vajadzīgi noteikti vides apstākļi, faktoru intensitāte. Tas nav vienkāršs process. Arī augu pašu attīstība to ietekmē. Ja viengadīgajiem augiem tas vēl ir diezgan vienkārši, tad tādiem augiem kā kokaugiem tas ir sarežģīts process. Piemēram, ābelei ziedpumpuri, – tie, kas ziedēs pavasarī, – sāk attīstīties apmēram 10 mēnešus ātrāk. Tikmēr viengadīgam lakstaugam tas ir dažu nedēļu jautājums," stāstīja Ieviņš.
Augus ierasti iedala pēc tā, kā tie reaģē uz noteiktu dienas gaišās daļas garumu, tātad fotoperiodu. Ir augi, kas uzzied, kad dienas ir garas, bet ir augi, kas uzzied, kad dienas ir īsas, tātad pavasarī un rudenī.
Tāpēc tipiski parasti pavasarī ziedošiem augiem ir lielāka iespēja uzziedēt rudenī, jo tad dienas garums ir līdzīgs.
"Lielākoties visus augus var iedalīt šajās divās grupās, bet, protams, ir arī fotoperioda neitrāli augi, kuriem ir pilnīgi vienalga šis dienas garums, viņiem ir jāsasniedz noteikts izmērs, jānonāk noteiktā fizioloģiskā stāvoklī, lai varētu uzziedēt. Tas nav tik vienkārši, jo [bez fotoperioda] ir arī citi apstākļi, kas var ietekmēt to visu. Tā ir, piemēram, temperatūra. Ja ir siltāks laiks, tad ziedēšana notiek ātrāk, neatkarīgi no fotoperioda, bet zema temperatūra aizkavēs attīstību. Sausums var darboties līdzīgi, tāpat arī slikts minerālvielu nodrošinājums," skaidroja Ieviņš.
Diemžēl tie pavasara augi, kas uzziedējuši šobrīd, būs uzziedējuši par velti – to sēklas, visticamāk, nenogatavosies. Ja arī nogatavosies, tad nenobriedīs, jo tam vajadzīgs siltuma periods.
"Tās izaugs, bet nebūs dīgtspējīgas. Zināmā mērā tas ir kā zemē nomests resurss. Parasti pēc šādiem gadiem gan tas neizraisa nekādas tālākas sekas šiem augiem kā tādiem, viņi spēj atkal atjaunoties nākamajā gadā. Ja būs normāli apstākļi, viss atkal notiks," norādīja Ieviņš.
Augu ziedēšana un laikapstākļu mainība, protams, zināmā mērā ietekmē arī kukaiņus, atzina entomologs Uģis Piterāns.
"Viens gads, viens atsevišķs sausuma periods vai kāds cits negatīvs faktors, ja tas atkārtojas vienu reizi, – kukaiņi tomēr ir labi pielāgojušies šādiem scenārijiem, viņu vairošanās stratēģija ir dēt daudz olas, un, ja nākamais gads ir normāls, – tad ilgtermiņā tas neko neietekmēs. Protams, ja gadu no gada sausuma periodi atkārtojas, tad tas var ietekmēt un mainīt sugu sastāvu," viņš skaidroja.
