Iedegties par igaunisko. "Statistiskās tautietes» Aivas Plaučas stāsts

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Rīgas Igauņu pamatskola ir Aivas Plaučas vienīgā darba vieta jau 27 gadus. Tur viņa māca bērniem igauņu valodu, taču paralēli vada ekskursijās igauņus, tulko un pēta, kā pati saka, visu igaunisko. Aiva – viena no 100 "statistiskajiem tautiešiem" – cer, ka "tas igauniskais" viņā noteikti saglabāsies un ka viņa noteikti varēs to kādam nodot tālāk, jo tas ir hobijs, kas viņai dod laimes sajūtu.

Aivas Plaučas stāsts
00:00 / 00:00
Lejuplādēt
Aiva dzīvo Jūrmalā, Lielupē, viņai ir divu valstu pilsonības – gan Igaunijas, gan Latvijas, un viņa runā abās valodās – gan latviešu, gan igauņu valodā. "Igauņu valoda man ir tuva, jo mana mamma bija igauniete. Mamma atbrauca uz Jūrmalu, iepazinās ar manu tēti pavisam nejauši kādā atpūtas vakarā, un tā aizsākās viņu lielā mīlestība. Un mamma devās uz Jūrmalu." stāsta Aiva.

 

Viņa atzīst, ka tēva uzstādījums bijis, ka Latvijā jārunā latviski un Igaunijā – igauniski. Tomēr Aivas dzīve Jūrmalā bijusi diezgan igauniska – pirmā ārste bijusi igauniete, arī tuvējā frizētavā strādājuši igauniski runājoši cilvēki. "Tāpēc igauņu valoda ikdienā bija pilnīgi pašsaprotama. Saprast es sapratu visu. Runāt runāju sadzīves līmenī," stāsta Aiva.

Aiva igauņu valodu labi iemācījās Igaunijā, sarunājoties ar bērniem, pie kuriem paspēlēties aizvedusi vecmāmiņa. Vēlāk jau nācis piedāvājums strādāt Rīgas Igauņu skolā. Aiva uzskata, ka tobrīd vēl gana labi nerunāja igauņu valodā, taču, runājot igauņu valodā ikdienā, valoda iegājās. 

Aiva atzīst, ka ir ļoti grūti pateikt, vai viņa ir latviete vai igauniete. "Es vienmēr iedegšos šeit, Latvijā dzīvojot, par igaunisko, vienmēr domāšu par to.

Statistiskie tautieši

Cik atklāts un laimīgs ir mūsu vidējais statistiskais tautietis. To Latvijas Radio Ziņu dienests un LSM.lv skaidro projektā "Statistiskie tautieši". Tie ir 100 unikāli cilvēkstāsti par "cilvēku parasto", kas stāsta arī, cik laimīgi viņi jūtas. Arī Tu vari ar viņiem salīdzināties? 

Savukārt zinu arī to, ja es pārceltos dzīvot uz Igauniju, es noteikti staigātu ar Latvijas karogu, un tad man būtu ļoti svarīgs šis latviskais. Tā kā pateikt, kas es īsti esmu, ir ļoti, ļoti grūti," atzīst sieviete un norāda: tā kā Igaunija ir blakus, "igauniskais ienāk pats par sevi". 

 

Rīgas Igauņu pamatskolā Aiva bērniem māca ne tikai igauņu valodu, bet arī rūpējas par to, lai bērni uzzinātu vēsturi.  

"Igauņu vēsturi Rīgā, jo mēs esam ļoti, ļoti cieši saistīti. Latvija ar Igauniju vēsturiski ir ļoti cieši saistīta, kaut gan mēs esam it kā dažādu izcelsmju tautas, bet vēsturiski mēs esam ļoti tuvas, un tās saknes mums ir ļoti līdzīgas. Un, tā kā kādreiz Rīga bijusi liela cariskās impērijas pilsēta, daudzi igauņi devās uz Rīgu dzīvot, un ļoti daudzi kultūras darbinieki ir saistīti ar Rīgu. Un tādēļ mums ir daudz ko darīt, daudz ko pētīt," uzskata Aiva.

Tāpat Aiva vada ekskursijas igauņiem Rīgā un arī visā Latvijā. Saistībā ar igauņu valodas prasmi viņai ir daudzi un dažādi piedāvājumi. Piemēram, nācies strādāt par tulku augustā notikušajā Igaunijas parlamentāriešu vizītes laikā Latvijā.

 

"Būt igaunietei laikam ir manas dzīves misija," spriež Aiva un bilst, ka viņa darbojas arī Latvijas Igauņu biedrības valdē.

1989. gadā savu darbību atjaunojušajā biedrībā igauņu palicis ļoti maz, taču kopumā igauņu Latvijā ir daudz.

"Tie ir dažādi uzņēmēji, dažādi studenti, kas mācās. Mūsu igauņu skolā ir tādi bērni, kas igauņu valodu nezina pilnīgi noteikti, bet viņu vecvecāki tur jau trīs paaudzes iepriekš ir bijuši igauņi, te igauņu valoda viņiem nav saglabājusies. Ir atkal tādi igauņi, kas šeit ir dzīvojuši jau 100 gadus atpakaļ," stāsta Aiva.

Viņai ārpus darba sanāk kontaktēties ar citiem igauņiem. Sazvanīšanās notiek nemitīgi, un vajadzības ir dažādas, piemēram, vajag kaut ko iztulkot. "Vairāk iznāk kontaktēties man pat ar igauņiem, kas nedzīvo šeit uz vietas, bet tiem, kas dzīvo Igaunijā," viņa saka.

Sieviete atzīst, ka igauņi un latvieši viens par otru mēdz pajokot, arī stāstīt anekdotes. Starp igauņiem un latviešiem ir atšķirības, arī temperamenta ziņā, bet ne kardinālas.

"Arī par mani runājot, manī arī tieši tāpat tās atšķirības var just. Ja man igaunis saka, ka tevī par daudz temperamenta un enerģijas, tad savukārt latvietis saka, ka manī ir par daudz vēsuma un atturības. Nu tad tas ir tas, kas tām abām tautām ir pilnīgi atšķirīgi," viņa saka.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti