ĪSUMĀ:
- Tagad var ķerties klāt pie ķiršu galotņu pazemināšanas. Vēlams gan sagaidīt vairākas saulainas dienas.
- Ķiršus būtiski nepārmēslot, drīzāk iedot klāt, ja kaut kas trūkst.
- Tos nevajag stādīt ieplakā, jo ķirsim nepatīk būt zemākam par citiem.
- Un jāsargā no ziemeļu vēja.
- Piemērotākā augsne ir mālsmilts vai smilšmāls – ne pārmērīgi smaga, ne pārmērīgi viegla un putekļaina.
- Ķirsim svarīga stumbra veselība, tāpēc to der nokaļķot un, griežot zarus, atstāt celmiņu.
- Regulāri der izgriezt kailos un bojātos zarus.
- Pēc 25 gadu darba šogad Latvijā tapusi jauna šķirne – 'Ināra Tetereva'.
Ķiršu audzēšanas nianses
Feldmane atklāja, ka intensīva darba sezona ķiršu audzētāju un selekcionāru vidū joprojām aktīvi turpinās. Šobrīd vēl tiek ievākta šovasar pēdējā raža no vēlajām skābo ķiršu šķirnēm, bet tūlīt tiks uzsākta arī vasaras vainagu veidošana un galotņu pazemināšana ķiršu kokiem.
"Šobrīd tieši ir tas laiks, kad vēl varētu pazemināt galotnes lielajiem kokiem. Tikai vajadzētu nogaidīt tādu brīdi, lai būtu vairākas saulainas dienas pēc kārtas, to nevajadzētu darīt mitrā, lietainā laikā. To darot tagad, var nedaudz mazināt koka vēlēšanos ataugt nākamajā gadā, taču, ja koks būs ļoti spēcīgs, tas ataugs arī pēc vasaras veidošanas," viņa ieteica.
Galotņu pazemināšanu vajag, lai veicinātu koka kuplošanu tā apakšējā daļā. Tā ogas kļūst vieglāk aizsniedzamas cilvēkiem, bet grūtāk pamanāmas putniem. Ar mēslošanu šobrīd gan nevajadzētu aizrauties.
"Ar mēslošanām jāteic tā, ka ķirši mīl mērenību. Ir ļoti būtiski tos nepārmēslot, bet, ja kaut kas trūkst, to var iedot klāt, protams," norādīja Feldmane.
Pats galvenais priekšnosacījums, lai ķirši labi augtu, ir neiestādīt tos ieplakā.
"Tad tas ir diezgan bezcerīgs variants. Arī ja ir neliela ieplaka, – uz to ķirsis reaģēs diezgan negatīvi. Ķirsim nepatīk būt zemākam par citiem. Ieplakās sakrājas arī aukstais gaiss. Pat tad, ja šķirne ir ziemcietīga, tik un tā mikroklimats ķirsim veidojas nelabvēlīgs, un parasti ieplakās ķirši diezgan ātri aiziet bojā," skaidroja Feldmane.
Tāpat ir būtiski, ka ķirši ar kādu aizsegu tiek pasargāti no ziemeļu vēja, – tad ir daudz lielākas izredzes iegūt regulāru ražu. Izvēloties ķiršu šķirnes, jāņem vērā konkrētās vietas apstākļi, pat mazajā Latvijā tie var būt pietiekami atšķirīgi.
"Vidzemē un Latgalē varētu skatīties uz Igaunijā selekcionētām šķirnēm, kuras ir ļoti salcietīgas, un varbūt uz tām Latvijas šķirnēm, kuras izaudzētas "Iedzēnos", piemēram, 'Aleksandrs' un 'Dzintars' dzeltenie ķirši. Kurzemes pusē atkal diezgan veiksmīgi var audzēt vairākas Rietumeiropas šķirnes un arī Ukrainas šķirnes, kuras mīl siltāku klimatu, bet mums Dobelē visas šķirnes jūtas diezgan labi," norādīja Feldmane.
Ķiršu kokiem vispiemērotākā augsne ir mālsmilts vai smilšmāls – ne pārmērīgi smaga, ne pārmērīgi viegla un putekļaina.
"Ja tāda zeme nav pieejama, bet ir ļoti smaga zeme, to vajadzētu pajaukt ar kūdru, kompostu vai mulču, lai tā kļūtu nedaudz irdenāka.
Savukārt, ja ir ļoti smilšaina zeme, labi ķiršu veselību uzlabo kaut nedaudz atvests un stādīšanas bedrē ielikts sarkanbrūnais māls. Ja ir zilā krāsā māls, tas jau norāda uz tādām augsnes īpašībām, kas nav labvēlīgas ķiršiem, bet ar sarkanbrūnu mālu augsni var uzlabot," ieteica Feldmane.
Lai izvairītos no postošām slimībām, ļoti būtiski ir saglabāt veselu koka stumbru, jo tas ir koka balsts un pamats, kā arī barības vielu un ūdens krātuve.
"Ja stumbrs būs vesels, bet bojāti zari vai lapas, tad koks var smelties spēku no stumbra un vēl ataugt, tādēļ ir svarīgi stumbru nokaļķot, un, ja griež zarus, tad atstāt celmiņu, negriezt līdz pašam stumbram, jo ķirsim slikti saaugs rētas, kas ir grieztas līdz stumbram. Regulāri noteikti vajag izgriezt kailos zarus un bojātos zarus. Tās būtu pamata lietas," ieteica pētniece.
Latvijā radīta jauna šķirne
Skaistais un vērtīgais koks – ķirsis – Eiropā pazīstams un tā ogas uzturā lietotas jau kopš 4000–5000 gadiem pirms mūsu ēras, savukārt tā kultivēšanas un audzēšanas vēsture aptver vairāk nekā divus tūkstošus gadu.
Pavasarī tas mūs priecē ar baltām ziedu kupenām, bet vasarā lutina ar sulīgiem augļiem.
Latvijā ķiršu koki ar vācu muižniekiem ieceļojuši ap 17.–18. gadsimtu, un jau 19. gadsimtā tie tikuši pavairoti stādaudzētavās. Šovasar Latvija kļuvusi bagātāka ar vēl vienu ķirša šķirni – Daina Feldmane kopā ar kolēģi Silviju Ruisu selekcionējusi jaunu saldā ķirša šķirni, kurai, godinot Borisa un Ināras Teterevu fonda ilggadējās labdarības aktivitātes, devusi vārdu 'Ināra Tetereva'. Jaunas šķirnes izveidošana pētniecēm kopā prasījusi ap 25 gadiem.
"Sākot no krustošanas, kauliņu savākšanas, kauliņu izdiedzēšanas, izaudzēšanas, ražas sagaidīšanas, vairāku ražošanas gadu izvērtēšanas, pēc tam izvērtēšanas vairākās Latvijas vietās, pēc tam oficiālas reģistrēšanas, kur pārbaudes arī ilgst vairākus gadus, visu saskaitot kopā, tas sanāk apmēram uz 25 gadiem. Tādēļ selekcija ir vairāku paaudžu darbs," skaidroja Feldmane.
Galvenie selekcijas mērķi ir radīt šķirni ar garšīgiem, kvalitatīviem augļiem un labu piemērotību vietējiem apstākļiem.
"Latvijas apstākļos tas bieži nozīmē labu ziemcietību. Papildus klāt nāk izturība pret izplatītākajām slimībām, ja iespējams, arī kaitēkļiem.
Šobrīd mēs visi jūtam, cik laiks kļuvis svārstīgs, tāpēc vajadzētu domāt uz priekšu un domāt par izturību arī sausuma un karstuma apstākļos, temperatūras svārstībās," norādīja Feldmane.
Pētniece atzina, ka daudzviet Latvijā šī pavasara ilgstoši karstais un sausais laiks nodarījis lielu kaitējumu ķiršu kokiem un ražai. Dārzkopības institūtā Dobelē situācija gan nav bijusi tik dramatiska un ķirši augstās temperatūras pārdzīvojuši salīdzinoši labi, tostarp arī jaunā šķirne.
Šobrīd Eiropā lielākās saldo ķiršu eksportētājvalstis ir Turcija, Itālija un Spānija. Latvija ķiršu audzēšanas ziņā, salīdzinot ar šīm valstīm, ir mazdārziņš, vērtēja pētniece, taču mums ir ar ko lepoties zinātnes jomā.
"Latvija nav liela valsts, arī ķiršu platības Latvijā nav lielas, bet tieši molekulāro pētījumu ziņā mūsu pētnieks Gunārs Lācis ir atzīts pasaules līmeņa pētnieks un piedalās pasaules mēroga projektos par ķiršu pētījumiem. Savukārt par audzēšanu, protams, ka ķiršus var atdzesēt, apstrādāt ar ķīmiskām vielām un vest tālu, bet ķirši jau visgaršīgākie ir tad, ja ir izaudzēti tuvumā, tādēļ mums Latvijas ķirši ir svarīgi, dārgi un mīļi," vērtēja Feldmane.
