Rojeniecei Sarmītei Nicmanei pilnai laimei Lielbritānijā pietrūkst dēla un mammas

Sarmīte norāda, ka peļņā uz ārzemēm devusies, jo nepieticis naudas visiem maksājumiem. Sarmīte bija paņēmusi dzīvokli uz nomaksu, bet algu samazināja. Pamazām Sarmīte iedzīvojusies Lielbritānijā, uzradušies draugi – gan jau esošie, gan jauni, atrasta arī otrā pusīte. Savu dzīvokli Latvijā Sarmīte pārdevusi un kopā ar savu dzīvesbiedru grasās pirkt māju Lielbritānijā.

 

Tā kā Sarmītei visa dzīve ir izveidojusies Lielbritānijā, viņa šobrīd vairs neplāno atgriezties Latvijā. Viņa gan atzīst, ka pietrūkst Latvijas mežu, ezeru un jūras, kur var peldēties. "Te jau Anglijā ir auksts, es nevienu reizi vēl neesmu gājusi nopeldēties kaut kur.

 

Pietrūkst tās sēņošanas, ogošanas, ka var uz Ziemassvētkiem mežā nocirst eglīti," viņa stāsta.

Viņasprāt, brīvības sajūtu vairāk var just Latvijā. "Bet te [Lielbritānijā] ir atkal savādāka tā brīvība. Te jūties drošāk uz ielām, ja tu ej kaut kur," saka Sarmīte. Brīvajā laikā viņai patīk pastaigāt ar metāldetektoru gar jūras krastu. Ir bijuši arī interesanti atradumi.

Vēl viņa raksta grāmatu – kādas sievietes dzīvesstāstu, par viņas meklējumiem un ceļojumiem.

Lai teiktu, ka jūtas ļoti laimīga, Sarmītei pietrūkst mammas un dēla atbraukšanas pie viņas uz Portsmutu. Uz Latviju Sarmīte cenšas braukt decembrī, kad gan mammai, gan dēlam ir dzimšanas dienas. "Uz Ziemassvētkiem un Jauno gadu mums nekad nedod brīvu, bet decembra vidū es vienmēr uz nedēļu vai divām tieku uz Latviju," viņa saka un atzīst: dzīvojot ārzemēs, viņa visu laiku jūtas kā latviete.