“Rožu trakums man uznāca vēlu – pēc 40 gadu vecuma. Jaunībā man galīgi nepatika rozes, šķita, ka vissmukākās ir mazās pulkstenītes, pīpenītes. Rozes šķita kaut kas prasts un uzbāzīgs,” stāsta Sniedze.
Pirmās viņas stādītās rozes esot aizgājušas bojā – tās bija iestādītas nepiemērotā vietā. “Domāju, kas tad tas būs – esmu agronome ar augstāko izglītību un nemācēšu rozes audzēt? Rozēm milzīgs pluss ir tas, ka tās zied no Jāņiem līdz salam.”
"Ziediņu” māju saimniecei Sniedzei Ragžei par katru no viņas 2000 rožu stādiem būtu ko stāstīt – gan kā tās zied, gan kā atceļojušas uz viņas dārzu.
Kolekcija vākta dažādos veidos, rūpīgi pētot selekcionāru piedāvājumu un arī ļaujoties spontānai izvēlei.
“Pirms trim gadiem biju uz drausmīgi sliktu izrādi. Atnācu mājas sanervozējusies. Kā domā, ko es nākamajā dienā darīju? Sēdēju pie “kompja” un pasūtīju rozes un peonijas par 500 eiro. Esmu praktisks cilvēks, bet reizēm emocijas mēdz ņemt virsroku,” smejas rožu audzētāja.
Pašlaik otra puķu kolekcija, kas veidojas dārzā, ir peonijas un ne tikai tās vien. Arī tagad, kad jau dārzā jūtama rudens tuvošanās, te valda krāsainība. Vai te var vilkt arī paralēles ar Sniedzes darbu mākslas skolā? “Varbūt, bet šeit māksla ir vairāk ar dibenu gaisā. Viens ir tas, ka rozes skaisti jāsaliek pa krāsām, bet ir otrs ir tas, ka tev ir lāpsta, dakša, šķēres un ķerra ar mēsliem. Savā dārzā neizmantojam nekādus ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus. Izmantojam kūtsmēslus un daudz roku darba,” klāsta rožkope.
Sniedze arī stāsta, ka tā īsti saprast, ko dod dārzs, savā ziņā ir palīdzējis pandēmijas laiks. Viņa ir liela teātru un koncertu apmeklētāja, taču šajā laikā visi pasākumi bija atcelti: “Es rakos un rakos pa savu dārzu. Lēnām ienāca prātā doma, ka nekur nav labāk, kā šeit. Visa ģimene ir uz vietas, nevienam nav nekādi deju mēģinājumi, sporta pasākumi, nekā.”
Bet tagad gan vairāk domas par darbu – kāds būs jaunais mācību gads, jo, pirmkārt, mākslas skolām nu nāksies pielāgoties tam, kā strādās vispārizglītojošās skolas. “Ir ļoti daudz noteikumu, un ir grūti saprast, kuri ir svarīgāki,” atzīst Sniedze.
Lai arī šogad 1. septembris būs neierastāks ar šiem drošības pasākumiem, Sniedze Ragže atzīst – tā tomēr ir īpaša diena gan skolēniem, gan skolotājiem.
