Pirmskara sudraba piecu latu monētas izkala, vadoties no izcilā mākslinieka Riharda Zariņa oriģinālajiem zīmējumiem un vēsturiskās metāla formas. Šie darbi pieder Lielbritānijas karaliskās kaltuves muzejam. Latvijas Banka tos aizņēmusies uz laiku. „Pasaules monētu kolekcionāri joprojām to uzskata par vienu no skaistākajām monētām pasaulē. Daudzām valstīm nacionālo valūtu simbolizē sieviešu tēli. Tā ir Marianna Francijā, Vrenelli Šveicē. Tā ir Britānija Anglijā vai Brīvība Amerikā. Mums tā ir Milda. Liels gandarījums, ka esam saglabājuši un dzīvosim ar šo tēlu tālāk. Tas ir pārlaicīgums, ko šis tēls, monēta ieguvusi,” stāsta Latvijas Bankas Monētu daļas vadītāja Maruta Brūkle.
1929.gadā Finanšu ministrija nosprieda, ka uz monētas jābūt Latvijas Republiku un brīvību simbolizējošai tautu meitai. Grafiķis Rihards Zariņš, kurš vienlaikus bija arī Valsts vērstpapīru spiestuves pārvaldnieks, par modeli izraudzījās savu darbinieci. 29 gadus vecā Zelma Brauere spiestuvē strādāja par korektori. Viņa bija diplomēta filoloģe, zināja septiņas valodas.
Brūkle stāsta par kādu interesantu faktu: „Zariņa originālzimējumā tautu meita bija nedaudz apaļīgāka. Kad sāka veidot formu, lai varētu nokalt monētu, izrādījās, ka meitene nav tik pievilcīga ar savu apaļīgumu, kā to gribējās redzēt, tāpēc gravieris nedaudz uzlaboja profilu.”
Akadēmiķis Jāni Stradiņš savācis ziņas un izpētījis Zelmas Braueres biogrāfiju un atklājis - Zelma dzīvojusi tur, kur satiekas Mazā nometņu un Pārslas iela. „Ļoti izglītota sieviete ar traģisku likteni. Viņas līgavainis lidotājs bija nosities. Palika neprecējusies. Ļoti gudra, izskatīga. Viņas labākie gadi pagājuši šajā mājā. Tur, kur tas runcis staigā. Tur augšā 11.dzīvoklī,” stāsta Stradiņš.
Zelma Brauere spiestuvē nostrādāja 43 gadus un bija modele ļoti daudziem Riharda Zariņa darbiem. Viņas attēls ir arī uz 10 un 20 latu banknotēm. Viņa bija galvenā tautas tērpu nesēja izdevumā “Latvju raksti”, ko izdeva Zariņš.
„Man liekas, ka tur tādas romantiskas attiecības nav bijušas. Vismaz tās vēstules, kuras ir saglabājušās, par to neliecina. Ja tā bija, tā bija platoniska mīlestība... Es domāju, ka viņam ļoti imponēja Zelmas gudrība. Bija laba korektore, ļoti laba darbiniece un tas atbilda Zariņa... viņa sievietes skaistuma etalonam,” skaidro Stradiņš.
Zelmai Brauerei nepatika, ka pieclatieku ar viņas attēlu tautā dēvēja par Mildu. Kā latam pielipa šis vārds, neviens nevar īsti izskaidrot.
Zelma gāja bojā 1977.gadā, kad viņu notrieca motociklists. Viņa apglabāta Lāčupes kapos, sakoptā, bet grūti atrodamā vietā. Kā uzskata Stradiņš, latvju etalonmeitene būtu pelnījusi piemiņas zīmi: „Šīs pieclatnieks, tas jau nav vienkārši pieclatnieks. Tas ir simbols, tas ir brīvības un cerību simbols. Tas parādījās visdziļākās krīzes gados. 1929.gada Ziemassvētkos izkala, kad Latvija cieta no saimnieciskās krīzes. Kad atveda to monētu partiju, stāvēja lielas rindas.”
Jānis Stradiņš uzrakstījis vēstuli Latvijas Bankas prezidentam, ierosinot pielikt piemiņas plāksni vai nu pie mājas, vai arī blakus - Kobes dārzā. Kā uzsver akadēmiķis - to gan nevajadzētu uztvert kā kapakmeni latam, kuru drīz nomainīs eiro.
„Tā būs vispazīstamākā latviešu sieviete vismaz Eiropā. Tā tas būs. Tās monētas cirkulēs pa visām ES valstīm,” norāda Stradiņš.
