Strīdas ne tikai par politiku, bet arī par politiskajām kartēm

Starptautiskā sabiedrība neatzīst Krimas pievienošanu Krievijai, tomēr Krimas varas maiņa ir noticis fakts, ko nevaram ignorēt - tā norāda kartogrāfi. Tomēr pasaulē ir dažādas pieejas, kā politiskajās kartēs attēlot pašpasludinātas republikas, okupētas teritorijas un citas vietas, pār kurām juridiskās piederības valsts varai nav kontroles.

Karšu izdevniecības „Jāņa sēta” galvenais redaktors Jānis Turlajs stāsta, ka visbiežāk pieeja ir šāda: teritorijas fona krāsojums ir tāds, kāds tai valstij, kam teritorija pieder” de iure”, bet ir parādītas „de facto” robežas. Tā būs arī Krimas gadījumā.

„Kamēr tur oficiāli nekas nemainīsies arī Eiropas un Latvijas pozīcijā, [Krima] tiks rādīta Ukrainas krāsā, bet droši vien ar baltu šrafējumu. Baltais šrafējums politiskajās kartēs nozīmē, ka tur kaut kas nav kārtībā. Un parasti pie kartēm, ja ir vieta, tad arī pie nosaukuma tiek pielikta zvaigznīte un kaut kur apakšā tiek dots skaidrojums, ka Krimas Republika, „de iure” Ukrainas sastāvā, ko nelikumīgi ir anektējusi Krievija,” saka Turlajs.

Par nepareizu karti Latvijā nevienu sodīt nevar. Karšu izdevējiem nav tās jāsaskaņo ar valsts oficiālo viedokli par dažādu teritoriju piederību, tā pastāstīja Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāvis Kārlis Eihenbaums. Viņš uzsver, ka kartes izdod privāti uzņēmumi, kas paši ir atbildīgi par savu produktu - vai tās būs atbilstošas vai maldinošas kartes.„Latvijas Ārlietu ministrija bez šaubām skatās, lai kartes būtu politiski pareizas. Un, ja mēs redzam, ka kaut kas nav izdevies tā, kā vajag, mēs uz to arī kompānijām norādām. Un tad tas ir atkarīgs pārsvarā no kompāniju labās gribas, vai mūsu aizrādījumi tiek ņemti vērā vai netiek,” saka Eihenbaums.

„Teiksim tā, mēs viens otru saprotam,” saskarsmi ar ĀM raksturo Turlajs. Viņš atgādina, ka vārda brīvība Latvijā nenozīmē visatļautību, un to izdevēji apzinās. Tāpēc Latvijā izdotās kartes sakrīt ar valsts nostāju. Katrai valstij ir savas intereses, ko tās cenšas lobēt un aizstāvēt citās valstīs. Tāpēc no dažādu valstu vēstniecībām „Jāņa sēta” nereti saņem zvanus, vēstules un pat pieņem delegācijas.

„Piemēram, Azerbaidžāna. Ar to iet viskarstāk. Jo Azerbaidžāna konsekventi uzstāj, lai tā Azerbaidžānas teritorija, kas jau kopš 1990. gadu sākuma ir okupēta - Kalna Karbaha - nekādā veidā neatspoguļotos kartēs. Mēs savukārt vienmēr esam rādījuši šo demarkācijas vai pamiera līniju. Azerbaidžāņiem tas nepatīk,” klāsta Turlajs.

Savukārt Gruzija lūgusi, lai pie Abhāzijas un Dienvidosetijas rakstītu skarbākus paskaidrojumus. Iepriekš tika rakstīts – „de iure” Gruzijas teritorija, pašpasludināta republika Krievijas protekcijā. Drīzumā Igaunijā izdotā „Jāņa sētas” atlantā būs rakstīts - Krievijas okupēta teritorija. Ne tikai teritoriju attēlojums ir strīdus jautājums, bet arī citu ģeogrāfisku objektu nosaukumi.

Piemēram, Korejas vēstnieks ieradies izdevniecībā ar lūgumu turpmāk Japāņu jūru kartēs dēvēt par Austrumu jūru, jo nosaukums Japāņu jūra ir Japānas imperiālisma palieka. Taču šis nosaukums ir tradicionālisms. Savukārt teritoriju faktiskā piederība jāattēlo ne vien informatīvu, bet arī praktisku iemeslu dēļ,” saka Turlajs.

„Ja mēs izdodam detalizētas ceļu kartes un rādītu vienkārši, ka tur piektajā daļā no Azerbaidžānas viss ir kārtībā, tad tie cilvēki, kas kādreiz izdomājuši tur braukt, viņi vienkārši tur netiks cauri, jo tur ir pilnīgi cita kārtība, pilnīgi cita vīzu sistēma, tur ir frontes līnija. Un tāpēc mēs uzskatām, ka tas noteikti ir jārāda kartēs, jo cilvēkus tas interesē,” uzsver kartogrāfs.

Ja kartes izdod mācību grāmatu ietvaros, tad gan tās jāsaskaņo ar Izglītības un zinātnes ministriju. Zvaigzne ABC vēstures grāmatā vidusskolai iezīmēta gan Piedņestra, gan Abhāzija, Dienvidosetija, Čečenija. Tās autors Valdis Klišāns skaidro, ka vēstures grāmatās kartēm ir cits mērķis. „Iezīmējot kartē šos apgabalus, nekādā veidā mūsu mērķis nav rādīt, kāds ir oficiālais administratīvais iedalījums, bet tieši skolēniem parādīt informāciju, kur Eiropā ir šie konfliktu rajoni. Protams, ģeogrāfijas mācību grāmatās ir pilnīgi cits uzdevums,” saka Klišāns.

Gan Klišāns, gan Turlajs zina stāstīt, ka šobrīd Krievijā topošajās jaunajās kartēs Krima tiek iezīmēta kā Krievijas daļa.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Cilvēkstāsti
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti