"Šeit ir iestādīts viens hektārs asteru. Tie ir ap 100 tūkstošu stādu, 50 šķirnes," stāstīja Kristīne. Ludzas novada pavisam nelielajā Auziņu ciemā nu jau 13 gadus saimniecībā "Ludzas rozes" jelgavniece Kristīne un rīdzinieks Armands Ģēģeri audzē rožu stādus. Nu saimnieki te ierīkojuši arī apskates dārzu, jo pēdējos gados sapratuši, ka cilvēki labprāt brauc uz apskates saimniecībām un ne tikai priecājas par skaistajām puķēm, bet arī tās pērk. Šogad topā kādu laiku nepelnīti piemirstās asteres.
"Visas tās ir asteres – gan krūmu, gan lielziedu. Sējam mēs viņas marta vidū kastītē, lai nav jāpiķē, lai nav dubults darbs. Pēc tam kurinām siltumnīcu, audzējam un gaidām laikapstākļus, kad varēs stādīt ārā. Asterēm jau tādi pāris mīnus grādi neskādē. Šis lauks ir uz 6. jūniju stādīts," skaidroja saimniece.
Kristīne atklāja, ka darba ir daudz, tāpēc sezonā palīgos nākas ņemt divus, trīs strādniekus, bet 30 gadus darbojoties ar puķēm un to stādu audzēšanu, viņa ir atklājusi savus knifiņus, ar kuriem arī dāsni dalās.
"Jā, tagad par zāli. Agrāk mēs puķes ravējām divas reizes. Tad bija kā parkā. Viss bija tīrs, smuks, bet tad, kad nāk rudens lieti, kad uznāk vējš, tad visas asteres guļ. Kā katrai mietiņu nepieliek, tā guļ. Un tagad mēs ravējam vienu reizi un tā zāle daļēji palīdz ziedu noturēt kājās," viņa atklāja.
Vesels hektārs visdažādāko krāsu asteru – no šīs krāsainības un apjomiem aizraujas elpa.
Arī saimniece sacīja, ka apmeklētājus interesē itin viss – kā tik lielu puķu dārzu var sastādīt, izravēt, saglabāt ziedus.
"Ir cilvēki, kuri brauc ar tādu domu, ka varēs nomierināt nervus, atbraukt, atslābt, bet, braucot projām, atzīst, ka nervus nomierināt gan nav sanācis – nervi esot čupā, jo gribas no katras šķirnes pa pušķim. Patiesībā gandrīz katrs, kas brauc prom, arī nopērk asteru pušķi," stāstīja saimniece.
Ģēģeru saimei puķes un to stādi ir bizness. Kristīne uzskata, ka pat tālu no lielajām pilsētām iespējams audzēt un tirgot izaudzēto. Protams, jāstrādā un jāseko tam, kas pircējus interesē. Vienlaikus saimniecei puķes ir arī sirdslieta.
"Te šovasar ir iestādīts rožu dārzs. Tas ir domāts vairāk pircējiem, lai redzētu, kā roze izskatās dabā. Pašreiz ir iestādītas 300 šķirnes, bet pavasarī iestādīsim visas, mums ir 500 šķirnes," par nākotnes plāniem sacīja Kristīne.
Ģēģeru mājās ir vairākas siltumnīcas, kas tiek izmantotas gan stādu audzēšanai, gan arī glabāšanai. Savukārt ziedu un stādu noieta tirgi tiek meklēti galvenokārt Latgalē.
"Rīga ir tālu, bet ir Latgales tirgi. Ir Kārsava, Viļāni, tā pati Ludza. Te visapkārt ir tirgi! Un tas nav tālu. Mēs esam par ziedošu Latgali. Arī Latgalē cilvēks grib nopirkt stādus, jo lielākoties tie, kas nodarbojas ar stādiem, ir Rīgā, Ogrē, Kurzemē. Vīrs stādus ved uz Rīgu. Ir kad, arī uz Igauniju ved. Arī vietējie pērk. Ja man atbrauc autobuss 40 cilvēki un katrs nopērk pa pušķim, tie jau ir četrdesmit pušķi," viņa lēsa.
Savukārt Covid-19 sērga stādu biznesam nākusi par labu.
"Sākot ar Covid-19 laikiem 70% stādu mēs sūtām pa internetu. "Omniva", DPD, jo ne katrs var atbraukt uz Latgali, bet mēs sūtām pa visu Latviju un ne tikai."
Auziņi atrodas 10 kilometrus no Ludzas un 24 kilometrus no Rēzeknes, taču cilvēku interese ir liela, un atrašanās vietai jau vairs nav nozīmes. Šogad lielo, krāsaino asteru lauku cilvēki braukuši lūkot gan individuāli, gan grupās. Nākamgad saimniece Kristīne sola citu ziedošu pārsteigumu – jau pusotru hektāru dažādu puķu, kur galvenā vieta būšot dālijām.
