Vai pandēmija zviedru dumpiniecei Grētai Tūnberjai likusi pierimties?

Filmas “Es esmu Grēta” autors, zviedru režisors Neitans Grosmans (Nathan Grossman), 2018. gada augustā uzsāka sekot kautrīgās, tolaik 15 gadus vecās zviedru meitenes gaitām, pat nenojaušot, ka iemūžina vienu no aizraujošākajām pēdējo gadu sabiedriskajām personībām. Vairāk nekā gada garumā uzņemtie kadri ļauj skatītājiem uz brīdi iejusties Grētas ādā, gan dodoties kopā ar viņu garajos braucienos ar vilcienu, lai sastaptu dažādu valstu līderus un atbalstītāju pūļus, gan izdzīvojot nievas un skarbo pret pusaudzi vērsto kritiku.

Šogad 3. janvārī Grētai Tūnbergai apritēja astoņpadsmit. Kamēr citi jaunieši viņas vecumā tikai sapņo lielās idejas, Grēta jau paguvusi satricināt pasauli. Pusaugu meitenes dumpinieciskais raksturs un milzu apņēmība tapt sadzirdētai aizrāva līdzi tūkstošiem jauniešu un vides aktīvistu vairāk nekā 150 valstīs, iedvesmojot tos vienoties globālā kustībā, lai aktualizētu vides aizsardzības jautājumus. Īsā laikā viņa kļuva par simbolu jaunās paaudzes centieniem griezt stūres ratu klimata pārmaiņu mazināšanas virzienā.

Klimata “atmoda”

Līdz ar pandēmijas sākšanos Grētai gan vairs nav bijis iespēju turpināt 2018. gadā aizsākto tradīciju katru piektdienu rīkot mītiņus pret klimata pārmaiņu nodarīto ietekmi. Tomēr janvāra sākumā, tiekoties ar Dalailamu un vadošajiem vides pētniekiem tiešsaistes sanāksmē, Grēta norādījusi, ka, neraugoties uz pandēmijas ieviestajām pārmaiņām cilvēku ikdienā, klimata jautājums nebūt nav nozudis nebūtībā, tieši otrādi – ir jo īpaši būtiski šo laiku izmantot lietderīgi, lai rastu jaunus veidus, kā apdzīvot mūsu planētu. Tikšanās reizē tika pārrunāts, kā cilvēki var palīdzēt glābt pasauli, un Grēta pauda cerību, ka 2021. gads iezīmēs klimata “atmodas” sākumu.

Video angļu valodā:

Pandēmijas laiku Grēta izmantojusi, lai atgrieztos pie nosacīti mierīga ikdienas ritma un atgūtos pēc aktīvā 2019. gada – tostarp augustā veiktā 15 dienu ilgā ceļojuma ar jahtu pāri Atlantijas okeānam uz klimata samitu ANO mītnē, Ņujorkā. Koronavīrusa dēļ viņai nācies atlikt 2020. gadā ieplānoto braucienu pāri puspasaulei ar Transsibīrijas ekspresi uz Āziju. Toties augustā Grēta pēc gada pārtraukuma atgriezās skolas gaitās, vietnē “Instagram” par to paziņojot ar foto, kur viņa redzama ar velosipēdu un mugursomu.

Pandēmijas laikā Grēta nav sēdējusi dīkā, bet gan ar citiem jauniešiem pievērsusies aktivitātēm digitālajā vidē, rīkojot video sanāksmes un pasākumus tiešsaistē. Piemēram, novembra beigās vairāk nekā 330 jauniešu no 140 valstīm tikās divas nedēļas ilgā klimata samitā – dēvētā par “Mock COP26”. Samitā īpaša uzmanība tika veltīta jauniešiem, kuri mīt tajās jaunattīstības valstīs, kas visvairāk cieš no koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes.

Par laimi, vispasaules problēmas nav ietekmējušas meitenes humora izjūtu, un viņa turpina asprātīgi reaģēt uz politikā notiekošo, piemēram, nesen ievietojot vietnē “Twitter” no Baltā nama aizejošā ASV prezidenta Donalda Trampa fotogrāfiju un pārfrāzējot viņa paša savulaik Grētai veltītos vārdus: “Šķiet, ka viņš ir ļoti laimīgs vecs vīrs, kas ar cerībām raugās gaišā un brīnišķīgā nākotnē.”

Videi nodarītais posts iedzina depresijā

Filmas “Es esmu Grēta” skatītājiem būs skaidrs – Grēta patiesi ir ļoti vērīga, un saviem mērķiem viņa nododas ar vislielāko atbildību. Droši vien tieši šo īpašību dēļ bižaino meiteni ar Aspergera sindromu zina teju ikviens. Slimība, kas ierindo Grētu starp cilvēkiem, kam ir autiskā spektra traucējumi, nereti bijis faktors, kas apspēlēts, nonivelējot jaunietes sacīto. Taču filmā pusaudze norāda, ka nekad šo diagnozi nav uzskatījusi par kaut kādā mērā ierobežojošu – viņasprāt, tā drīzāk ļāvusi saskatīt lietas skaidri un koncentrēties uz galveno, jo īpaši attiecībā uz klimata jautājumiem.

“Mūsu laikmeta lielākajai problēmai” – kā to dēvē Grēta pati – meitene pievērsās astoņu gadu vecumā. Viņas vecāki – operdziedātāja Sāra Magdalēna Ērnmane un aktieris Svante Tūnbergs – jau tolaik labi iepazina meitas spītīgo un apņēmīgo raksturu. Astoņgadīgā Grēta, skolā noskatoties filmu par cilvēku nodarīto postu videi, iegrima dziļā depresijā un pārstāja ēst.

Meitenes uzstājība pamazām panāca to, ka Tūnbergu ģimene pievērsās vienkāršākam un videi draudzīgākam dzīvesveidam – pārstāja doties ceļojumos ar lidmašīnu, iegādājās elektroauto, atteicās no gaļas.

Pusaugu meitenes iekšējā pasaule filmas gaitā atklājas maz, taču vienlaikus labi jūtams, kā pamazām mainās viņas skatījums uz apkārt notiekošo un arvien pieaug vilšanās “pieaugušajos, kuri vienmēr saka vienu un pēc tam dara pavisam ko citu”. Tomēr meitenes veselīgais humors un lielākā atbalstītāja – tēta Svantes – pastāvīgā klātesamība ļauj pārvarēt jebkurus grūtos brīžus.