Monopols

Ārste dietoloģe Lolita Neimane bez ķirurģijas vai medikamentiem palīdz cilvēkiem

Monopols

Raimonds Macats vēl: Lai visiem ātrāk pienāk stundas, kad var darīt, ko vēlies

Monopola viesi "Zeltleju" saimnieki Elīna Cēsniece un Eduards Vilks

Smiltsērkšķu audzētāji Jelgavas novadā savus laukus ļauj pētīt studentiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Smiltsērkšķu audzētāju Elīnas Cēsnieces un Eduarda Vilka “Zeltleju” dārzos Jelgavas novadā ir iekārtots speciāls lauks studentiem, kur jaunie pētnieki brauc, pēta un raksta zinātniskos darbus, Latvijas Radio raidījumā “Monopols” atklāja saimnieki. 

Zinātne ir nepieciešama, un arī audzējot smiltsērkšķus jābūt saistītiem ar pētniecību, uzskata “Zeltleju” saimnieki.

“Zelt” smiltsērkšķu dārzs atrodas pašā Zemgales sirdī Platones upes piekrastē, Jelgavas novadā. Tā stāsts aizsākās 2016. gadā, kad “Zeltlejās” tapa pirmie smiltsērkšķu stādījumi.

Šobrīd saimnieki lolo jau 36 hektāru smiltsērkšķu lauku, un tas ir lielākais vienas šķirnes bioloģiskais smiltsērkšķu dārzs Latvijā. 

“Mūsu laukos smiltsērkšķi ir iedzīvojušies diezgan labi. Patiesībā ir pat nedaudz  jāpakontrolē, jo tie grib iedzīvoties pārāk labi, – smiltsērkšķis dod atvases, dzen saknes, un katras saknes galā var iznākt vairāki citi krūmiņi,” stāstīja Vilks. 

“Ja vasarā palaistu garām kādus brīžus pļaušanā vai kopšanā, tad būtu nevis smiltsērkšķu rindiņa, bet kārtīgs mežs. Smiltsērkšķis ir tāds diezgan kareivīgs,” viņš norādīja un atklāja, ka “Zeltleju” dārzos augošo smiltsērkšķu šķirni sauc “Tatjana”. 

Līdzās smiltsērkšķu audzēšanai un produktu veidošanai saimniecībā tiek organizēti arī tematiski, radoši pasākumi par veselīgu uzturu, kulināriju, dārza ierīkošanu un citiem tematiem. 2019. gadā "Zeltlejās" norisinājās pirmie Smiltsērkšķu dārza svētki, un pavisam nesen tapis arī “Smiltsērkšķu nams”. 

Mazāk zināms ir tas, ka uz smiltsērkšķu dārziem brauc ne tikai tūristi, bet arī studenti. 

“Zinātni vajag; vajag būt sasaistītiem ar pētniecību. Arī mūsu dārzos ir iekārtots speciāls lauciņš tieši studentiem, kur viņi brauc, pēta, taisa savus kursa darbus, bakalaura darbus. Mēs tos rezultātus varam izmantot, un tas dod arī pienesumu Latvijas zinātnes laukam, kas ir lieliski,” stāstīja Cēsniece. 

Viņu papildināja Vilks: “Viennozīmīgi ir jāizmanto mūsdienu iespējas, un zinātne jau visam pamatā ir.

Mēs, pieņemot lēmumus dārzā un uzņēmumā, vienmēr cenšamies balstīties uz kaut kādu informāciju, kas kaut kur ir pierādīta un papētīta, jo vēlreiz velosipēdu izgudrot nevajadzētu.”

Vienlaikus “Zeltleju” saimnieks atzina: “Tāpat jau sanāk kļūdas pieļaut, un uz savas ādas pieļautās kļūdas bieži vien ir visdārgākās, bet tās arī visvairāk iemāca, kā darīt vai nedarīt lietas uz priekšu.”

Elīna Cēsniece un Eduards Vilks
Elīna Cēsniece un Eduards Vilks

“Zelt” ir ģimenes uzņēmums, kurā darbi tiek darīti kopā. “Visa pamatā ir aizraušanās. Ja kāds jaunais vai vecais censonis kaut ko nolemj darīt, tad pašā pamatā jābūt aizrautībai ar to, jāmīl tas, ko tu dari. Protams, nākamais svarīgais atslēgas moments ir – ar ko kopā to darīt,” norādīja Vilks. 

Elīna Cēsniece un Eduards Vilks
Elīna Cēsniece un Eduards Vilks

“Darīt kopā ir lieliski. Tas spēka plecs ir vajadzīgs, īpaši laikos, kad šķiet, ka tas nestrādā un neaizies,” viņam piekrita Cēsniece.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti